Augs un stāds ir kā cilvēks

2017. gada 30. jūnijs 00:00

454

Stādu audzētāja Sandra Krutkina no Alūksnes pret stādiem izturas kā pret cilvēkiem – dod tiem ne tikai dzert ūdeni, bet arī ēst, un rūpējas, lai tie skaisti izskatītos. Viņa stādu audzēšanai pievērsās pirms pieciem gadiem.

Iedrošina pieredzējuši stādu audzētāji
“Pati stādus audzēju piecus gadus, lai gan cilvēkiem varētu šķist, ka daru to ilgāku laiku, jo iepriekš biju redzama tirgū. Taču kādreiz tie nebija mani audzētie stādi, bet palīdzēju mammai Tamārai, kura stādus audzē un tirgo 39 gadus. Palīdzēju viņai dažādos darbos, arī tirgoju viņas izaudzēto. Taču tagad man ir pašai savs uzņēmums – savas siltumnīcas, pati audzēju un tirgoju,” stāsta S.Krutkina.
Viss aizsācies 2012.gadā, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur viņa tobrīd strādāja, draudēja štatu samazināšana. “Domāju - ko darīšu, kad palikšu bez darba. Tolaik tirgū stādus tirgoja Artūrs un Biruta Jaškas, kuri mani iedrošināja sākt audzēt pašai, nevis vienkārši būt palīgam. Viņi saskatīja manī potenciālu un redzēja, ka man padodas. Viņi deva vajadzīgo grūdienu sākt darīt pašai. Pirmajā gadā piķējot stundām runāju ar Birutu, kura nu jau uz puķītēm skatās no mākoņa maliņas. Arturs un Biruta man atdeva savas zināšanas, kuras kopā bija uzkrājuši gadu garumā,” atklāj S.Krutkina.

Visu sāka no nulles
Domāts, darīts! “Nopirkām zemesgabalu Pullānā. Tā kā man nebija nekā, pat ne spaiņa un lāpstas, un viss bija jāsāk no nulles, pieteicos “Altum” atbalstam biznesa uzsācējiem. Pirmajā gadā sapirkām visu nepieciešamo, cēlām siltumnīcas, ar ko tieši saistās visvairāk asaru un smieklu. Tie, kuri zina, kā man gāja, saka, ka par to būtu vērts uzrakstīt grāmatu. Stādiem jābūt siltumnīcā aprīļa pirmajās dienās, bet man siltumnīcas vēl nebija. Dzīvoklī abas istabas bija pilnas ar stādiem. Lielākā problēma bija tā, ka ārā vēl bija pusmetru sniega kārta, zem kuras nesasalusi zeme, tāpēc siltumnīcu uzcelt nevar. Bet nebija variantu - siltumnīca bija jāceļ. Nošķūrējām sniegu, bet dienā, kad Ziedonis ieradās celt siltumnīcu, zeme 20 centimetru biezumā bija sasalusi, jo uznāca “padsmit” grādu sals. Celšanai varbūt pat tas bija labi, jo nebija dubļu, bet vajadzēja arī aprīkot. Stabus plauktiem vīrs Valērijs ar kaimiņu Eināru urba ar ledus urbi divas dienas. Nedēļas laikā siltumnīcu uzcēlām,” stāsta S.Krutkina. Diemžēl, sākot darboties, viņa saskārusies ne tikai ar jaukiem un atsaucīgiem cilvēkiem, bet arī negodīgiem. Viņai ir žēl, ka arī alūksnietis nevar paļauties uz alūksnieti.

