Trīs lietas, kam zāļu skapītī jābūt

2017. gada 4. augusts 00:00

213

Līdz pusei pildītu glāzi optimists sauc par puspilnu, tikmēr pozitīvi noskaņots dabas draugs jūlija nogali un augustu dēvē par vasaras vidu. Tā kā sezona šogad vismaz par pāris nedēļām iekavējusies, drogu vākšanu var turpināt: daudzi augi vēl zied, briest un ir gatavi dāvāt mums savu enerģiju.

Ko spēj skaistule kresīte?
Par krešu izcelsmi viedokļi atšķiras: to dzimtene esot Andu kalni, Kolumbija, Ekvadora, Peru, Bolīvija vai Indija. Lai vai kā, Eiropā dārza kreses (Tropaeolum majus) ir labi pazīstamas. Tās mēdz saukt par nasturcijām, vietumis arī par kapucīnēm, jo zieda forma atgādina mūka apmetņa kapuci.
Nasturcija ir ne vien krāšņa dārza rota, bet arī vērtīgu vielu krātuvīte: satur, piemēram, dabiskās antibiotikas, ko izmantot augšējo elpošanas ceļu ārstēšanā, B grupas vitamīnus, joda sāļus, kāliju un fosforu, tāpēc ir noderīga vielmaiņas traucējumu, bezspēka, melanholijas un depresijas ārstēšanā.
Uz nasturcijas bāzes gatavotie preparāti palīdz novērst stenokardijas lēkmi – jau pēc dažām minūtēm mazinās sāpju sindroms un uzlabojas pašsajūta. Kreses kātiņu uzlējums ir efektīvs mazasinības, ādas izsitumu ārstēšanai, bet sēklas palīdz urīnceļu iekaisuma gadījumā un potences uzlabošanai.
Tautas medicīnā kreses izmanto kā papildu līdzekli, ja ir asinsvadu skleroze. Svaigas lapas un ziedus sasmalcinātā veidā tad lieto ik dienu ne mazāk kā mēnesi, pa divām ēdamkarotēm pievienojot salātiem vai aukstajiem ēdieniem.
Kreses sēklas ir vienas no senākajām, ko ājurvēdā izmanto gan kā garšaugu, gan diedzēšanai, jo papildina C vitamīna rezerves.
Garšas bagātināšanai lapas, ziedus un pumpurus var pievienot dažādiem ēdieniem, tikai nepārforsējot – lai neizraisītu kuņģa un zarnu kairinājumu.
Drogas ievāc līdz septembra vidum un, rūpīgi izžāvētas, uzglabā kartona kastēs.
Pagatavot lielisku asins attīrīšanas līdzekli nav sarežģīti. Svaigas kreses lapiņas saberž putriņā, 3–4 ēdamkarotēm zaļās masas uzlej 1 litru verdoša ūdens, pēc 10 minūtēm izfiltrē un pārlej stikla traukā. Lieto pa pusglāzei uzlējuma divas trīs reizes dienā.
Nenobriedušu auglīšu vai ziedu novārījumu saldina ar medu un izmanto stomatīta, piena sēnītes ārstēšanai bērniem.
Savukārt losjons, kura sastāvā ir nātres un nasturcijas lapas un maura retēja saknes, novērš matu izkrišanu.
Ugunspuķe jeb Ivan čaj
Parasti šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium) zied un ir vācama, sākot no jūnija beigām, bet šogad ar košajām ziedētājām vēl pilnas ceļmalas, meža izcirtumi, nodegušu māju un kūlas svilināšanas vietas. Iespējams, tieši tādēļ augs, kurš var sasniegt divu metru augstumu, ieguvis savu nosaukumu.
Krievi ugunspuķi sauc par Ivan čaj: zemnieki to lietojuši vīru spēka vairošanai, bet 1941. gadā uz šā auga bāzes kādā slepenā Krievijas laboratorijā tikuši izstrādāti dzērieni, kas vairo kareivju izturību un enerģiju. Zinātnieki atklājuši, kāpēc Ivan čaj auga tēja palielina tonusu un dod spēku – augs satur dzelzi, titānu, niķeli, varu, mangānu, molibdēnu, boru, kāliju, kalciju, nātriju, litiju, kā arī pektīnus, bioflavonīdus un miecvielas.
Antibakteriālo un savelkošo īpašību dēļ ugunspuķes uzlējums ir efektīvs palīgs ievainojumu un sasitumu sadziedēšanai, bet iekšķīgi – divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kolītu un gastrīta ārstēšanā. Ugunspuķes ziedu un lapu tēju ieteicams dzert, ja nomoka bezmiegs, galvassāpes. To var lietot arī ikdienā: tā ir garda, stiprina imunitāti, uzlabo vielmaiņu un atvaira ļaundabīgus procesus. Starp citu, C vitamīna šajā augā ir trīs reižu vairāk nekā apelsīnos.
Ņem ziedus un kāta daļu līdz dzeltēt sākušām lapiņām, nobrauka, sasmalcina un izžāvē ēnā. Tēju pagatavo, 2 tējkarotes drogu aplejot ar glāzi verdoša ūdens un nostādinot 10 minūtes. Vienu porciju augu var izmantot vairākām tējas glāzēm, un garšas bagātināšanai pievienot žāvētas melleņu vai citas ogas.
Ir vērts eksperimentēt, pēc sentēvu metodes pagatavojot fermentēto tēju. No rīta saplūc ugunspuķes lapiņas, izber uz tīra paladziņa ēnā, piemēram, zem koka – lai apvīst. Pēcpusdienā lapas saspaida, sarullē un ievieto māla podā ar vāku. Pēc diennakts vai pusotras klāj uz cepešpannas un, atstājot plīts durtiņas puspievērtas (lai mitrums no auga ātri izdalītos), karsē 100 grādu temperatūrā aptuveni stundu. Var likt arī uz sakarsētiem pirts akmeņiem. No rīta izžuvušās drogas savāc auduma maisiņā.
Fermentācijas procesa laikā lapiņas izsūt, kļūst pelēcīgi melnas un maina garšu no skābenas uz rūgtenu. Mainās arī bioloģiski aktīvo vielu sastāvs – daļēji noārdās miecvielas, pieaug brīvo aminoskābju saturs. Fermentēta šaurlapu ugunspuķes tēja mazliet atgādina Indijas tējas garšu, bet tajā nav teobromīna, kas paaugstina asinsspiedienu un aizdzen miegu.

