Alūksniešu izveidotais mobilo strēlnieku bataljons

2017. gada 14. jūlijs 00:00

991

Šogad aprit 25 gadi kopš Aizsardzības spēku mobilo strēlnieku bataljona dibināšanas Alūksnē.

Ievērojami nopelni piederēja alūksniešiem
Bataljona darbības pašā trauksmainākajā laikā - sākumposmā no 1992. līdz 1994.gadam - būtiska loma un ievērojami nopelni piederēja alūksniešiem. Tagad, kārtējās bataljona lielās jubilejas gadā, atskatoties uz paveikto, kā pirmais bataljona komandieris un bataljona izveides projekta vadītājs vēlos izteikt pateicību un veltīt vissirsnīgākos vārdus visiem alūksniešiem, kuri toreiz sniedza bataljonam palīdzību un atbalstu. Īpašu atzinību vēlos izteikt alūksniešiem – karavīriem. Viņi tajā ļoti neskaidrajā situācijā uzticējās man, nostājās ierindā blakus un pašaizliedzīgi strādāja, izveidoja bataljonu un nodrošināja tā attīstību, novērsa kultūrvēsturisko 7. Siguldas kājnieku pulka kazarmu ēku izdemolēšanu un bāzes infrastruktūras izpostīšanu. Pateicoties alūksniešu rūpēm un ieguldījumam, šodien kara pilsētiņa pastāv un uz tās bāzes attīstās Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) Kājnieku skola. Lai arī mobilo strēlnieku bataljons jau pieder vēsturei, taču neapstrīdams ir fakts, ka saglabātā garnizona bāze ir karavīru – alūksniešu nopelns. Viņu paveiktajam militārajā dienestā vēlos vēlreiz pievērst sabiedrības uzmanību.

Izveidota mobilo strēlnieku operatīvā grupa
Kādu uzdevumu Aizsardzības spēku vadība tolaik bija uzticējusi alūksniešiem un kādu atjaunoto NBS vienību bija iecerēts izveidot Alūksnē? Mobilo strēlnieku vienību veidošanai NBS Aizsardzības spēku štābs gatavojās jau kopš 1992.gada vasaras. Tajā laikā bija izveidota mobilo strēlnieku operatīvā grupa Valmieras robežsardzes bataljona Alūksnes robežsardzes rotas sastāvā ar uzdevumu sagatavot bāzi mobilo strēlnieku bataljona formēšanai. Līdz 1992.gada jūlijam Alūksnes kara pilsētiņā dislocējās Krievijas armijas karaspēka vienība. Pēc Krievijas armijas izvākšanās no objekta to pārņēma vispirms Alūksnes pilsētas pašvaldības, pēc tam Alūksnes robežsardzes rota, ar kuru kopā uz Alūksni ieradās arī mobilo strēlnieku operatīvā grupa alūksnieša majora Pētera Mičuļa vadībā. Kopā ar majoru P.Mičuli 1992.gada vasarā ar perspektīvu turpināt dienestu mobilo strēlnieku bataljonā pārnāca Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mālpils virsnieku kursu absolventi Ainārs Ozoliņš, Andris Egle un Māris Līcītis.

Pēc savas iniciatīvas ierodas Aizsardzības spēku štābā
Par mobilo strēlnieku bataljona dibināšanu Alūksnē es uzzināju nejauši no kādas publikācijas avīzē 1992.gada oktobrī. Tā kā dzīvoju Alūksnē, mani ieinteresēja šis projekts kā perspektīva darbavieta. Tāpēc es pēc savas iniciatīvas ierados Aizsardzības spēku štābā un pieteicos darbam bataljonā. Mani uzklausīja Aizsardzības spēku štāba Mobilo strēlnieku pārvaldes virsnieki V.Liepiņš un A.Žilinskis, pēc tam notika saruna ar Aizsardzības spēku štāba priekšnieku A.Lilientālu un Aizsardzības spēku komandieri D.Turlo. Tieši tobrīd tika meklēta piemērota kandidatūra uz vakanto bataljona komandiera amata vietu. Es atbildu visām izvirzītajām prasībām. Tajā pašā dienā mana kandidatūra tika akceptēta mobilo strēlnieku bataljona (MSB) komandiera amatam. Tomēr viena neliela problēma bija - es sastāvēju dienestā iekšlietu sistēmā. Vajadzēja pāriet uz dienestu Aizsardzības spēkos. Lai atrisinātu šo jautājumu, tika pieņemts lēmums, ka pulkvedis D.Turlais vienosies ar iekšlietu ministru par manu aizkomandēšanu no iekšlietu sistēmas Aizsardzības spēku komandiera rīcībā.

