Baisais bubulis – interešu konflikts

2017. gada 30. jūnijs 00:00

403

Veidojoties pašvaldību domes sasaukumiem, arī Alūksnes novadā uzvirmoja diskusijas par to, kādu profesiju pārstāvji var vai nevar kandidēt šajās vēlēšanās. Ne vienmēr iegūtā izglītība un cilvēka profesija nosaka to, cik veiksmīgi cilvēks varēs startēt vēlēšanās un, galvenais, cik veiksmīgi viņš varēs strādāt domē. Interešu konflikti var rasties ne tikai deputātiem, bet arī ikvienas citas profesijas pārstāvjiem. Vislielākais interešu konflikta rādītājs ir objektivitāte un tas, vai darba pienākumu apvienošanā tā necieš.

Saistās ar vairākiem aizspriedumiem
Alūksnes un Apes novadu domēs starp deputātiem ir arī tādu profesiju un nozaru pārstāvji kā agronoms, ārsts, mašīnists, mežzinis, izglītības iestādes direktors, sabiedrisko attiecību speciālists, uzņēmuma īpašnieks, zemnieks un citās nozarēs strādājošie. Zvērināts advokāts Guntars Priedītis skaidro, ka daudzos gadījumos amatu apvienošana saistās ar vairākiem aizspriedumiem. “Satversmē ir punkts, kurš nosaka to, ka ikviens var piedalīties pašvaldību darbā. Tās ir tiesības gan vēlēt, gan arī pašiem tikt ievēlētiem. Ir arī likums, kurš nosaka to, ka pašvaldības darbinieki var kandidēt par deputātiem, ja likumā nepastāv konkrēts aizliegums to darīt,” teic G.Priedītis. Viņš uzsver, ka tieši skolu direktori un ārsti, kuriem citi varbūt pārmet iesaistīšanos politikā, ir visvairāk ieinteresēti iesaistīties šajos procesos. “Šādu profesiju pārstāvjiem nekad nav pastāvējuši aizliegumi iesaistīties politikā. Speciālie aizliegumi ir tiesnešiem, prokuroriem, žurnālistiem,” teic G.Priedītis. Tiesa, aizliegums kandidēt par deputātu nepastāv pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem.
Kas attiecas uz pašvaldību darbiniekiem, protams, var rasties interešu konflikti gadījumos, kad balsojums skar pašvaldības darbinieku atalgojumu. G.Priedītis uzsver, ka tādos gadījumos ētiskāk būtu šiem deputātiem atturēties no balsojuma. “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sākotnēji bija startējis ar lozungu, ka visi tie, kuri strādā pašvaldībā, nevar būt deputāti. Viņu skaidrojums bija tāds, ka padotais kļūst par augstākstāvošo un mainās darba devēja un darbinieka hierarhija. Likumā pret šādu formulējumu bija iebildumi gan no pašiem deputātiem, gan no citiem cilvēkiem. Šādi noteikumi nemaz neatbilstu cilvēktiesībām brīvi piedalīties vietvaras veidošanā,” pauž G.Priedītis.

Izvērtē katru gadījumu
atsevišķi
Novada domes deputāts valsts amatpersonas amatu drīkst savienot arī ar, piemēram, policijas darbu, taču katrs gadījums ir izvērtējams individuāli un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var izvērtēt katru gadījumu atsevišķi. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 38.pantu vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Nevar nonākt tādās galējībās
Jautājums ir tajā, kura amata pārstāvis būtu vislojālākais domes deputāts. Vai tas ir pašvaldības darbinieks vai biznesmenis, kuram varētu būt savas intereses? G.Priedītis uzsver, ka, šādi aplūkojot jautājumu, var šaubīties par ikviena lojalitāti un, ja vien to nenosaka likums, ikvienam būtu tiesības sevi pierādīt deputāta amatā. “Nevar nonākt tādās galējībās, kuru rezultātā deputāti varētu būt tikai bezdarbnieki, jo viņiem nebūtu profesionālo interešu,” saka G.Priedītis.
Apes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ēmane informē, ka Apes novada domē līdz šim nav bijis tādu gadījumu, kad kāda cilvēka deputāta kandidatūru aizkavētu viņa ieņemamais amats, kā arī nav bijis gadījumu, kad domes deputātam viņa profesijas dēļ rastos interešu konflikts. Arī Alūksnes novada domē šādu gadījumu nav bijis, tiesa, šāgada pašvaldību vēlēšanas izraisīja jautājumu par vienu no domes deputātu kandidātiem – Druvi Mucenieku, kurš līdz šim Alūksnes novada domē strādāja par sabiedrisko attiecību speciālistu un tagad apvienos abus amatus.

