Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nometnei “Vītolēni” - 15

Agita Bērziņa

2017. gada 21. jūlijs 00:00

272

Šodien Gaujienā 15.reizi sākas radošā mūzikas nometne “Vītolēni”. Nometnē izveidotais koris un simfoniskais orķestris līdztekus atpūtai un vasarīgām izklaidēm nedēļas laikā sagatavos programmu Jāzepa Vītola Mūzikas dienu koncertiem, kuri skanēs 28. un 29.jūlijā. Gaujiena bez vītolēnu nometnes vairs nav iedomājama.

Brauc atkal un atkal
“Ja Dziesmu un Deju svētkiem , arī citiem pasākumiem var mainīt norises laiku, tad nometne “Vītolēni” un Jāzepa Vītola Mūzikas dienas nemainīgi notiek jūlija pēdējā nedēļā. Kādēļ? Jāzepam Vītolam 26.jūlijā ir dzimšanas diena, un to nekā nevar mainīt. Dzimšanas dienas svin katru gadu, tāpat arī nometne un mūzikas dienas notiek katru gadu,” sākot sarunu par nometni, stāsta tās vadītāja Ilze Dāve. Šo gadu laikā bērni nometni ļoti iemīļojuši, vairs uz to nav jāmudina, jo laikus piesakās paši. “Pirmajā gadā, kad nometne beidzās, nodomāju, ka tā vienreiz notikusi un viss, bet tieši bērni bija tie, kuri teica, ka nometni nākamgad vajag atkal. Ja vajag, tad vajag! Tā mēs turpinām strādāt, un bērni joprojām katru gadu saka – tiksimies nākamgad. Katru reizi nometnē piedalās divas trešdaļas bijušo vītolēnu, un tikai viena trešdaļa uz nometni atbrauc pirmo reizi. Bērni paši teic, ka viņiem patīk nometnes draudzīgā atmosfēra un iespēja kopā muzicēt. Mūzika ir nometnes galvenais mērķis, un visu pārējo tikai pakārtojam,” saka I.Dāve.

Reklāmu nemaz nevajag
Nometne ir kļuvusi tik populāra, ka reklamēt to vairs nevajag. “Jau nometnes laikā bērni jautā, vai var pieteikties nākamā gada nometnei. Nevar! Noteikumi visiem vienādi, pieteikuma anketu atveram 1.janvāra naktī. Jau 00.20 ir aizpildīta pirmā anketa, otrā 00.40. Flautu grupa aizpildījās mēneša laikā. Aprīļa beigās anketu aizvērām vispār, jo bija pieteikušies visi 150 dalībnieki. Protams, paredzam arī rezervistus, ja nu kāds atsaka,” stāsta nometnes vadītāja. Šogad daudz bērnu pieteikušies no Apes novada. Lielākoties nometnei piesakās vidzemnieki, visvairāk – rīdzinieki. Lai bērnu atgādātu no Rīgas uz Alūksni, vairākus gadus organizē autobusu, pagājušā gādā un šogad tiek organizēti pat divi autobusi, jo vienā vietas visiem nepietiek. “Jau otro gadu organizējam kolektīvu autobusu, lai atvestu bērnus no Rīgas uz Gaujienu. Saprotams, visi vecāki nevar atvest bērnu, tāpēc organizējam kopīgu atvešanu. Nometni nevar pārcelt uz Rīgu, jo tieši šai vietā, šai dabā un brīvībā slēpjas nometnes burvība. Nereti rīdzinieki nav bijuši tālāk par Siguldu. Šī viņiem ir iespēja atbraukt uz Gaujienu. Vecāki brauc uz bērnu koncertiem, un bērni ļoti gaida viņu ierašanos,” stāsta I.Dāve. Dalībnieku vidū ir arī ārzemju latviešu bērni, kuri atbrauc no Somijas, Francijas un Anglijas. “Otro gadu nometnē būs arī puisis no Maskavas, kuram draugs dzīvo Rīgā un arī piedalās nometnē. Lai arī viņš neprot latviešu valodu, viņam nebija problēmu saprasties ar citiem,” saka viņa.