Iegūtās zināšanas un prasmes ļoti noderēja
Pirms kļuvu par bataljona komandieri, strādāju Latvijas Policijas akadēmijā (LPA) Fiziskās un militārās sagatavošanas katedras vadītāja vietnieka/asociētā profesora amatā un atbildēju par LPA studentu militāro apmācību. Šīs apmācības smagumpunktā bija studentu vasaras militarizētās nometnes, kurās piecu nedēļu garumā darbojās studentu mācību bataljons līdz 300 studentu sastāvā. Mans pienākums bija vadīt LPA ārpilsētas militarizētās nometnes, izstrādāt tām mācību programmas un sagatavot mācību bāzi. Darbojoties LPA militarizētajās nometnēs 1992.gada vasarā, biju ieguvis ļoti vērtīgu pieredzi un labi sevi sagatavojis, lai spētu izpildīt arī MSB formēšanas uzdevumus Alūksnē. Bez tam man bija jau 26 gadu dienesta pieredze padomju armijā, no tiem 12 gadus biju pasniedzis taktiku kara skolā. Kā taktikas katedras vadītājs organizēju un vadīju ar kursantiem rotas un bataljona līmeņa lauka taktiskās mācības. Agrāk iegūtās zināšanas un prasmes tagad ļoti noderēja mobilo strēlnieku bataljona veidošanas darbā.

Tas bija milzīgs izaicinājums
Mobilo strēlnieku bataljona dibināšana sākās ar Aizsardzības ministra 1992.gada 11.novembrī izdoto pavēli Nr.255. Pēc Lāčplēša dienas svinībām 1992.gada 14.novembrī no Aizsardzības spēku komandiera saņēmu pilnvaru MSB kā organizācijas reģistrēšanai un uzdevumu – uzņemt pirmo jaunkareivju iesaukumu bataljonā 7.decembrī 200 cilvēku sastāvā. Ņemot vērā 18.novembra svētkus, laika manā rīcībā nebija daudz. Man tas bija milzīgs izaicinājums, jo uzsāku bataljona dibināšanas procedūru, joprojām strādājot Policijas akadēmijā. Līdz 3.decembrim man vēl bija jāizpilda saplānotais studiju darbs. Brīvajos starplaikos starp nodarbībām ar sabiedrisko transportu braucu no Rīgas uz Alūksni risināt bataljona dibināšanas uzdevumus un tāpat ar steigu atpakaļ uz Rīgu lasīt lekcijas akadēmijā un risināt bataljona pirmā iesaukuma uzņemšanas jautājumus Aizsardzības spēku štābā. Dienesta auto manā rīcībā nebija. Arī atalgojumu par darbu līdz amatā stāšanās dienai nesaņēmu, darbojos kā brīvprātīgais. Bet pamazām lietas kārtojās. Ar 1992.gada 1.decembri tiku pieņemts darbā Aizsardzības spēkos MSB komandiera amatā uz darba līguma pamata, jo vēl nebiju iesaukts armijā. Ar 4.decembri no iekšlietu sistēmas tiku aizkomandēts Aizsardzības spēku komandiera rīcībā, saglabājot man policijas darbinieka statusu. Tajā pašā dienā ierados Alūksnē un ar savu pavēli Nr.1 paziņoju par stāšanos pie bataljona komandiera pienākumu pildīšanas.