Likums pieļauj šādu
izņēmumu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča informē, ka sabiedrisko attiecību speciālists drīkst vienlaikus būt arī domes deputāts, ja vien tas nepārkāpj likuma “Par pašvaldībām” 38.pantā noteiktos punktus. Vaicājot, vai nevarētu rasties kādi ētikas pārkāpumi, D.Mucenieks pieļāva šādu iespēju, taču jautāja, vai ētikas problēmas nerodas, ja deputāta pienākumus domē pilda, piemēram, slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Šeit jānorāda, ka likums pieļauj šādu izņēmumu. Likums paredz, ka pašvaldību deputāti nedrīkst vienlaikus ieņemt pašvaldības izpilddirektora, tā vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vai tā vietnieka amatus. Nav ļauts deputāta pienākumus apvienot ar amatu pašvaldībā, kas paredz domes lēmumu projektu sagatavošanu, lēmumu tiesiskuma un lietderīguma pārbaudi, kontroli un uzraudzību pār to izpildi, kā arī konsultēšanu un padomu sniegšanu pašvaldības amatpersonām. Tāpat arī liegts deputātam vienlaikus būt pašvaldības iestādes vadītājam vai tā vietniekam un pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim. Izņēmumi attiecas uz izglītības, kultūras, sporta un veselības iestādēm.

Ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē
“Arī tiem, kas strādā pašvaldībā vai kādā citā valsts institūcijā, ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības jeb “Viens likums, viena taisnība visiem!” Sākšu no pašas augšas. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, konkrētāk tās 21.panta 1.daļa, nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību, savukārt panta 2.daļā noteikts, ka visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas tiesības savā valstī pildīt valsts dienestu. Panta 3.daļā, savukārt, ir noteikts, ka tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam. 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Alūksnes iedzīvotāju griba ir bijusi redzēt Druvi Mucenieku kā vienu no 15 domes deputātiem, par ko es esmu ļoti pateicīgs,” teic D.Mucenieks.
Arī Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputāts drīkst savienot deputāta amatu ar citu amatu attiecīgajā pašvaldībā vai pie cita darba devēja, ja vien likumā nav noteikti amatu savienošanas ierobežojumi, un konkrētajā gadījumā nav nekādu ierobežojumu. Darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā, šajā gadījumā, ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputāts par to laikus rakstveidā paziņo darba devējam.

Spēs objektīvi pieņemt
lēmumus
“Vēl atsaukšos uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kura 6.pants nosaka vispārējos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus. Likumā noteikts, ka valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Manā gadījumā šādu ierobežojumu nav!” uzsver D.Mucenieks.
Likuma “Par pašvaldībām” 38.pants nosaka, ka deputāta amatu nevar savienot ar amatu, kura amata pienākumos ietilpst domes lēmumu sagatavošana, domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, kontrole vai uzraudzība pār domes lēmumu izpildi, kā arī padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām. “Ne manā amata aprakstā, ne darba līgumā nav iekļauts neviens no šiem ierobežojošajiem punktiem, tā ka oficiāli un likumiski varu savienot pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista, kā arī domes deputāta amatu. Protams, vērtējot to visu no malas un nezinot, ko par to saka likums, rodas šķietams interešu konflikts, taču reāls interešu konflikts nerodas. Kā jau esmu teicis, es varu garantēt, ka spēšu objektīvi pieņemt lēmumus, kā arī godprātīgi veikšu amata pienākumus,” teic D.Mucenieks.

Attiecas uz visiem amatiem
Lai arī amatu apvienošana ir būtiska attiecībā uz domes deputāta amatu, šī problēma ir aktuāla arī citās nozarēs. Amatu savienošanas noteikumi attiecas uz visiem amatiem un darbiem, ko veic valsts amatpersona, tajā skaitā ārpus pārvaldes amata darba laika, un arī tad, ja tos veic bez atalgojuma. Neprasot rakstveida atļauju, valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu; Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu, kā arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi; amatu arodbiedrībā; kā arī pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu. Lai arī interešu konflikta situācijas var atrast jebkurā darbā, svarīgi ir apzināties savas darbības ētisko pusi un izvērtēt, cik objektīvi darbs tiek veikts, piemēram, pedagoģijas nozarē, žurnālistikā, apkalpojošajā jomā, projektu izvērtēšanā un citur.

