Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Vai likums palīdzēs izskaust pateicības tradīciju ārstiem?

Lietotāju raksti

2010. gada 16. janvāris 10:06

859

Maija Plahotina, Alūksnes poliklīnikas vadītāja
Ir devēji un ir ņēmēji
Zigurds Safranovičs, bijušais policijas darbinieks
Tāds likums nedarbojas
Laura Pope, Apes vidusskolas skolotāja
Paldies saka no sirds

Maija Plahotina, Alūksnes poliklīnikas vadītāja
Ne poliklīnikas ārsti ņem kukuļus, ne viņi zina, kāpēc ir vajadzīgs tāds likums. Tiesa, man ir viena paciente, kura nes 2 litrus piena. Taču es nedrīkstu tos neņemt, jo viņa ir psihiski slims cilvēks. Domāju, ka Rīgā ārsti ņēma un ņems aploksnes ar naudu. Likums nespēj mainīt situāciju, kurā ir, kas dod, un ir, kas ņem. Bet kā tos var pieķert? Vesels cilvēks naudu ārstam nedos, tāpēc ar viltus aploksni viņu nepieķers. Savukārt slimu cilvēku diez vai pierunās dot viltus aploksni ārstam, kurš viņu ārstē. Un ne tikai ārstiem, arī skolotājiem saka paldies ar dāvanām un ziediem. Es esmu nesusi skolotājām gan puķes, gan konfektes, jo esmu pateicīga par to, ko viņas ir darījušas manu bērnu labā. Viņi savu dzīvi velta mūsu bērniem varbūt vēl vairāk nekā ārsti, bet viņiem pateicas mazāk nekā ārstiem. Man nevajag ne aploksnes, ne citādu pateicību, jo gribu naktīs mierīgi gulēt.

Zigurds Safranovičs, bijušais policijas darbinieks
Ar likumu šī tradīcija nav izskaužama. Ja es pēc izveseļošanās došu ārstam torti, kafiju vai šokolādes, es taču pēc tam neskriešu sūdzēties, ka viņš pieņēma manu pateicību. Un arī ārsts to nedarīs. Domāju, ka ar likumu noteiktā kriminālatbildība ir pilnīgi garām. Turklāt katram ārstam policistu klāt nepieliks. Jā, var gadīties, ka kādam pacientam kaut kas nepatiks un tad pasūdzēsies par ārstu. Bet citādi viss turpināsies tāpat, kā līdz šim. Par to pārliecinājos Rīgas slimnīcā, kur manai mātei veica operāciju. Cilvēki ir gatavi atdot pēdējo, lai cīnītos par savu tuvinieku dzīvību un veselību. Viņus neinteresē nekādi likumi. Arī skolēni, beidzot skolu, vēlas pateikties saviem pedagogiem. Viņi samet naudu un nopērk dāvanu, kas ir pateicība un paliek atmiņai no izlaiduma klases. Viņu audzinātāja to ir pelnījusi. Tas ir skaisti, nevis par to būtu jāsoda.

Laura Pope, Apes vidusskolas skolotāja
Skolotāji nesaņem tāda veida pateicības, kādas dod ārstiem. Vismaz es to neesmu piedzīvojusi. Manuprāt, skolotājam lielākā pateicība ir tā, ko var izlasīt audzēkņu un vecāku acīs. Tas ir patiesais paldies, ko viņi no sirds saka. Man nemaz vairāk nevajag. Tiesa, ārstam esmu teikusi “paldies” ar aploksni, jo man lika manīt, ka to vajadzētu. Taču tā bija ārkārtas situācija, bet citās reizēs ir pieticis ar sirsnīgu „paldies” un ziediem. Domāju, ka arī mājiens par aploksnes nepieciešamību nav krimināli sodāms. Tiesa, varbūt tās noteikšana varētu likt viņiem vairāk padomāt, pirms prasīt atlīdzību par laipnāku un uzmanīgāku ārstēšanu. Tiesa, to ir grūti pierādīt. Tāpēc tā ir katra izvēle – dot vai nedot. Neviens ārsts nav vienīgais Dievs, pie kura vērsties. Ja neapmierina kāda ārsta prasība saņemt tādu vai citādu summu, var meklēt citu. Mūsdienās tā nav problēma.

Kategorijas

Kategorijas