Izstrādāt bataljona attīstības projekta koncepciju
Mērķi un uzdevumi man bija skaidri. Ar optimismu un apņēmību, bez bailēm un šaubām pašaizliedzīgi ķēros pie MSB projekta īstenošanas. Zināju - pretim riskantiem izaicinājumiem ir jāstājas drosmīgi, tad sekos veiksme. Projekta nosacījumi paredzēja, ka MSB ir atsevišķa karaspēka daļa, kas tieši pakļauta Aizsardzības spēku komandierim, dislocējas savā atsevišķā kara pilsētiņā, noteiktā valsts rajonā, saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvo plānu. Vispirms, vadoties pēc Aizsardzības spēku štāba norādījumiem un apstiprinātā štata saraksta, vajadzēja izstrādāt bataljona attīstības projekta koncepciju 1992.-1994.gadam. Stājoties bataljona komandiera amatā, izstrādāju šo dokumentu, kurā atspoguļoju, kas ir bataljona darbības tiesiskais pamats; kādi būs vienības vispārīgie uzdevumi; kāda ir iecerēta bataljona struktūra un nokomplektējums; kāda būs karavīru apmācības sistēma un mācību bāze, materiāltehniskās apgādes sistēma un dislokācijas vietas infrastruktūra.

Kopējais mērķis
Visiem bataljona karavīriem un darbiniekiem no bataljona dibināšanas pirmās dienas bija jāgūst skaidra izpratne par to, kāds ir mūsu kopējais mērķis un kā ir iecerēts to sasniegt. Uz 1992.gada 1.decembri militāro normatīvo aktu bāze vēl nebija pilnīga. Galvenie saistošie normatīvie akti, kas reglamentēja bataljona darbību, bija Latvijas Republikas Satversme; likums “Par valsts aizsardzību”; likums “Par Aizsardzības spēkiem”; likums “Par LR obligāto valsts dienestu”; militārie reglamenti: Iekārtas reglaments, Militārās disciplīnas reglaments, Garnizona un sardzes dienesta reglaments, Ieroču reglaments; Nolikums par LR karavīra zvēresta nodošanas kārtību; valdības lēmums “Par LR Aizsardzības spēku karavīru uzturdevām” un Aizsardzības ministra pavēle “Par LR Aizsardzības spēku karavīru formas tērpu ieviešanu”, kā arī Latvijas Kriminālkodekss jautājumos par valsts militārā dienesta noziegumiem.

Bija maz militārās literatūras latviešu valodā
Daudzi īpaši apmācību procesu, lietvedību un kaujas darbību reglamentējošie normatīvie akti vēl nebija gatavi. Izstrādājot bataljona iekšējos dokumentus, vadījāmies pēc pagaidu instrukcijām, augstākstāvošo instanču pavēlēm un rīkojumiem, arī pēc savas pieredzes un zināšanām. Mūsu rīcībā bija maz militārās literatūras latviešu valodā. Lai attīstītu karavīru militāro valodu un militāro terminoloģiju latviešu valodā, izmantojām darbā Latvijas armijas reglamentus un latviešu virsnieku rakstītās grāmatas. Mobilo strēlnieku bataljona 1992.gada projektā bija iecerēts šāds vienības sastāvs: bataljona štābs, štāba rota, trīs strēlnieku rotas, smago ieroču rota, apgādes un transporta rota, mīnmetēju baterija, prettanku baterija, zenītbaterija un medicīniskais punkts. Iepazīstoties ar Aizsardzības spēku štāba izstrādāto bataljona štata sarakstu, konstatēju, ka pēc struktūras un bruņojuma iecerētais bataljons bija identisks padomju armijas motostrēlnieku bataljonam.

