Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atkal šūpo Alūksnes slimnīcas nākotni

Līga Vīksna

2017. gada 14. jūlijs 00:00

721

Alūksniešos atkal satraukumu radījis jautājums par Alūksnes slimnīcas nākotni. Veselības ministrija plāno reformu un to, kā dalīt Eiropas fondu naudu slimnīcu attīstībai – tā kontekstā izskanējusi informācija, ka Alūksnes slimnīca iekļauta tikai I līmenī. Tas, savukārt, paredz, ka šāda veida slimnīcās veic tikai terapiju un hronisku slimnieku aprūpi.

Līmeņos dala bez
dokumentiem
Šobrīd starp pašvaldībām un slimnīcām ceļo Veselības ministrijas izstrādāti vairāku dokumentu projekti par to, kā šo finansējumu dalīt. Valstī gan nav spēkā esošu Ministru kabineta noteikumu, kas paredz slimnīcu dalījumu konkrētos līmeņos un ka Alūksnes slimnīcai jābūt tieši I līmenī. Pēc ministrijas sagatavotajiem dokumentiem paredzēts, ka I līmenī ir Alūksnes, Bauskas, Aizkraukles, Kuldīgas, Līvānu, Ludzas, Siguldas, Saldus, Tukuma, Preiļu, Krāslavas un Limbažu slimnīcas. Noteikts, ka šīs slimnīcas veiktu tikai terapiju un hronisku pacientu aprūpi. Savukārt II līmenī šobrīd iekļautas “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, Madonas, Ogres, Cēsu, Dobeles un Jūrmalas slimnīcas, kam profils būtu plašāks: terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdniecības profils, pediatrija, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana.

Jāsadarbojas ar Vidzemes slimnīcu
Ja salīdzina I un II līmeņa slimnīcas, būtiskas atšķirības ir arī paredzētajā finansējumā. Piemēram, Alūksnes slimnīcai šobrīd iezīmēti tikai 500 000 eiro, dažām I līmeņa slimnīcām summas līdzīgas Alūksnei, bet dažām tie nav pat 100 000 eiro. Savukārt II līmeņa slimnīcām paredzēts miljons eiro, arī “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai”, Madonas slimnīcai. Savukārt lielāku finansējumu varēs saņemt, ja slimnīcas brīvprātīgi veidos apvienības. Tāpat arī ministrija izstrādājusi pielikuma projektu Ministru kabineta noteikumiem, kurā paredzēts, ka 3.kārtas finansējuma saņēmējiem jeb I un II līmeņa ārstniecības iestādēm jānodrošina sadarbība ar III un IV līmeņa ārstniecības iestādēm – Alūksnes slimnīcai šis sadarbības virziens rekomendēts uz Vidzemes slimnīcu Valmierā.

Grib samazināt funkcijas
Savukārt trešdien veselības ministrija savā mājas lapā internetā ievietojusi apjomīgu konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Tajā jau skaidrāk definē plānotās reformas virzienus un ir noteikts, ka slimnīcu pakalpojumu sniedzēji tiek sadalīti līmeņos. Šis ziņojums paredz, ka I līmeņa slimnīcās nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP) 24 stundas diennaktī tikai gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība. Pieejamie speciālisti - ķirurgs, internists (tajā skaitā var būt ģimenes ārsts) un divas māsas. I līmeņa  slimnīcas tiktu iekļautas NMP dienesta hospitalizācijas plānā, tajās būs iespējama pacientu observācija un stāvokļa stabilizācija līdz 4 stundām, lai izlemtu par pacienta tālāku hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu. Savukārt, ja pacientam nepieciešama NMP slimnīcā 24 stundas, tad NMP dienests pacientu hospitalizētu tuvākajā augstāka līmeņa slimnīcā ar atbilstošiem profiliem. Traumu gadījumā, ambulatorās ķirurģijas veikšanai, iekšķīgo slimību gadījumā NMP brigādes pacientus nogādātu arī I līmeņa slimnīcās. Izlasot šo ziņojumu, rodas arī jautājums, vai Alūksnes slimnīcā paliktu bērnu nodaļa?

Prasa priekšsēdētāja atskaiti
“Alūksnes Ziņām” zināms, ka vairāki Alūksnes novada domes deputāti iesnieguši Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim adresētu vēstuli. Tajā taujāts izskaidrot, ko tieši viņš kā domes priekšsēdētājs kopš pērnā rudens darījis Alūksnes slimnīcas aizstāvībai. Vēstuli parakstījuši deputāti Verners Kalējs, Līga Langrate un Ainars Melders, kā arī Jana Zilkalne, kura uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku nolikusi deputāta mandātu. To piedāvāts parakstīt arī citiem deputātiem, kuri neesot piekrituši.
A.Dukulis “Alūksnes Ziņām” norāda – pašvaldībai lūgts sniegt komentārus par sagatavotajiem dokumentu projektiem, lai Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) pašvaldību viedokli varētu paust  apakškomitejas sēdē, kas plānota 27.jūlijā. “Analogu dokumentu saņēmām no Latvijas Pašvaldību savienības. Tas nosūtīts Alūksnes slimnīcai izvērtēšanai un komentāru sniegšanai. Slimnīcas un pašvaldības viedokli līdz 14.jūlijam nosūtījām abām organizācijām un arī Veselības ministrijai,” skaidro A.Dukulis.

