Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Ceļ saulītē Aleksandra Pelēča daiļradi

Līga Vīksna
Laikraksta arhīvs

2017. gada 21. jūlijs 00:00

496

Turpinās no 1.lappuses

Par to, ka “Čabiņš”* jūnijā 500 eksemplāru tirāžā ieraudzīja dienas gaismu, jāpateicas vairākiem cilvēkiem. Dz.Zvjniece grāmatas izdošanu raksturo kā veiksmīgu sadarbības projektu un rosina ikvienu nākotnē vēl biežāk īstenot sadarbības projektus, nevis cīnīties katram par sevi. Alūksnes novadā šī ir jau sestā grāmata, kas izdota ar Alūksnes un Apes novada fonda (AANF)  atbalstu.

Aizraujošā senvārdu
skaidrošana
Izdevniecības “Selja” īpašnieks Jānis Polis, atceroties laiku, kā “Čabiņš” tapa, atzīst – aizraujošākais bija skaidrojumu meklēšana senvārdiem, kas A.Pelēča dzejā daudz izmantoti. “Secināju, ka tekstos ir daudz vārdu, kuriem es pats nezinu skaidrojumu – kā tad bērni tos sapratīs? Iedomāties nevarat, cik grūti un reizē aizraujoši bija meklēt skaidrojumu vārdam “prundaliņa”, kas izrādījās ir apalīte, labi kopta un barota gotiņa. Austra Putna – Āboliņa, mūsu novadniece, kura dzimusi Pededzē un šobrīd sasniegusi 92 gadu vecumu, to raksturoja kā apvidvārdu, kas lietots tikai Mālupes un Pededzes apvidū. Humors bija arī ar smuikām, kas ir vijolei līdzīgs pašdarināts stīgu instruments, kas noteikti katrā novadā bija atšķirīgs. Šis vārds ir ļoti sens, jo jau zviedru laikā Vidzemē “Smuikas” pastāv arī kā māju vārds, vēlāk – arī kā uzvārds. A.Pelēcis lieto arī vārdu sunta  – suns. Tas ir biežāk lietots vārds, kuru mani kaimiņi joprojām lieto,” stāsta J.Polis.

Sadarbības projekts
Malienas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Vancāne atminas, ka iecere par A.Pelēča dzejoļu grāmatas izdošanu radusies vēl toreiz, kad Malienas pamatskolas direktors bija Viktors Litaunieks, kuram savukārt laba paziņa bija rakstniece Lūcija Ķuzāne. AANF valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece piebilst, ka V.Litaunieks ir viens no fonda dibinātājiem. “Viņš atnesa šos 32 dzejoļus uz fondu un teica, ka vajag izdot grāmatu. Tā mēs sākām fondā vākt ziedojumus šim mērķim. Tagad tas kļuvis par ļoti labu sadarbības projektu starp Malienas pamatskolu un Malienas skolas fondu, Alūksnes un Apes novada fondu un Jāņa Poļa izdevniecību “Selja”. Skaistu punktu ziedojumu vākšanā pielika “Prāta laboratorija”, kas arī vāca līdzekļus šim mērķim, un nu grāmata ir mūsu rokās,” priecājas Dz.Zvejniece. Jāuzsver, ka grāmatas tapšanā visas iesaistītās puses ieguldījušas savu darbu brīvprātīgi, nesaņemot par to samaksu.

