Iztaujā par Alūksnes slimnīcu

2017. gada 28. jūlijs 00:00

602

Alūksnes novada nevalstiskās organizācijas pagājušās nedēļas nogalē uz tikšanos aicināja Alūksnes novada domes vadību un SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Marutu Kauliņu, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem par Alūksnes slimnīcu. Kā paši uzsvēra – no pirmavota, nevis runām pilsētā vai avīžu virsrakstiem.

Savu slimnīcu nepārdos
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsvēra - Alūksnes novada domes nostāja jau kopš pagājušā gada rudens ir, ka Alūksnes slimnīcai jāturpina strādāt 24 stundas diennaktī esošajā statusā. “Trīs mēnešu laikā mums jāsniedz Veselības ministrijai atbildes. Alūksnē būs slimnīca, kādu vajag iedzīvotājiem, jo šeit ir telpas, aprīkojums, speciālisti un, galvenais, pacienti, kam šis pakalpojums nepieciešams. Par to arī iestājamies. Mums jāpierāda, ka spējam Alūksnes slimnīcā sniegt kvalitatīvus pakalpojumus gan sava, gan kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Savukārt ar augstāka līmeņa slimnīcām jāsadarbojas pakalpojumos, ko šeit nesniedz, piemēram, dzemdību nodaļa. Jāatzīst, ka pagājušajā gadā no valsts puses pašvaldībai izskanēja piedāvājums nopirkt Alūksnes slimnīcas kapitāldaļas – ja tā notiktu, varam iztēloties, kāda būtu mūsu slimnīcas nākotne...” sacīja A.Dukulis.
Šobrīd Latvijā ir desmit lokālās slimnīcas, kas pieder pašvaldībām – arī Alūksnē, un viena, kur lielākais kapitāldaļu skaits pieder privātpersonām - SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.
Vidzemes reģionā šobrīd Alūksnes un Cēsu slimnīcas pretendē uz vienlīdzīgu pakalpojumu klāsta sniegšanu nākotnē, jo pārējās jau tagad ir zemāka līmeņa slimnīcas (izņemot Valmierā, kur Vidzemes slimnīcai ir reģionālā stacionāra statuss, un Madonā, kur sadarbības virziens rekomendēts uz Jēkabpili). Jāuzsver gan, ka trešdien valdībā pieņemtajā Veselības ministrijas konceptuālajā ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu Cēsu slimnīca jau noteikta kā II līmeņa slimnīca, atšķirībā no Alūksnes. Arī Kuldīgas slimnīcas, kam sākotnēji bija paredzēts I līmenis, statuss jau izlabots uz II līmeni.

Noslogojums – liels
Alūksnes slimnīca šobrīd sniedz palīdzību pacientiem sešos profilos: ķirurģijas, terapijas, bērnu, ginekoloģijas, traumatoloģijas, reanimācijas. M.Kauliņa stāstīja par Alūksnes slimnīcas noslogojumu un pieejamajiem speciālistiem. Kā zināms, slimnīcā pacienti var saņemt gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, izmantot stacionāra pakalpojumus, gan apmeklēt ambulatoro daļu. “Katru gadu Alūksnes slimnīcā tiek nogādāti 5200 pacienti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm. No tiem 50 procenti pacientu tiek stacionēti. Šā gada pirmajā pusgadā stacionēti jau 1336 pacienti. Katru gadu Alūksnes slimnīca palīdz 600 pacientiem, par kuriem nav valsts apmaksātās kvotas. Savukārt ambulatorajā daļā pērn vērsušies 39 000 pacientu, šogad – jau 21 000 pacientu. Tas ir ļoti daudz. Ambulatorās daļas noslogojums pēdējos gados ir ievērojami palielinājies, jo ir paplašināts pieejamo speciālistu klāsts, pieejams dienas stacionārs četros profilos. Liels noslogojums ir radioloģijas un rentgena speciālistiem, arī rehabilitācijas pakalpojumiem,” sacīja M.Kauliņa.

Daudz traumu gadījumu
Alūksnes slimnīcai šobrīd noslēgti darba līgumi ar 37 ārstiem, arī rezidentiem. Šobrīd Veselības ministrijas izstrādātajos dokumentos noteikts, ka I līmeņa slimnīcās obligāts speciālists nebūtu ne anesteziologs, ne traumatologs. Tas nozīmētu, ka traumu gadījumā alūksnieši tiktu vesti uz Valmieras vai Rēzeknes slimnīcām. Piemēram, “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” jau tagad nesniedz pacientiem palīdzību traumu gadījumā, jo tur nav traumatologa, tādēļ ne tikai no Alūksnes un Apes, bet arī kaimiņu novadu pacienti traumu gadījumā tiek vesti uz Alūksnes slimnīcu. Tādēļ ir ļoti būtiski Alūksnes slimnīcā šo profilu saglabāt. M.Kauliņa norādīja – traumu gadījumos 15 procenti pacientu tiek stacionēti, pārējie pēc palīdzības saņemšanas var doties mājup. “Traumu ir ļoti daudz, it īpaši nedēļas nogalēs daudz cilvēku vēršas pēc palīdzības slimnīcā. Diemžēl traumām ir pakļauti visi,” sacīja M.Kauliņa.