Kādos līmeņos un kāpēc?
A.Dukulis uzsver – šis ir pirmais oficiālais dokuments, kur minēts, kā slimnīcas tiktu sadalītas pa līmeņiem. “Alūksnes vēstulē pausts viedoklis, ka nav pareizi dalīt naudu, ja nav atrunāts, kādos līmeņos un kāpēc slimnīcas Latvijā tiek iedalītas. Uzskatu, ka daudzi jautājumi jārisina arī slimnīcas valdei, nevis tikai jāmeklē vainīgie vai jāaktualizē problēma bez risinājuma. Veselības reforma tiek īstenota visā valstī – mums jācīnās, lai sava novada iedzīvotājiem varētu sniegt esošos pakalpojumus slimnīcā. No ziņojuma izriet, ka ministrija iecerējusi Alūksnes slimnīcu pārveidot no II līmeņa slimnīcas, kāda tā bijusi līdz šim, uz I līmeņa slimnīcu, tādējādi samazinot pakalpojumu pieejamību. Alūksnes novada pašvaldība neatbalsta šādu Veselības ministrijas rīcību. Aicinām valdību ņemt vērā pašvaldības un iedzīvotāju pausto viedokli, kā arī turēt solījumus, saglabājot Alūksnes slimnīcu kā II līmeņa slimnīcu,” saka A.Dukulis.

Nesamērīga naudas dalīšana
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja un deputāte Maruta Kauliņa uzsver – pirmajā kārtā valstī sadalīja Eiropas naudu infrastruktūras uzlabošanai universitātes slimnīcām, otrajā – reģionālajām, tagad trešajā – pārējām slimnīcām un primārās aprūpes centriem. “Alūksnes slimnīca iesniedza pieteikumu par uzlabojumiem infrastruktūrā 3,2 miljonu eiro apmērā – šobrīd mums iedalīts pusmiljons. Sarunas ar slimnīcām no Veselības ministrijas par iedalījumu līmeņos nav bijušas, MK noteikumu nav un naudas sadalījums nav izprotams. Savus iebildumus sarakstījām un nosūtījām. Kopumā bija aptuveni 200 miljoni eiro – lielākā daļa jau tika sadalīta universitātes slimnīcām, reģionālās slimnīcas katra dabūja vairākus miljonus, bet 3.kārtā uz visām I un II līmeņa slimnīcām sadala tikai 10 miljonus eiro! Tā ir nesamērīga naudas dalīšana, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu!” skaidro M.Kauliņa. Viņa uzsver – nav arī saprotams, kādēļ visām II līmeņa slimnīcām jābūt arī dzemdību profilam, jo tam iebildusi gan Pasaules Banka, gan Veselības ministrija.

Komandē priekšnieku uz Rīgu
Diskusijas par slimnīcu raisījās arī Alūksnes novada domes sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē trešdien. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norādīja, ka 17.jūlijā pulksten 8.00 Rīgā būs Saeimas koalīcijas sēde, kur starp darba kārtības jautājumiem ir arī jautājums par Alūksnes slimnīcu. “Paredzēts, ka mūs tur pārstāvēs nu jau Saeimas deputāte Astrīda Harju. Pateicoties arī iedzīvotājiem, pērn novērsām Alūksnes slimnīcai esošā statusa samazināšanu. Tagad atkal ir pienācis brīdis, kad katram politiskajam spēkam pēc iespējām ir jāpieslēdzas. Šis ir svarīgākais brīdis,” uzskata A.Fomins.
Deputāts Verners Kalējs taujāja, vai šādā sēdē drīkst piedalīties Alūksnes novada vadība. “Ir noteikti jāreaģē un jāpiedalās!” uzskata V.Kalējs. Deputāts Druvis Tomsons pauda uzskatu, ka tikai A.Harju pārstāvniecība ir nepietiekama. “Ir zināms, ka Apes novads gaidāmās teritoriālās reformas ietvaros raugās Smiltenes, nevis Alūksnes novada virzienā, tādēļ nevar būt ilūzijas, ka Ape gribēs atkal pie Alūksnes. Noteikti jābrauc domes priekšsēdētājam un M.Kauliņai,” sacīja D.Tomsons.

Jāstrādā kopā, nevis jāmedī raganas
Pēc diskusijām komitejā deputāti nolēma, ka Alūksnes novada domes priekšsēdētājam A.Dukulim jāpiedalās 17.jūlijā Rīgā Saeimas koalīcijas sēdē un jāpārstāv Alūksnes novada intereses. “Alūksnes Ziņas” A.Dukulim taujāja, vai viņš brauks uz šo sēdi, saņemot apstiprinošu atbildi. “Jāuzsver gan, ka jautājuma risināšanā ir jāiesaistās visiem Alūksnes novada domes koalīcijas partneriem – katram roka jāpieliek. Gatavoju arī atbildi uz deputātu vēstuli. Uzskatu, ka šādu, novadam tik svarīgu jautājumu risināšanā, visiem Alūksnes deputātiem jāstrādā vienā virzienā, nevis jāsāk vietējo raganu medības,” saka A.Dukulis.


Kategorijas