Noteikti uzdevumi miera un kara laikam
Kopējais bataljona personāla skaits pilnā kaujas sastāvā bija paredzēts apmēram 850 karavīru. Plānotais nokomplektējums uz 1993.gada 1.janvāri sastādīja 250 cilvēku (aptuveni 26 %), tajā skaitā 27 virsnieki un virsdienesta instruktori. Bija iecerēts, ka, sākot ar 1994.gadu un turpmāk, bataljona nokomplektējums būs līdz 62 % jeb 530 karavīri. Dažādu objektīvu apstākļu ietekmē, īpaši trūcīgā finansējuma dēļ, šis rādītājs 1994.gadā sasniegts nebija. Mobilo strēlnieku bataljona uzdevumi bija noteikti saskaņā ar likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 4.panta nosacījumiem, ievērojot Aizsardzības spēku komandiera pavēļu prasības. Galvenie bataljona uzdevumi bija: valsts aizsardzības uzdevumu izpilde izņēmuma stāvokļa situācijās; mobilizācijas rezervju sagatavošana un to gatavības uzturēšana; līdzdalība avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā. Bija noteikti uzdevumi miera un kara laikam. Miera laikā MSB bija jānodrošina aktīvā un rezerves dienesta karavīru un apakšvienību apmācība; jāveic taktiskās izlūkošanas uzdevumi tam noteiktajā teritorijā; jāpiedalās mācībās un manevros patstāvīgi vai Aizsardzības spēku sastāvā, kā arī kopā ar partnervalstu bruņotajiem spēkiem; jāsargā noteiktie militārie objekti vai rajoni; jāpiedalās civilās aizsardzības pasākumos un jāatrodas tam noteiktā kaujas gatavības pakāpē.

Jāgarantē personāla augsta kaujas gatavība
Kara laikā bataljonam bija nekavējoties jāiesaistās agresijas atvairīšanā; jāsargā svarīgi objekti/rajoni saskaņā ar operatīvo plānu; jāpilda citi kaujas uzdevumi, patstāvīgi vai sadarbojoties ar citām Aizsardzības spēku vienībām, Zemessardzi, robežsardzi un policiju. Bataljonam savā dislokācijas vietā bija jāattīsta infrastruktūra, jānodrošina apstākļi izvietošanai un jārada iespējas izpildīt noteiktos miera un kara laika uzdevumus saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu; jāveic kvalitatīvi apmācību process; jābūt gatavam uzņemt sabiedroto valstu bruņoto spēku vienības un jāgarantē personāla augsta kaujas gatavība. MSB bija jāveic mācību bāzes attīstība, kurā jāiekļauj taktisko apmācību poligoni un kaujas šaujlauki, šautuves, sporta laukumi, šķēršļu joslas, ierindas laukumi, mācību klases, tehnikas parki un citi elementi. Bataljona svarīgākais 1993.-1994.gada operatīvais uzdevums bija dislocētā Alūksnes rajona “Strautiņos” Krievijas armijas motostrēlnieku pulka aktivitāšu novērošana, krīzes situācijā – bāzes bloķēšana sadarbībā ar Alūksnes 24. Zemessardzes bataljonu.
Sagatavošana bija paredzēta trīs posmos
Lai izpildītu šos uzdevumus, bija jāizveido atbilstoša karavīru apmācības sistēma. Miera laikā jebkura karaspēka vienība pamatā darbojas kā militārā profesionālā arodskola, realizējot apakšvienību uzdevumiem atbilstošas apmācību programmas. Lai nodrošinātu karavīru apmācību, mobilo strēlnieku bataljonā tika izstrādātas nepieciešamās mācību programmas, iegādāti vajadzīgie mācību līdzekļi, izveidota nodarbībām nepieciešamā mācību bāze un sagatavoti mācību darbam virsnieki un instruktori. Obligātā militārā dienesta kareivju sagatavošana bija paredzēta trīs posmos: jaunkareivju kurss – 3 mēneši, kareivju speciālistu apmācība – 3 mēneši un kareivju sagatavotības pilnveidošana - 12 mēneši (periodam, kad obligātā militārā dienesta laiks bija 18 mēneši). Priekš instruktoriem bija izstrādāta atsevišķa apmācību programma. Virsnieki mācījās pēc individuālajām tālākizglītības programmām.