Personiska, mantiska vai nemantiska ieinteresētība
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsver, lai izšķirtos par to, vai konkrētā gadījumā personiska, mantiska vai nemantiska ieinteresētība var ietekmēt jūsu lēmuma objektivitāti un nonākt pretrunā ar likumu, apsveriet: vai jūs, jūsu radinieks vai darījuma partneris var gūt vai gūs labumu vai var ciest vai cietīs zaudējumu no jūsu pieņemtā lēmuma; vai tas iespējams pārredzamā nākotnē; vai esat personiski, profesionāli vai finansiāli saistīts ar personu vai organizāciju, kuru skars jūsu lēmums; vai ārpus amatpersonas pienākumu pildīšanas esat iesaistījies tā jautājuma risināšanā, par kuru jums jāpieņem konkrētais lēmums. Minētais attiecas gan uz pilsoniskās nostājas aktīvu paušanu, gan komercdarbību. Padomājiet, vai esat saņēmis dāvanu vai kādu citu labumu no personas vai organizācijas, par kuru tiek pieņemts lēmums.

Nav likumiska, bet cilvēciska problēma
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore Santa Harjo-Ozoliņa atzīst, ka arī projektu izvērtēšanā nereti nevar iztikt bez interešu konfliktsituācijām. “Interešu konfliktus stingri regulējam. Esam pakļauti likumdošanai, un iesniegtos projektus noteikti nevar vērtēt ne pats propjekta iesniedzējs, ne arī organizācija, kura iesniedz projektu,” informē S.Harjo-Ozoliņa. Viņa atzīst, ka “Alūksnes lauku partnerības” darbībā iesaistītie cilvēki ir ļoti atsaucīgi un saprotoši. Ir bijuši gadījumi, kad kāds atsakās no projektu vērtēšanas, jo kādu no tiem ir rakstījis šim cilvēkam tuvs draugs. Diemžēl ne visur Latvijā ir tik atsaucīgi cilvēki un ir pašvaldības, kurās projektu izvērtēšanā valda personīgas intereses un cilvēki neatkāpjas no projektu izvērtēšanas, ja to nenosaka likums. “Vissarežģītākā situācija ir ar pašvaldībām. Šobrīd ir noteikts, ka projektus nevar izvērtēt pārstāvis no attiecīgās pašvaldības, no kuras ir iesniegts projekts. Pašvaldības ir aktīvas projektu iesniedzējas, un šobrīd sanāk, ka valdes pārstāvji nelemj par šiem projektiem. Mēs esam diezgan daudz diskutējuši ar ministrijām, lai šo jautājumu atrisinātu un būtu pieļaujams šādus projektus izvērtēt arī tiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem, uz kuriem attiecas konkrētais projekts. Ja projekts nav iesniegts konkrēti no iestādes, kurā cilvēks strādā, ir pieļaujams, ka cilvēks iesaistās vērtēšanas procesā. Citādākā gadījumā nonākam līdz strupceļam, jo tie aktīvākie cilvēki tomēr daudzreiz arī ir pašvaldību darbinieki. Par šiem jautājumiem diskutējam jau ļoti ilgi, bet paldies mūsu pašvaldību cilvēkiem, ka neesmu piedzīvojusi klaju savu interešu aizstāvēšanu. Cilvēki māk vērtēt objektīvi, un tas tik tiešām priecē,” teic S.Harjo-Ozoliņa un atzīst, ka interešu konflikti vairāk gan nav vis likumiska, bet cilvēciska problēma, un godīgums ir vērtība, kurai būtu jābūt pastāvošai arī tad, ja nepastāvētu regulējošs likums.

Interešu konflikts var skart arī biedrību darbu
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus “Biedrību un nodibinājumu likumā”, kā secināt un rīkoties, ja biedrības saņem finansējumus, kuru izcelsme un izlietojums ir pretrunā ar likumu. Finanšu ministrija kā politikas veidotāja attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām iestājas par atklātāku biedrību, kā arī saimniecisko darbību.

Avots: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

90–95% KNAB lēmumu ir pamatoti
KNAB ierosina minimizēt to valsts amatpersonu, īpaši mācībspēku, skaitu, kuriem būtu jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas. 10% no budžeta jeb 491 000 eiro birojs gadā tērē, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas un interešu konfliktu novēršanas gadījumus. Tiesvedības liecina, ka ap 90–95% KNAB lēmumu ir pamatoti.

Avots: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Baisais bubulis – interešu konflikts

Kategorijas