Jābūt ekstrasensa spējām
Ar to nedienas nebeidzās. “Tajā gadā bija visaukstākā nakts, kas pavasarī bijusi šo piecu gadu laikā. Ārā bija mīnus 16 grādi. Gulēju siltumnīcā uz plaukta un ik pa pusstundai, līdzko deguns kļuva auksts, cēlos un kurināju. Ja es to nebūtu darījusi, vienā naktī viss aizietu postā. Nekas nenosala - visu nosargāju. Vai es to darītu tagad, piektajā gadā? Gan jau, ka nē, bet pirmajā gadā es to izdarīju,” stāsta S.Krutkina. Tomēr arī šogad laikapstākļi nelutina stādu audzētājus. “Šis nav tradicionāls gads, tādu pavasari cilvēki neatceras. Normāls laiks sākas tikai tagad - jūnijā. Maijā cilvēki stādīja, bet daudz kas nosala vai nonīka. Tagad, jūnijā, cilvēki pērk tomātu un gurķu stādus, arī kabaču un ķirbju. Ja citos gados šajā laikā pirka vairs tikai puķes, tad šogad – absolūti visu. Šogad sēju ar tādu aprēķinu, ka būs normāls pavasaris, un daudz kas bija saaudzis par agru, jo maija pirmajā pusē tikai drosmīgais pirka stādus. Siltumnīca bija jākurina ilgāk. Ja kāds šogad būtu sācis audzēt stādus, tad šogad arī to lietu būtu pametis,” stāsta S.Krutkina un atzīst, ka veiksmīgs stādu audzētājs varētu būt cilvēks ar ekstrasensa spējām, jo paredzētu laikapstākļus. “Stādu audzētājiem šogad būtu jādod kāds ordenis vai goda zīme,” viņa smejas.

Jālaista visas puķes
S.Krutkinas piedāvātais stādu sortiments ir ļoti plašs – sākot no sīpolu, salātu, kāpostu dēstiem līdz pat ziedošajiem augiem. Viņa audzē tā, lai ne tikai pavasarī būtu stādi, ko tirgot, bet visas vasaras garumā būtu arī puķes podiņos. Runājot par puķēm podiņos, S.Krutkina stāsta, ka mode mainījusies un spilgto lielziedu petūniju vietā cilvēki pieprasa sīkāku ziedu puķes. “Man gribētos petūnijas aizstāvēt. Man liekas, ka mazo ziedu krāšņie podi prasa pat vairāk darba to audzēšanā visas vasaras garumā. Cilvēks atnāk un prasa puķi, kura maz jālaista un nebūtu jālasa vecie ziedi. Tad atliek tikai plastmasas puķes, jo nav tādu puķu, kuras nebūs jālaista. Ja gribas ko skaistu, darbs tomēr jāiegulda. Neprasmīgam audzētājam lielos ziedus vieglāk nolasīt nekā mazos. Cilvēki grib, lai viss būtu glīti, skaisti, viss vienāds, vienādā izmērā. Lai tā būtu, jāpielieto īpaši līdzekļi, bet cik tie ir veselīgi? Es cenšos domāt un savus augus audzēt “zaļi”. Stādu audzēšanas laikā papildmēslojums ir nepieciešams, un cenšos augam dot visas vielas, kas tam augšanas laikā nepieciešamas. Ja stādam nedosim papildmēslojumu, augs nīks un nebūs tāds, kā gaidīts. Augs un stāds ir kā cilvēks - ir ne tikai jādzer, bet arī jāēd un augšanas periodā jādod papildus slāpeklis, kalcijs, kālijs, magnijs,” stāsta audzētāja.

Aicina izvēlēties vietējo
S.Krutkinai gribētos, lai cilvēki vairāk izvēlētos vietējo produkciju. “Lielveikaliem peļņas pietiks tāpat, bet, pērkot vietējo stādu audzētāju produkciju, darbs ir vietējiem cilvēkiem. Mani pārsteidz, ka dārzeņu ražas laikā, kad tirgū ir pilns dārzeņu tirgotāju, cilvēki labāk izvēlas tos pirkt lielveikalā, kur pat cenas ir lielākas. Pat zemene, ieliekot groziņā un aizvedot līdz mājām, ir apspaidīta. Ja gurķis pēc vairāku simtu kilometru vešanas piekto dienu veiklā ir joprojām smuks, jāsaprot, ka tur kaut kas tiek lietots, lai tā būtu. To var salīdzināt ar kosmētikas uzlikšanu cilvēkam. Vismaz vasarā vajadzētu pirkt vietējo audzēto produkciju,” viņa aicina. Diemžēl cilvēki arvien mazāk iekopj dārzus un paši audzē produktus. “Piedodiet, bet daudzi jaunieši ir slinki un neko neaudzē. Ļoti priecājos par jaunajām ģimenēm, kas nāk uz tirgu pirkt stādus, lūdz padomu, ko un kā audzēt. Savukārt pensionāri atsakās no sava dārza, jo nespēj izbraukāt – autobusa biļetes kļūst arvien dārgākas,” teic viņa.