Pelēci nedrīkst aizmirst! 
Ideja par grāmatas “Čabiņš” izdošanu jau sen lolota Malienas pamatskolā, kur iekārtota A.Pelēča jeb Aļa istaba, un Malienas skolas fondā. “Mums visu laiku ir bijusi vēlēšanās cildināt šo izcilo latviešu rakstnieku un mūsu novadnieku. Radās ideja par ziedojumu vākšanu caur Malienas skolas fondu, lai rezultātu sasniegtu ātrāk, nekā gaidot, kamēr gūsim atbalstu kādam savam rakstītajam projektam. Atminējāmies, ka AANF jau ir bijuši ziedojumi “Čabiņa” izdošanai, sazinājāmies ar Dz.Zvejnieci un attīstījām sadarbību. Uzrunājām iestādes, izvietojām ziedojumu kastītes, paldies arī dažām zemnieku saimniecībām par atsaucību, kolēģiem, iedzīvotājiem, “Prāta laboratorijai”. J.Polis bija ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs kā izdevējs,” stāsta G.Vancāne.
Viņa uzskata, ka Alūksnes novadā vajadzētu vairāk cildināt novadnieka A.Pelēča daiļradi. “Mēs lepojamies ar mācītāju Ernstu Gliku un viņa devumu – kāpēc mēs nevarētu lepoties arī ar A.Pelēci? Gliks ir jau sena pagātne, bet Pelēcis varētu būt mūsdienīga Alūksnes vizītkarte. Ir uzņemta filma par rakstnieces Melānijas Vanagas piedzīvoto Sibīrijā – arī A.Pelēcim ir prozas darbs “Sibīrijas grāmata”, kas atzīta arī ārzemēs un par ko viņš saņēma ģenerāļa Goppera balvu literatūrā. Viņš viens no pirmajiem rakstīja par Sibīriju. Mēs A.Pelēci esam piemirsuši. Tūrisma centrā varētu būt piedāvājumā maršruts, lai iepazītu A.Pelēča gaitas Alūksnes pusē,” uzskata G.Vancāne. Tam piekrīt arī J.Polis.

Krāšņi bērnu zīmējumi
Grāmatā ir 17 krāsainas, mīļas un labestīgas ilustrācijas – tās radījuši 15 Malienas pamatskolas skolēni, kuri līdztekus mācās arī Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā un Alūksnes mākslas skolā. Zīmējumi tapuši Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolas skolotājas Mārītes Kaļānes vadībā, piedaloties konkursā, lai grāmatā iekļautu labākos no labākajiem. Un tas patiesi ir izdevies, jo teju katram otrajam dzejolim ir blakus ilustrācija, bērnu skatījumā atainojot dzejoli.

Taps Čabiņa suvenīrs
“Čabiņš” pieejams AANF par ziedojumu nākamajai grāmatai - “Alsviķu Ķemera (Strautiņu) skola 1868-2018”, kas būs veltīta Alsviķu un Karvas skolu vēsturei. “Čabiņš” būs iegādājams arī  izdevniecībā “Selja”. Šie ienākumi no “Čabiņa” realizācijas tiks novirzīti minētajai grāmatai. Saņemt par ziedojumu “Čabiņu” varēs arī Malienas skolas fondā – šie ienākumi tiks novirzīti Aļa istabas labiekārtošanai. “Malienas pamatskola turpinās popularizēt A.Pelēča vārdu un iekārtot viņa istabu. Vēlamies arī radīt Čabiņa suvenīru – vējiņu,” saka Malienas pamatskolas direktore Ieva Baltā – Pilsētniece.
“Čabiņa” atvēršanas svētki būs Alūksnes pilsētas svētku laikā – 5.augustā pulksten 11.00 pie Jaunās pils strūklakām, kad radošajā darbnīcā varēs gatavot vēja zvanus un Čabiņu.

* Čabiņš ir maigs, liegs vējiņš jeb, kā raksta A.Pelēcis savā dzejolī, “labiņš, lēniņš vēju zēniņš”.

Rakstniece Lūcija Ķuzāne grāmatas “Čabiņš” ievadā raksta: “Šis dzejoļu krājums , sagatavots ap 1976.gadu, palika grāmatā neizdots, jo toreiz Aleksandrs Pelēcis šķita nevēlams un nedrukājams autors, nesen no Sibīrijas dzimtenē atgriezies. Nu viņš atnāk pie bērniem 21.gadsimtenī. Mālupes Brencu skolas zēns no 1934.gada izlaiduma, Alūksnes ģimnāzijas 1939.gada absolvents. 8 dzejoļu grāmatu autors. Alūksnes novada tēlotājs prozā (“Alūksnes grāmata”, “Puisiska dvēsele”). “Sibīrijas grāmatas” autors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Viņš pārpilns cerību, ka, tāpat kā senāk, bērni vēl prot sarunāties koku, puķu, putnu un dzīvnieku valodā.”

Kategorijas

Kategorijas