Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Ar vasaras atnākšanu aktualizējās mežu piesārņošanas jautājums

Olga Ribkina Pilsētvides serviss, Sabiedrisko attiecību speciāliste
Lietotāju raksti

2017. gada 13. jūlijs 10:14

248

Vasaras laikā, kad cilvēki cenšas izbaudīt ikkatru saulaino dienu, dodoties ārpus pilsētām, lai baudītu brīvo laiku dabā, uzmanības centrā nonāk atkritumi, kas ir katra cilvēka ikdiena. Jautājums, cik atbildīgi katrs pret tiem izturas – šķiro, slēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu vai atstāj aiz sevis mēslus piknika vietās un piesārņo mežus. Atkritumu apsaimniekotājs „Pilsētvides serviss” skaidro, ar ko draud nelegālās atkritumu izgāztuves mežos un citās tiem neparedzētās vietās.

"Jāatzīst, ka par atkritumu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi ir daudz stāstīts un skaidrots, bet diemžēl ievērojamā daļa sabiedrības joprojām nesaprot, ka, pieļaujot atkritumu nokļūšanu vidē, cilvēki apdraud ne tikai dabas objektus un vietējo faunu, bet pirmkārt paši savu veselību un dzīvesvides drošību", pauž SIA "Pilsētvides serviss" valdes loceklis Jurģis Ugors, "Pēdējos gados nelegālo izgāztuvju skaits Latvijas mežos arvien pieaug. Neapšaubāmi, lielākoties tas ir tāpēc, ka ne paši iedzīvotāji, ne daži atkritumu apsaimniekotāji nevēlas maksāt par sadzīves atkritumu vai būvgružu noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt tos mežā vai citur dabā. Tāpat ir cilvēki, kuri arī šķirojamos atkritumus, kurus var nodot bez maksas, apzināti ved uz mežu un tur veido nelegālas izgāztuves."

Kā liecina SKDS pētījuma dati, mežos katru gadu atpūšas vismaz 82% Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Taču vienlaikus saasinās arī mežu piesārņojuma problēma – atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat mežā. Vislielākās raizes mežam sagādā pieaugošais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas atšķirībā no papīra nesadalās dabā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ik gadu Latvijā tiek radīti gandrīz divi miljoni tonnu atkritumu, no kuriem lielāko daļu rada iedzīvotāji. No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka liela daļa izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās.

Atkritumi ir vieni no lielākiem un bīstamākiem vides piesārņotājiem. Sadzīves atkritumiem sadaloties (sapūstot vai sairstot), rodas cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas gāzes - oglekļa dioksīds, metāns un nelielos daudzumos citas gāzes. Lielākā daļa no šīm gāzēm arī veicina klimata pārmaiņas. Ja atkritumu sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos metālus, piemēram kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un citas bīstamas ķīmiskas vielas, tad dažādu ārējo vides faktoru iedarbības rezultātā, tām sadaloties, tiek piesārņota augsne, ūdens tilpnes, dzeramais ūdens. Šie ķīmiskie savienojumi, caur ūdeni vai pārtiku, nonākot cilvēku vai dzīvnieku organismā, palielinātās koncentrācijās, var izraisīt patoloģiskas izmaiņas, veicinot dažādas saslimšanas.

"Cilvēki ņem visu labo, kas ir dabā, izmanto un izmet atkritumu izgāztuvē. Tāpēc ir svarīgi pašā pamatā mainīt mūsu rīcību: sākt iegūt izejvielas un enerģiju no atkritumiem, nevis ņemt to no dabas! Atkritumu šķirošana atvieglo to atkārtotu izmantošanu un samazina bīstamo atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē," uzsver Jurģis Ugors.

Atkritumu apglabāšana izgāztuves vai poligonos aizņem lielas platības. Sadzīves atkritumu apjoms pasaulē pieaug vidēji par 5 % gadā. Arī iedzīvotāju daudzums un resursu patēriņš katru gadu pieaug. Daudz vērtīgāk ir zemes teritoriju izmantot lauksaimniecībai, mežsaimniecībai vai būvniecībai. Tāpēc sabiedrībai ir pastiprināti jāpieveršās šķirošanai un otrreizējai pārstrādei. Arī Alūksnes novadā ir nodrošinātas atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem, par kurām var uzzināt, vēršoties pie pašvaldības vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma.

Jāatgādina, ka mēslošana dabā ir ar likumu sodāma rīcība. “Zemes īpašnieki būvgružotāju visatļautības dēļ cieš simtiem tūkstošu eiro zaudējumus, toties neviens būvgružotājs patiesībā nav anonīms. Katrā no šādām izgāztuvēm var atrast ne vienu vien pierādījumu, kas varētu aizvest līdz pat mēslotāja mājas slieksnim, dodot iespēju policijai saukt viņus pie atbildības," pievērš uzmanību "Pilsētvides serviss" vadītājs.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka ikvienam sadzīves atkritumu radītājam jābūt noslēgtam līgumam ar atkritumu apsaimniekotāju par to savākšanu, sedzot visas izmaksas. Šādiem līgumiem jābūt noslēgtiem ne tikai privātmāju un dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, bet arī vasarnīcu, vasaras mītņu un citu īslaicīgu apmešanās vietu īpašniekiem vai izmantotājiem. Savukārt par atkritumu izmešanu mežā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēts ievērojams naudas sods – fiziskām personām uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas. Savukārt juridiskām personām sods var būt no 350 līdz 2900 eiro ar vai bez transportlīdzekļa konfiskācijas.

Kategorijas

Kategorijas