Vītolēni jaunā statusā
1.Dāve atzīst, ka gadu gaitā mainījusies dalībnieku paaudze. Nometnē piedalās vītolēnu bērni, savukārt paši vītolēni kļūst par nometnes pedagogiem vai brīvprātīgajiem. “Pirmajā gadā piedalījās kāda mana skolniece, kura šogad palīdzēs jau kā brīvprātīgā un kuras desmitgadīgā meita būs dalībnieku vidū. Mana jaunākā meita, kurai pirmajās nometnes laikā bija tikai divi gadi, joprojām turpina piedalīties, savukārt vecākā meita palīdz kā brīvprātīgā, bet dalībnieku vidū ir viņas divi bērni- mani mazbērni. Šogad man uzrakstīja viena bijusī nometnes dalībniece, kura izteica vēlmi būt brīvprātīgā, sakot, ka nometnē pavadīts visskaistākais laiks. Komandā pieci vai seši brīvprātīgie ir bijušies vītolēni, divi dalībnieki tagad ir pedagogi nometnē. Nometnē viņi atgriežas jaunā statusā. Ir forši, ka nevis es viena velku vezumu, bet paceļu roku un visi nāk man līdz,” teic I.Dāve.
Viņa atzīst, ka nometni organizēt ir kļuvis vieglāk. “Mēs zinām, ko gribam, un katru gadu mācāmies no kādām kļūdām. Pieredze ir nenovērtējama, un tas ir pilnīgi savādāk kā tad, kad to darījām pirmo reizi. Toreiz bija grūtāk, jo tolaik nebija tik skaidru nometņu noteikumu, darbinieku un pedagogu, arī brīvprātīgo bija krietni mazāk. Atceros, kā pirmajā gadā ap vieniem naktī, kad visus nometnes bērnus noliku gulēt, mājās klusiņām pie klavierēm mācījos pavadījumu kora koncertam. Pēc tam sapratām, ka tas fiziski nav iespējams, un piesaistījām vairāk brīvprātīgo, lai darbs rit raitāk,” atceras pedagoģe.

Plaša koncertprogramma
Pirmais nometnes jauniešu simfoniskā orķestra un kora koncerts „Dzīvo notīs” skanēs piektdien, 28.jūlijā, pulksten 19.00, nedaudz vēlāk, pulksten 22.00, skanēs Jāzepa Vītola mūzikas dienu nakts koncerts „Klusuma skaņa”. Sestdien, 29.jūlijā, svētku diena iesāksies ar vītolēnu kameransambļu un solistu koncertu „Skaisti dziedi lakstīgala” un vizuālās mākslas konkursa uzvarētāju apbalvošanu tautas namā, bet turpināsies ar Jāzepa Vītola Mūzikas dienu Noslēguma koncertu „Anniņu” terasēs pulksten 19.00, kad vītolēni muzicēs kopā ar citiem svētku dalībniekiem. “Esam uzaicinājuši mūziķi Zigfrīdu Muktupāvelu, kurš dziedās solo kopā ar visiem koriem. Dziesmas “Tikai tā” un “Pūt vējiņi” ir vītolēnu hīts un tiek dziedātas nemainīgi katru gadu. Tā ir klasika. Koncertos izpildām pārsvarā tikai latviešu komponistu dziesmas. Esam priviliģētā situācijā, jo Andris Riekstiņš, galvenais mākslinieciskais vadītājs un diriģents, ir arī komponists, kuram pasūtām darbus. Daži no tiem vēl tikai top. Programmu bērni apgūst nometnē nedēļas laikā,” stāsta I.Dāve. Jāzepa Vītola Mūzikas dienām pieteikušies desmit kori, koncerta mākslinieciskais vadītājs būs Mārtiņš Klišāns, goda diriģents - Edgars Račevskis.
Nometnes 15. jubilejas reizē neiztrūks liela svētku torte, ar ko mieloties gan vītolēniem, gan svētku dalībniekiem, gan skatītājiem. “Kas ir vītolēni? Tie ir ne tikai bērni, bet visi darbinieki – pedagogi un brīvprātīgie, kuri šajā laikā dzīvo zaļi. Dzīvojam uz viena viļņa. Brīdis, kad visi bērni kopā sniedz koncertu, ir emocionāls pārdzīvojums. Gaiss ir burtiski pilns emociju, skrien tirpiņas. Emocijas un pārdzīvojumi ir tas, ko bērni neaizmirst. Viņi var aizmirst kādu palaidnību, pāridarījumu, bet pozitīvās emocijas neviens nevar atņemt,” nobeigumā atzīst I.Dāve.


Kategorijas