Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Autoceļiem šis gads būs drūms

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2010. gada 15. janvāris 13:57

1111

Šogad Alūksnes novada autoceļus negaida vērienīgi remontdarbi vai jauns asfalta segums, jo valsts līdzekļus piešķīrusi tikai ikdienas u zturēšanas darbiem, turklāt nelielus.Lai gūtu informāciju par Alūksnes novada autoceļu uzturēšanu un šogad plānotajiem darbiem, novada deputāti Tautsaimniecības komitejas sēdē šonedēļ par to diskutēja ar “Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītāju Māri Salmiņu.Šogad – nekas!
M.Salmiņš norāda, ka jau pērn Alūksnes un Apes novadu ceļu uzturēšanai valsts piešķīra par 2,7 miljoniem latu mazāk, tērējot vien 2,8 miljonus latu. “Ja nebūtu šā samazinājuma, mums būtu labāki ceļi gan Liepnā, Annā, Jaunannā, gan uz Māriņkalnu un Api. Kas tad paliek šogad? Atklāti sakot, nekas! Ir 989 000 latu ceļu ikdienas uzturēšanai. No tiem 465 550 lati ir ziemas uzturēšanas darbiem, bet 532 110 latu – vasaras darbiem. Šobrīd plānoto 74 000 latu vietā esam jau iztērējuši par 50 000 latu vairāk, bet pārtēriņš būs jāatņem no vasaras darbiem paredzētajiem līdzekļiem. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, tad iekļausimies ziemas darbu apjomā,” stāsta M.Salmiņš.

Viņš atzīst, ka arī šopavasar šķīdoņa laikā būs kustības ierobežojumi uz ceļiem, uz asfaltētajiem ceļiem “salāpīs” visas bedrītes, bet lielu remontdarbu nebūs visā Vidzemes reģionā. “Krūmus ceļu malās mums izcērt uzņēmēji, kam vajag šķeldu. Pašlaik cīnāmies ar sniega un sarmas apsnigušajiem kokiem. Braucot no Alūksnes uz Māriņkalnu, aiz Zīlēm ir tādas koku alejas, ka kravas automašīnām rauj nost jumtus! Līdzīga situācija ir Mārkalnes pagastā, tādēļ pagastu pārvaldēm būtu jāmudina mežu īpašnieki to novērst,” rosina M.Salmiņš.

Sile, nevis ceļš
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols uzsver, ka novada iedzīvotāji ir satraukušies par ceļu stāvokli. “Veclaicenieši pauda, ka viņiem uzņēmējdarbībai ļoti traucē tas, ka joprojām nav uzlikta ceļa norāde “Korneti”, tādēļ daudzi aizbrauc uz Igauniju,” saka L.Sīpols. M.Salmiņš sola, ka šo ceļa zīmi atjaunos. L.Sīpols interesējas, vai tiešām būs tā, ka zemākās kategorijas ceļus (D klase), pa kuriem nekursē sabiedriskais transports, ziemā attīrīs no sniega tikai divas – trīs reizes, par piemēru minot ceļus Alsviķu pagastā, ceļu “Maliena – Anna”.  Novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova piebilst, ka saņemtas daudzas sūdzības par ceļu “Maliena – Anna”, kur nevarēja izbraukt pārtikas piegādātāji. M.Salmiņš norāda – par ceļu stāvokli var ziņot ziemas dienesta dežurantam Alūksnē pa tālruni 29199980.

Deputāts Verners Kalējs taujā, kad paredzēts sakārtot valsts ceļu nomales, lai nebūtu ūdens uz asfalta, piemēram, uz ceļa “Alūksne – Kolberģis”. “Ja uz asfalta ir ūdens un ceļš neizžūst, nav jēgas regulāri labot bedrītes. Apmales ir apaugušas velēnām, malās aug krūmi, bet autovadītāji brauc kā pa sili, nevis ceļu,” saka V.Kalējs. M.Salmiņš atzīst – cik var, tik dara. “Šiem darbiem ir liels apjoms un tie prasa desmitiem tūkstošu latu, bet iespēju robežās cenšamies to novērst. Tiesa, uz visiem ceļiem tā nav, piemēram, Zeltiņu ceļš ir no krūmiem attīrīts,” apgalvo M.Salmiņš.

Pavasari gaida ar bažām
Deputāts Andis Zariņš interesējas, kad plānots sakārtot starpvalstu ceļu, kas caur Kornetiem ved uz Igauniju, un vai M.Salmiņa vadītā iestāde nevar šo lietu veicināt caur Satiksmes ministriju, jo igauņu pusē šis ceļš sakarā ar Šengenas zonu ir sakārtots. “Latvijas pusē uz šā ceļa samainīties divas pretim braucošas kravas automašīnas nevar,” saka A.Zariņš. M.Salmiņš atzīst, ka pirms diviem gadiem Šengenas līgumu tika arī Alūksnes rajonam nedaudz piešķirti līdzekļi, par ko nocirta krūmus, uzveda granti, ielika caurtekas pierobežas ceļos. “Tomēr mums nav tik daudz naudas kā igauņiem – šā ceļa sakārtošanai neviens papildu līdzekļus nedos,” apgalvo M.Salmiņš. Bet deputāts Ainars Melders rosina padarīt pārredzamākus asus pagriezienus uz valsts autoceļiem.
L.Sīpols norāda, ka drīzumā caur projektiem būs iespēja piesaistīt līdzekļus autoceļu remontdarbiem, ko pašvaldība varētu darīt, sadarbojoties ar autoceļu uzturētāju. “Protams, mēs esam ieinteresēti, lai esošie līdzekļi tiktu izmantoti racionāli un padarīts pēc iespējas vairāk. Jau tagad ar bažām gaidām pavasari, kad atkal ceļu neizbraucamības dēļ būs apgrūtināta vietējā uzņēmējdarbība. Bet kopīgi tas viss ir jārisina,” saka L.Sīpols.

Kategorijas

Kategorijas