Sadarbību – saprātīgi
Dzemdību nodaļu Alūksnē slēdza 2008.gadā. M.Kauliņa stāstīja – toreiz gadā slimnīcā bija tikai apmēram 200 dzemdības, kas ir maz. “Šobrīd Latvijā arī vēl citas slimnīcas domā atteikties no dzemdniecības pakalpojumiem, jo jābūt vismaz 500 dzemdībām gadā, lai speciālisti nezaudētu profesionālās iemaņas. Šobrīd arī tuvākajās slimnīcās Balvos un Madonā nav liels dzemdību skaits,” saka M.Kauliņa. Dzemdniecībā Alūksnes slimnīcai ir sadarbība ar Vidzemes slimnīcu Valmierā.
“Runājot par sadarbību starp slimnīcām, jāsaprot, ka tā jāveic saprātīgā apjomā. Vidzemes slimnīca jau tagad ir atzinusi, ka viņiem nav tādas kapacitātes, lai uzņemtu, piemēram, visus šābrīža Alūksnes slimnīcas pacientus. Turklāt jāņem vērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) iespējas. Ir zināms, ka jau tagad ir dienas, kad NMPD Apes brigāde izsaukumos nedodas, jo nevar nodrošināt brigādi ar kadriem. Tad brauc Smiltenes brigāde un, piemēram, pacientu no Gaujienas ved uz Alūksnes slimnīcu. Manuprāt, visaktuālākais jautājums medicīnas sistēmā valstī šobrīd ir tieši kadru trūkums! Šobrīd valstī ir ļoti agresīva kadru konkurence. Arī rezidentus interesē, kādas iespējas viņiem būs Alūksnē, arī prasmju pilnveidošanā. Pozitīvi, ka Alūksnes slimnīcā speciālistam ir iespēja strādāt gan stacionārā, gan ambulatori – tā ir iespēja nopelnīt,” klāstīja M.Kauliņa.

Darbu sāk jauna
fizioterapeite
M.Kauliņa uzskata, ka sadarbība Alūksnes un Vidzemes slimnīcai iespējama nodomu līmenī, nevis finansiāli, kā valsts to vēlas, pārdodot vai iepludinot kapitāla daļas, jo valstī jau ir šādi negatīvi piemēri, kur mazākais vienmēr beigās ir zaudētājs. “Ar Vidzemes slimnīcu jau tagad sadarbojamies dzemdniecībā. Strikti vajadzētu ievērot sadarbību insulta pacientu gadījumos, jo Valmierā ir insulta vienība, kurā apvienojušies kompetentākie speciālisti. Ķirurģiskās un traumatoloģiskās operācijas jāturpina veikt Alūksnē, lielās ginekoloģiskās operācijas jānovirza uz Valmieru. Uz vietas Alūksnē jādara tas, pēc kā ir lielākais pieprasījums,” ir pārliecināta M.Kauliņa.
Viņa uzsvēra, ka Alūksnes slimnīcā nesen darbu sākusi jauna fizioterapeite – balveniete, kura pārceļas uz dzīvi Alūksnē. “Tagad mums slimnīcā strādā jau trīs fizioterapeiti. Rehabilitācijas pakalpojumi ir ļoti pieprasīti – nākotnē slimnīcā gribam izveidot rehabilitācijas nodaļu ar mūsdienīgu aprīkojumu. Šogad slimnīcas ambulatorajā daļā sāka strādāt arī neirologs. Liels pieprasījums ir pēc LORa – šobrīd mums strādā divi šādi speciālisti,” sacīja M.Kauliņa.

Pašiem savas lietas jāsakārto
Sanākušie NVO pārstāvji taujāja, vai Nacionālie Bruņotie Spēki un Aizsardzības ministrija var palīdzēt Alūksnes slimnīcas jautājumā. M.Kauliņa atzina – Kājnieku skola atbalsta Alūksnes slimnīcas pastāvēšanu esošajā statusā. “Lai gan viņiem ir savi medicīnas speciālisti, viņi ir pauduši, ka negrasās paši iegādāties rentgena aparātu un citas iekārtas – tam piemērota ir Alūksnes slimnīca. Tuvākajā laikā Alūksnes slimnīcai jāiegādājas jauns datortomogrāfs – ar lielāku izšķirtspēju, šis jautājums arī tiek risināts,” sacīja M.Kauliņa. Viņa arī atklāja, ka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane–Umbraško solījusies klātienē apmeklēt Alūksnes slimnīcu un iepazīt situāciju.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins pauda, ka slimnīcas jautājumā jāstrādā visiem kopā, jo mērķis ir viens, un “pašiem savas lietas jāsakārto, lai otrs nevar degunu pakasīt”. Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers secināja – diemžēl valstī vairāk dominē politika, nevis loģika, bet vajadzētu otrādi. Sarunas noslēgumā E.F.Svars atzina, ka NVO ir gatavas vajadzības gadījumā palīdzēt gan ar padomu, gan informācijas apmaiņā.

SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa: “Diemžēl Latvijā medicīnas sistēmā negrib veikt reformu iekšienē tieši finansējuma sadalē, jo ir liels lobijs no privātās medicīnas puses. Par to negrib runāt! Piemēram, Igaunijā slimnīcas nav slēgtas – arī dzemdību profils ir gan nelielajā Veru, gan Valgas slimnīcā, un pacienta līdzmaksājums ir zems.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iztaujā par Alūksnes slimnīcu

Kategorijas