Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Fiksē laika un dabas plūdumu

Diāna Lozko
Laikraksta arhīvs

2017. gada 7. jūlijs 00:00

1185

Alūksniete Jana Rāga aizraujas ar fotografēšanu kopš pērnā gada. Viņai izdodas saskatīt apkārtnes skaistumu un pārnest to fotogrāfijā. Fotogrāfe dalās ar saviem padomiem un redzējumu, kuram vispirms jācaurstrāvo dzīve, jo tikai tādā veidā tas varēs caurstrāvot arī fotogrāfijas.
- Pastāstiet, kā sākās aizraušanās ar fotogrāfiju?
- Ar fotogrāfiju sāku aizrauties pagājušajā gadā, kad, studējot interjera dizainu augstskolā, mums bija fotografēšanas kurss. Viens no uzdevumiem bija arhitektūras elementu fotografēšana. Tieši šis uzdevums manī modināja fotografēšanas azartu. Fotografēju logus, un rezultātā tapa projekts “Vienas mazpilsētas logi” ar apkopojumu par Alūksnes logiem. Līdztekus fotografēju arī mūsu pilsētas skatus, dabu, ezeru un daudz ko citu. Sūtīju fotouzņēmumus savai ģimenes daļai, kura dzīvo ārpus šīs vietas. Gribējās parādīt tiem, kuri aizbraukuši, cik skaistā vietā mēs dzīvojam. Gribējās atgādināt par skaistumu dzimtajā pusē. Daudzi mākslinieki iedvesmojas no dabas. Es gan nepieskaitu sevi pie māksliniekiem un iedvesmojos no kaut kā cita. Mācos no dabas, un fotografēšana man palīdz fiksēt to, ko redzu.
- Kas jūs visvairāk saista fotografēšanas mākslā?
- Fotogrāfiju uztveru kā mirkļa iemūžinājumu. Tieši tas arī visvairāk saista. Mirklis ir tikai mirklis, tas šobrīd ir, un tas ir ar kaut ko īpašs, mirklis izzūd un nekad neatkārtojas tieši tādā pašā izpildījumā. Dzīve sastāv no mirkļiem, kurus var iemūžināt bildē. Bez tā fotogrāfija ir spēcīgs vizuālās komunikācijas elements - populārs un plaši izmantojams. Dizainā bez foto neiztikt - bildes vajadzīgas reklāmai, jo no reklāmbildēm tiek saņemta informācija par priekšmetiem, pasākumiem, kā arī notikumiem. Galu galā pašā interjerā bieži vien tiek izmantotas bildes, ar kurām mūsdienu tehnoloģijas ļauj apdrukāt daudzus materiālus - stiklu, koku, alumīniju, kompozītmateriālus, bet pamatā ir jābūt bildei labā kvalitātē un augstā izšķirtspējā.
- Ko ieteiktu jaunajiem fotogrāfiem?
- Vienīgais, ko varu ieteikt, ir pajautāt pašam sev - vai tā ir sirdslieta. Un, ja tā ir sirdslieta, tad viss izdosies - jāiet savs ceļš.
- Tagad, kad fotoaparāts ir gandrīz ikvienam, kas atšķir fotogrāfus citu no cita?
- Attieksme. Attieksme pret to, ko tu dari. Šajā jēdzienā iekļaujas ļoti daudz un to nevar visu saskaitīt. Tur ir gan stils, atbildība, gatavība izaicinājumiem, gan pacietība. Nevar izlaist tādu momentu kā aprīkojums - kamera (ne velti ir dažādu kategoriju kameras - iesācēju, entuziastu, profesionāļu), objektīvi, statīvs, gatavība mācīties, attīstīties un iet uz priekšu, elementārie kompozīcijas likumi, apgaismojums un tā tālāk. Attieksme ir tas, kas vispār cilvēkus atšķir citu no cita un raksturo mūs katru. Profesionāļi var darboties dažādos žanros un katrs savā stilā, bet profesionālis izdarīs visu, lai izslēgtu nejaušības un neveiksmes. Pēc kāzu fotografēšanas, piemēram, nepateiks: “Atvaino, man kaut kas notika ar tehniku... un diemžēl nav nevienas bildes. Vai nevaram atkārtot?” Dažādi cilvēki vienu un to pašu dara dažādi - viens ar aizrautību un rūpību, cits pieiet vienkāršāk. Attieksme ir pamanāma. Attieksme no atskaites “es taču to izdarīju” ir viegli atšķirama. Fotografēšanā darbojās tie paši universālie dzīves likumi, kas darbojas citās dzīves jomās.
- Un kā atrast savu redzējumu ne tikai fotogrāfijā, bet arī dzīvē kopumā?
- Tam vienkārši ir jābūt. Redzējums jāmeklē sevī un jāvelk uz ārpusi, nevis otrādi. Kādreiz mana bijušā pasniedzēja teica: “Var iemācīt un iemācīties visu, tas ir tikai tehnikas un laika jautājums. Vienīgais, ko nevar iemācīt un iemācīties, ir saskatīt un redzēt.” Var nepiekrist tādam uzstādījumam, var interpretēt citus māksliniekus, var mācīties no citiem - var mēģināt iet dažādus ceļus, kļūdīties un beidzot atrast. Es palieku pie tā, ka redzējumam kā pamata matricai ir jābūt iekšā un tam nepieciešama attīstība.
- Kā fotografēšanu var pārvērst par peļņas avotu?
- Vispirms domāt par lietu, tad par naudu. Tas nenozīmē, ka sevi būtu jāupurē vai jāatdodas par velti - nebūt nē. Nauda ir svarīga, jo vairāk, ja fotografēšana ir iztikas līdzeklis, bez tā nauda ir vajadzīga attīstībai. Fotografēšana ir tāds pats darbs kā daudzi citi, tikai ar savu specifiku. Kaut kādu konkrētu padomu man nav, jo katram ir savs ceļš. To var iziet, kļūdoties un mēģinot, bet jāiet, ja ir pārliecība, ka tas ir tas, ko gribi darīt. Ir jābūt pārliecībai, ka tas ir tas, ar ko gribi pasauli padarīt skaistāku.

Kategorijas

Kategorijas