Izmeklētas sēklas
S.Krutkina lielākoties audzēšanai izvēlas hibrīdo šķirņu sēklas. Cilvēki gan maldīgi domā, ka hibrīds ir tas pats, kas ģenētiski modificēts. “To var salīdzināt ar maizi – “Optimas” maize un “Lāču maize”. Izejvielas maksā atšķirīgi. Var jau arī sēklas ievākt paši, taču jārēķinās ar to, ka šķirnes īpašības ar laiku zūd. Hibrīdo tomātu šķirnēm tomātu ķekars ir aiz katras lapas, tāpat arī gurķis ir aiz katras lapas. Šie augi ražo ilgāk, tiem ir nesalīdzināmi lielāka izturība pret slimībām. Jāatzīst, ka liela daļa cilvēku dārzkopībā ir neizglītoti. Nereti cilvēki stādus pērk “ar acīm”. Pie tam cilvēks prasa tikai cenu, pat neprasa tomāta šķirnes nosaukumu. Nopērk par pieciem, desmit centiem lētāku stādu, bet nezina, ko nopērk. Tie, kuri lasa žurnālus par dārzniecību, zina šos hibrīdu labumus. Ir prieks, ka pircējs nāk pie manis un saka - es viena no nedaudzajām izmantoju F1 sēklas, tieši tāpēc viņi iepērkas pie manis. Gribētos, lai cilvēki vairāk izglītojas un seko līdzi, ko pērk, palasa vismaz žurnālus, kur iesaka, kādas šķirnes labākas,” skaidro viņa.
S.Krutkina pērk tikai pārbaudītu firmu sēklas no Holandes, Vācijas, Anglijas, Polijas, kas ir dārgākas, līdz ar to arī stāds ir dārgāks. “Diemžēl esmu vīlusies latviešu sēklu audzētājos. Ir gadījies, ka paciņā nav tas, ko gaidi, piemēram, kabaču vietā izaug patisoni. Tāpēc es pērku labas sēklas,” saka viņa. Runājot par pircējiem, S.Krutkina aicina būt iecietīgākiem. “Cilvēki vairs neprot stāvēt rindā, un tas man kā pārdevējam ir apgrūtinoši. Negribas nevienu aizraidīt, bet, ja es runāju ar vienu vai pat diviem pircējiem reizē, trešais vēršas ar savu jautājumu, bet, uz sitiena nesagaidījis atbildi, apvainojas un aiziet. Būsim pacietīgāki!” aicina viņa.

Būtisks atbalsts - ģimene
Pēdējos trīs gadus S.Krutkina strādā Zemessardzes 31. kājnieku bataljona personāla un lietvedības nodaļā, brīvajā laikā ir arī 31. kājnieku bataljona zemessargs. “Savienot darbu ar stādu audzēšanu nav viegli, taču es arī nevaru, piemēram, vienu gadu neaudzēt stādus. Ja vienu gadu nebūsi apritē, savu vietu zaudēsi un cilvēki tevi aizmirsīs. Būtisks ir vīra Valērija atbalsts, kurš ne tikai braukā kurināt, bet palīdz arī citos darbos. Man ir divas meitas - Dana, kura dzīvo Rīgā, un Diāna, kura audzina meitiņu Martu. Stādu audzēšana ir mans darbs, un, ja ejam darbā, nevienu palīgā nesaucam. Tādēļ arī meitas nesaucu palīgā. Ja viņas pašas grib, tas ir pavisam kas cits. Katram ir jādara savs darbs. Mums nav jādzīvo bērnu dzīve un bērniem vecāku. Pašam ir jātiek galā ar to, ko esi izdomājis, ja netiec – samazini apjomus, nevis liec citam ko par pienākumu,” teic viņa.
S.Krutkina ir pateicīga savai palīdzei Intai Skrebei, kaimiņam Eināram Šternam, kurš nekad neatsaka ar padomu un praktisku palīdzību celtniecības darbos, Artūram un Birutai Jaškiem, veikala “Efeja” īpašniecei Maijai Melnei Smiltenē, pie kuras viņa iegādājas lielāko daļu nepieciešamo lietu stādu audzēšanai un kura nekad neatsaka arī ar padomu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Augs un stāds ir kā cilvēks

Kategorijas