Jaunlaicenes muižas muzejā – jauna izstāde

2017. gada 30. jūnijs 00:00

290

Jaunlaicenes muižas muzejā katru gadu skatāma jauna izstāde. Arī šogad tāda tapusi un stāsta par bēru un kapusvētku tradīcijām. Izstādes nosaukums - “Baltā smilšu kalniņā”.
Kopā ar dizaineri Antru Lielmani izstrādāts un īstenots izstādes dizains - izgatavotas 16 jaunas planšetes no organiskā stikla, divas jaunas apgaismojamas un aizslēdzamas vitrīnas un 11 vitrīnas-kupoli. Pašmāju galdnieks Vladimirs Jankovskis izgatavoja bluķa zārka maketu, vadoties pēc 1939.gada žurnālā “Senatne un Māksla” J.Jaunzema rakstā “Bluķa zārki” publicētā apraksta un izmēriem.

Ticējumi un paražas
Izstāde skatāma kopš maija. “Sākotnēji šāgada tēma bija izvēlēta par kapusvētkiem, jo tā mūsu pusē ir populāra, bet maz pētīta tēma, tomēr, vācot materiālus un pētot dažādus avotus, izstāde ieguva citu veidolu, atvēlot kapusvētku tēmai tikai vienu stendu. Mūsu rokās nonāca Dāvja Ozoliņa, Jaunrozes skolas skolotāja folkloras vākums – viņa 19.gadsimta septiņdesmitajos gados pierakstītie mūsu puses ticējumi un paražas. Tie ir pārsteidzoši, tāpēc gribējās par to pastāstīt arī muzeja apmeklētājiem. D.Ozoliņa vākums bija ļoti apjomīgs, bet diemžēl divas trešdaļas no tā ir gājušas zudībā – saglabājusies mazākā daļa. D.Ozoliņš ir pierakstījis ļaužu stāstīto ne tikai par “bedību” tēmu, bet arī citu,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Evita Zeile.
Izstādes tapšanā izmantoti arī citi avoti – grāmatas latviešu un igauņu valodā, muzeja krājuma materiāli. Izstādē stāstīts ne tikai par mūsu puses cilvēku tradīcijām 18. un 19.gadsimtā, bet arī citviet Latvijā, kā arī par apbedījumiem senkapos.

Putnu balsis un raudātājas
“Izstāde sāk savu izklāstu ar mirkli, kad cilvēks nomirst. Izstādē daudzviet redzami putni košās krāsās, izstāde ir arī apskaņota, noskaņas radīšanai atskaņojot putnu balsis. “Valdīja uzskats, ka putniņš ir nāves eņģelis, kas dvēselīti uznes debesīs. Jaunlaiceniete Liene Gusta, kura šogad ieguva maģistra grādu Mākslas akadēmijā, uzgleznoja izstādei ilustrāciju - malēnieša debesu valstību, kas ataino, ka arī debesīs ir jāstrādā. Ilustrācija tapusi, vadoties pēc D.Ozoliņa pierakstiem un muzeja vadītājas Sandras Jankovskas redzējuma,” saka E.Zeile.
Izstāde stāsta par to, kā mirušo sagatavoja pēcnāves dzīvei, ko deva līdzi, kā veda uz kapsētu, kā notika izvadīšana, apbedīšana, bērinieku cienāšana, kas notikusi vairākas reizes. “Nelaiķi tērpa svētku drānās – latviešiem tā bija baltā krāsa, lina apģērbs. Melno krāsu kā bēru ietērpu ienesa līdz ar kristietību. Daudzas tālaika tradīcijas sasaucas ar mūsdienām. Kas mani pārsteidza, apkopojot materiālus izstādei – mūsu senčiem šai pusē arī bijušas raudātājas, kas apraud nelaiķi, dziedot raudu dziesmas. Līdz šim domāju, ka tas vairāk raksturīgi latgaļiem. Izrādās arī, ka pēc atgriešanās no kapsētas un nelaiķa apbedīšanas, mājās dziedājuši bēru dziesmas, gājuši bēru rotaļās. Bijusi arī kāju mīšanas deja. Savukārt nelaiķa mantu sadalīja jau nākamajā dienā pēc “bedībām”,” stāsta E.Zeile.

Kapusvētku tēma – maz pētīta
Izstādē eksponēti arī priekšmeti no Veclaicenes pagasta muzeja krājuma, kas savulaik atrasti senkapos pie apbedītajiem un ir ļoti labā stāvoklī, piemēram, sieviešu rotas, monētas un citi.
E.Zeile uzsver, ka Alūksnes pusē līdz šim maz veikti arheoloģiskie izrakumi, kas dotu būtiskas vēstures liecības. “Tos vajadzētu veikt, lai iegūtu būtisku informāciju, priekšmetus. Tāpat arī kapusvētku tradīcijas, kas mūsu pusē ir senas, spēcīgas un populāras, ir ļoti maz pētītas, vairāk ir cilvēku atmiņu stāstījumi. Varbūt kādam vēstures studentam būtu interese to darīt? Tas būtu vērtīgs ieguvums novadam. Šķiet, uz Ziemassvētkiem ģimenes un dzimtas tā nesabrauc kopā, kā uz kapusvētkiem. Tajā pašā laikā kapusvētki ir tēma, ko mums ir ļoti grūti izskaidrot ārzemniekiem, jo pie viņiem tā nav pieņemts,” saka E.Zeile.
Tāpat arī izstādē apkopota informācija par bēru tradīcijām nesenā pagātnē un šodien. Arī par Opekalna kapsētu un tuvākās apkārtnes kapsētām, par baronu Vulfu kapiem Jaunlaicenē. Lai to visu paveiktu, Jaunlaicenes muižas muzejs rakstīja projektu un piesaistīja finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras mantojuma mērķprogrammas “Muzeju nozares attīstības programma un muzejisko priekšmetu iepirkums”. Kopējais projekta īstenošanas budžets ir 5977 eiro, kur Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums ir 3000 eiro. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada marta beigām.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunlaicenes muižas muzejā – jauna izstāde

Kategorijas