Dabu skaita arī Alūksnē un Apē

2017. gada 30. jūnijs 00:00

418

Visā Latvijā sākusies dabas skaitīšana - Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana. Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu pārbaudi gan valsts, gan privātajās zemēs.

Mūsu pusē darbs jau sākts
Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Apes novadā šogad iecerēts apsekot daļu Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu, bet Alūksnes novadā – daļu Alsviķu, Zeltiņu, Annas, Kalncempju un Liepnas pagastu teritorijas. Gan pašvaldībām, gan privāto zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos plānota dabas vērtību apzināšana, pirms noteikto teritoriju apsekošanas izsūtīs informatīvas vēstules, savukārt, ja dabas skaitīšanas laikā būs atrasta nozīmīga dabas vērtība, īpašnieks arī par to tiks rakstiski informēts. Projekta „Dabas skaitīšana” vadītāja Īrisa Mukāne norāda, ka gan Alūksnes, gan Apes novados darbs jau uzsākts un tie, kuri jau saņēmuši vēstules, var rēķināties, ka eksperts tuvākajā laikā var ierasties pie viņiem.
Biotopu kartēšanu veiks eksperti, kuri dabā apsekos teritoriju, aizpildīs anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam, dodoties dabā, līdzi būs DAP izdota noteikta parauga eksperta apliecība, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc viņa lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī DAP kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju. Zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka Latvijas Republikas likumdošana - Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.

Piesaista 170 ekspertus
“Cilvēku attieksme ir ļoti dažāda. Ir cilvēki, kuri ļoti gaida ekspertus un jau ziņo par kādām dabas vērtībām, kuras ekspertiem vajadzētu ieraudzīt, bet ir arī daļa cilvēku, kuri zvana un saka, ka nevēlas, lai pie viņa viesoties. Alūksnes un Apes novadā cilvēki pagaidām nav zvanījuši. Vienā no informatīvajiem pasākumiem man bija saruna ar Alūksnes novada pašvaldības darbinieku, kurš atzina, ka Alūksnē ļoti gaida skaitīšanu un notiekošo vērtē pozitīvi,” stāsta Ī.Mukāne.
Nereti cilvēki satraucas, ka eksperts traucēs vai kavēs ikdienas darbu saimniecībā. “Cilvēkiem par traucējumu nevajadzētu satraukties, jo eksperts strādā neatkarīgi un ar savu klātbūtni netraucē zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks redz ekspertu apsekojam teritoriju, droši var iet klāt un jautāt neskaidro, taču eksperts nav obligāti jāsagaida un jāpavada. Eksperts apseko, apskata biotopu, aizpilda anketu, ko ir konstatējis, un dodas tālāk. Līdz ar to ir ļoti grūti prognozēt eksperta darbu, kad un kurā mirklī viņš ieradīsies saimniecībā. Saprotu, ka cilvēki to vēlas zināt,” skaidro projekta vadītāja un atklāj, ka šim darbam piesaistīti apmēram 170 eksperti gan no Latvijas, gan no Igaunijas un Lietuvas.

Daba – nacionālais lepnums
Vai Alūksnes un Apes pusē izdosies atrast ko vērtīgu un līdz šim nezināmu? “Mērķis ir apzināt dabas vērtības Latvijā un saprast, cik mēs esam bagāti un kas mums vēl ir, cenšoties saglabāt nākamajām paaudzēm. Esam veikuši iedzīvotāju aptauju. Tajā noskaidrojās, ka 94 % iedzīvotāju Latvijas dabu uzskata par vērtību, kas ir saudzējama, bet 81 % - par nacionālo lepnumu. Centīsimies dzīvot tā, lai to varētu baudīt gan mēs, gan nākamās paaudzes,” skaidro Ī.Mukāne.
Eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama īpašu dabas vērtību esamība – lielākoties esošajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, mikroliegumos un citviet, kur šobrīd nenotiek aktīva saimnieciskā darbība. “Eksperti neapsekos lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā, arī teritorijās, kurās pēdējo trīs gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības),” skaidro projekta vadītāja. Savukārt, ja cilvēki informē par kādām unikālām vietām, ekspertam uzdos apsekot arī tās. “Cilvēki lepojas ar to, kas viņiem ir. Šobrīd cilvēki lepojas ar pļavām un grib parādīt arī citiem, cik tās ir brīnišķīgas un kāda tajās ir dažādība. Cilvēki ir lepni par to, kas viņiem aug un pieder īpašumā,” teic Ī.Mukāne.

Satraukties nevajag
Cilvēki ir nobažījušies, ka tiks uzlikti kādi ierobežojumi. “Gribam uzsvērt, ka šajā projektā vēlamies tikai saprast, kādas ir Latvijas bagātības un kurās vietās tās vēl ir sastopamas, vai vispār ir sastopamas un kādās platībās, kvalitātē. Tas nenozīmē, ka, kaut ko atrodot, automātiski tiek uzlikti ierobežojumi vai aprobežojumi. Par to cilvēkiem nevajadzētu lieki satraukties. Izveidot mikroliegumu, ko visbiežāk piemin un kas asociējas ar aizliegtu darbību, nevar uzreiz - ir nepieciešami atbilstoši dokumenti. Tikai pēc trīs gadiem, izvērtējot situāciju valstī, sapratīsim, kas mums ir īpaši aizsargājamās teritorijas, kāds ir to daudzums, lielums un vai ir nepieciešamas tās palielināt vai samazināt, saprotot situāciju valstī, kāda tā ir kopumā. Saprotu zemes īpašnieku bažas, ka pa viņu zemi staigās, pieskaitīs un saskaitīs, bet - kas beigās būs? Pamatideja ir saprast situāciju valstī. Līdzi cilvēku skaitīšanai notiek dabas skaitīšana,” skaidro Ī.Mukāne.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dabu skaita arī Alūksnē un Apē

Kategorijas