Brīnums tējas krūzītē un pirtī
Vasara, kurā nav pieredzēta liepu ziedēšana, zaudē pusi burvības, teic romantiķi. Dziednieki rosina pieglausties liepas stumbram, kad rodas nepieciešamība atbrīvoties no stresa, sirdssāpēm un pāridarījumiem. Jo šim kokam vienlaikus piemīt spēks, maigs miers un ar beznosacījumu mīlestību piepildīta pieņemšana.
Praktiķi vienkārši sameklē garāka auguma palīgu vai kāpnītes un dodas pie liepām, kas aug patālāk no automaģistrālēm. Aromātiskā, ar vitamīniem, karotīnu, flavonoīdiem un ēteriskajām eļļām bagātā tēja noderēs, kad piezagsies saaukstēšanās. Ja mājās ir liepziedu krājums, pavisam vienkārši pagatavojams uzlējums iekaisuša kakla, rīkles, sastrutojušu mandeļu skalošanai: 2 ēdamkarotēm sasmalcinātu liepu ziedu pārlej 2 glāzes verdoša ūdens un atstāj ievilkties 20–30 minūtes.
Tā kā pie mums sastopamas vairākas liepu sugas, ziedu vākšanas laiks ir pagarš. Dienvidniece platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop) gaisu iesmaržina pirmā, pēc dažām nedēļām tai seko parastā liepa (Tilia cardata Mill). Liepu ziedus žāvē vietā, kur tos neskar tieši saules stari, un uzglabā auduma maisiņos. Pirms saullēkta plūkti ziedi satur daudz spazmolītisku vielu, bet nakts vākuma ziedu tēju dziedniece Vanga ieteikusi dzert grūtniecēm – lai būtu vieglāka dzemdēšana.
Protams, liepziedu tēja ar medu var reizumis noderēt, lai radītu omulību vai vienkārši sasildītos drēgnā vakarā, tomēr svarīgi atcerēties, ka tā ir zāļu tēja, tātad nav dzerama regulāri. Bieži lietota, liepziedu tēja rosina pastiprinātu sviedru izdalīšanos un lieki noslogo sirdi, kas savukārt var novest pie nervu sistēmas uzbudinātības.
Pirtnieki slavē liepu kā vienu no sabiedrotajiem: ja pirts lāviņa darināta no liepu dēlīšiem, miesas un gara attīrīšanas telpā valda viegls, nedaudz medains aromāts. Pirms pirts rituāla iedzerta liepziedu tēja veicina sviedrēšanos, bet pirts slotiņas ir maigas, īpaši piemērotas sievietēm – ādu mīkstina un attīra labāk nekā ziepes. Liepu zarus slotiņai gan nevajadzētu griezt laikā no pulksten 14 līdz 15, kad kokam ir enerģētiskais minimums.

Krešu losjona pagatavošana
100 g svaigu kreses un nātres lapu, 1 ēdamkaroti sasmalcinātu maura retēja sakņu aplej ar 400 g degvīna un tur tumšā vietā 2 nedēļas, bieži saskalinot. Ar izvilkumu ierīvē galvas mataino daļu ik pārdienu un 30 minūtes pirms mazgāšanas. Nedrīkst pieļaut losjona nokļūšanu acīs!

Ugunspuķes uzlējumi
◆ 200 ml drogu aplej ar glāzi karsta ūdens, pēc pāris stundām nokāš un lieto 4 reizes dienā pa ēdamkarotei.
◆ Tējkaroti fermentētu vai vienkārši izžāvētu ugunspuķes lakstu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 10–12 minūtes un bauda, kad vien gribas. Bet visu ar mēru! Ja dzersit šo tēju ik dienu veselu mēnesi, iespējama zarnu trakta disfunkcija. Uzmanīgam ar ugunspuķes novārījuma uzlējuma lietošanu jābūt, ja traucēta asins recēšana (tromboze, tromboflebīts, vēnu varikoze). Tāpat nevajadzētu ugunspuķes tēju dot bērniem līdz 2 gadu vecumam.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Trīs lietas, kam zāļu skapītī jābūt

Kategorijas