Jāapgūst militārie reglamenti
Apmācību programmu saturu veidoja sešas sadaļas: vispārīgā militārā sagatavošana, taktiskā sagatavošana, fiziskā sagatavošana, tehniskā un speciālā sagatavošana, medicīniskā sagatavošana un valstiskā audzināšana. Vispārējā militārajā sagatavošanā karavīriem bija jāapgūst LR likumi un militārie reglamenti, ierindas mācība, kara topogrāfija, aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem, strēlnieku ieroči, šaušana un granātu mešana. Taktiskā sagatavošana bija veltīta rīcībai dažādās kaujas situācijās individuāli un apakšvienību sastāvā: uzbrukumā, aizsardzībā, izlūkošanā, slēpnī, aizkavēšanas vai atkāpšanās kaujās, pārgājienos, sardzēs un lauka nometnēs. Tās uzdevumos bija arī mobilo strēlnieku un kaujas atbalsta grupu, nodaļu, vadu un rotu kaujas saliedēšana. Fiziskā sagatavošana tika plānota un organizēta tā, lai sistemātiski veicinātu karavīru vispārējo fizisko attīstību, īpaši - spēka un izturības spējas, kā arī tuvcīņas prasmes. Tehniskā un speciālā sagatavošana notika pa specialitātēm atbilstoši karavīra amata pienākumiem, ņemot vērā karavīru turpmāko dienesta gaitu: strēlnieki, ložmetējnieki, granātšāvēji, snaiperi, prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču operatori, sapieri, sakarnieki, ķīmiķi, kaujas mašīnu un autotransporta vadītāji, sargi, paramediķi, pavāri un citi.

Latvijas patriotu audzināšana
Medicīniskā sagatavošana paredzēja visu karavīru apmācību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā sev un biedram ievainojumu gadījumā kaujas apstākļos, kā arī personīgās higiēnas prasību ievērošanā un ķermeņa kopšanā, morāli - psiholoģiskā stāvokļa līdzsvarošanā kritiskās un kaujas situācijās. Apgūstot valstiskās audzināšanas apakšprogrammu, karavīriem bija jāmācās latviešu valoda vai jāpilnveido savas valodas prasmes, tika plānotas nodarbības Latvijas valsts un bruņoto spēku vēsturē, sniegta informācija par aktuālām norisēm valstī un politikā. Šīs apmācību apakšpogrammas svarīgākais mērķis bija karavīru kā Latvijas patriotu audzināšana. Apmācību procesā galvenie nodarbību veidi bija praktiskās nodarbības, treniņi un vingrinājumi apvidū, šautuvēs, sporta kompleksos un tehniskajos parkos, kompleksās taktiskās mācības kaujas darbības moduļos. No tām vismaz 25 % mācību bija jābūt nakts apstākļos. Kopumā ņemot, karavīriem dienesta laikā vajadzēja mācīties daudz, un vispirms jau pašiem virsniekiem un instruktoriem, jo viņu militārās izglītības līmenis bija nepietiekams. Vairākums no viņiem nebija profesionāli karavīri, nāca dienēt no civilās dzīves un agrāk mācījušies kara skolās nebija. Bet daudziem bija obligātā militārā dienesta pieredze padomju armijā vai milicijā, vai apgūti kursi civilajā aizsardzībā.

Nešķirojām pēc nacionālās piederības
Bataljona darbības pirmajā gadā mums izdevās izveidot spēcīgu kolektīvu - saliedētu un spējīgu radoši strādāt. Mēs nešķirojām kolēģus pēc dienesta “činiem” un nacionālās piederības. Svarīga bija viņu profesionalitāte, atbildības sajūta, godīgums, čaklums, attieksme pret dienestu, uzticība dotajam karavīra zvērestam, morālā un patriotiskā stāja, augsta motivācija aizstāvēt savu valsti. Pārliecinošais vairākums pilnībā atbilda šīm prasībām. Pavisam laika posmā no 1992.gada decembra līdz 1994.gada augustam kopā ar mani bataljonā dienēja vai strādāja 50 pastāvīgā sastāva karavīri un darbinieki, no tiem 45 jeb 90 % bija alūksnieši. Šeit noteikti jāpiemin vēl arī kara pilsētiņas komunālās saimniecības darbinieku grupa: katlumājas kurinātāji, elektriķi, galdnieki, santehniķis un pavāre – desmit alūksniešu Donāta Vancāna vadībā.

Ne visi izturēja militārā
dienesta grūtības
Ne visi izturēja militārā dienesta grūtības un militārās disciplīnas prasības. Dažādu apstākļu dēļ no bataljona aizgāja vai no dienesta vispār atvaļinājās 10 virsnieki un instruktori. Viņu vārdi šajā rakstā nav minēti. Rakstā augstāk minētie virsnieki, instruktori un darbinieki izturēja un ir pelnījuši visaugstāko atzinību, jo viņi izveidoja bataljonu un 1994.gadā aizveda to uz Baltijas valstu kopējām taktiskajām mācībām Igaunijā un Lietuvā, ar godu pārstāvēja Latvijas NBS starptautiskajās mācībās un Aizsardzības spēku komandiera dotos uzdevumus izpildīja labi.
— Ēriks Melnis,
MSB komandieris no 04.12.1992. līdz 04.08.1994, militāro zinātņu doktors, atvaļināts pulkvedis

Bataljona attīstības koncepcija
Izstrādātā bataljona attīstības koncepcija kalpoja par pamatu praktiskajai rīcībai un pirmie virsnieki un instruktori, kuri uzsāka šīs koncepcijas īstenošanu kopā ar MSB komandieri Ēriku Melni 1992.gada decembrī, bija virsnieki: majors Pēteris Mičuls, leitnants Ainārs Ozoliņš, virsleitnants Aivars Vizulis, leitnants Juris Meržans, leitnants Aivars Ratmanis, virsleitnants Jānis Priede, leitnants Andris Egle, virsniekvietnieks Māris Līcītis; instruktori: Astrīda Ievedniece, Astra Lapseniete, Nadežda Kitāre, Ināra Cerbule, Ēriks Auziņš, Māris Ievednieks, Aleksandrs Pometūns; galvenā grāmatvede Valentīna Barkāne un bataljona ārste Albīne Krištāle. Izņemot Aināru Ozoliņu, kurš bija no Madonas, pārējie visi minētie virsnieki, instruktori un darbinieki bija alūksnieši. Vēlākā laika posmā - 1993.gadā - bataljona pastāvīgā personāla sastāvu papildināja un bataljona attīstībā aktīvi iesaistījās virsnieki: virsleitnants Nikolajs Gonšteins, leitnants Juris Matvejevs, majors Jānis Vizulis, majors Oļegs Savčenko un virsleitnants Artūrs Gruzdiņš; virsniekvietnieks Anatolijs Tiltanovs; instruktori: Sarmīte Rozenberga, Ira Vendiņa, Dina Meržane, Aivars Meļņa, Aivars Aizupietis, Nikolajs Zālītis, Leonids Voroņins, Uldis Puriņš, Alvis Voits, Ainārs Grebūns, Andris Baumanis, Juris Sprudzāns, Helmuts Zariņš, Normunds Rožkalns, Igors Krūmiņš, Igors Pavlovs un Helmuts Banka; darbinieces Ieva Malteniece, Vera Melne, Inta Birzniece un Agita Jurciņa.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksniešu izveidotais mobilo strēlnieku bataljons

Kategorijas