Vai pilsēta attīstās vienmērīgi?

2017. gada 11. augusts 00:00

8484

Alūksnes pilsētā attīstās vairāki projekti un pēdējo gadu laikā varam redzēt vairākus uzlabojumus. Tiesa, vēl aizvien ir arī tādas iestādes un vietas pilsētā, kurām sen jau būtu nepieciešami kādi uzlabojumi, piemēram, Alūksnes Jaunās pils iekštelpu renovācija, Alūksnes pilsētas bibliotēkas pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem un visiem pamanāmās Alūksnes novada domes ēkas trepes, kuru plāksnēs var aizķerties bez īpašas piepūles. Kamēr pilsēta vietām attīstās, vietām tās attīstība ir iestrēgusi laikā.

Domi reprezentējošā ēka būs vizuāli estētiskāka
Alūksnes novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite informē, ka drīzumā arī Alūksnes novada domes ēku plānots atjaunot Eiropas Savienības fondu Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” (4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu paaugstināšanu pašvaldību ēkās”). Projekts jāiesniedz gada nogalē, un reālie būvdarbi varēs sākties 2018.gada pavasarī. Plānotie darbi – ēkas siltināšana, apkures sistēmas un siltummezgla atjaunošana, ventilācijas sistēmas ierīkošana, vides pieejamības uzlabošana ēkas 1.stāvam, kā arī ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana. Vienlaikus, nesaistīti ar projektu, paredzēta arī ēkas pirmā stāvā pārbūve apkalpošanas centra vajadzībām, un šim projektam finansējums tiks gūts gan no valsts, gan pašvaldības budžeta līdzekļiem. Līdz ar šiem darbiem nu arī pašvaldības domi reprezentējošā ēka būs vizuāli estētiskāka un ikvienam interesentam pieejamāka.
Kāda alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, uzsver, ka domes ēku sen jau vajadzējis uzlabot. “Es saprotu, ka tas varētu būt cēls žests – vispirms kārtībā savest pilsētu un tikai tad domi. Var jau būt, ka kādam vienmēr kas nepatiks un, līdzko sāks remontēt domi, tā kāds kliegs, ka to naudu varēja ieguldīt kur citur. Tas tā vienmēr būs. Bet jāatzīst, ka katru reizi, kad jāiet uz domi vai jāapmeklē kāds seminārs domes ēkas lielajā zālē, pārņem savādas sajūtas. Plāksnes izdangātas, zālē pa visu sienu - liels pelējuma pleķis. Sen jau bija jāsaved šīs lietas kārtībā. Un tās trakās durvis! Ieejot domes ēkā, tās ir tik grūti atvērt un tās vēl sitas ar tādu blīkšķi! Domes ēkai sen vairs nevajadzēja būt tikai par darba vietu domes darbiniekiem, bet arī pieejamu vietu ikvienam iedzīvotājam,” pauž alūksniete.

Jākāpj pa ļoti stāvām trepēm
Runājot par pieejamību, arī Alūksnes pilsētas bibliotēkai būtu nepieciešami uzlabojumi, kurus izjūt ne viens vien bibliotēkas apmeklētājs. Kamēr pilsēta top pieejamāka ikvienai cilvēku grupai, bibliotēkā, lai paņemtu kādu grāmatu lasīšanai, ir jākāpj otrajā stāvā pa ļoti stāvām trepēm. Diemžēl vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem šī iespēja kļūst ļoti apgrūtinoša.
Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa informē, ka bibliotēkai ir sagatavota aptaujas anketa, kurā cilvēki būs aicināti izteikt savu viedokli par to, kādi uzlabojumi vēl nepieciešami bibliotēkā. “Bibliotēka ēkā Lielā Ezera ielā 24 atrodas kopš 1975.gada, pati ēka celta 1895.gadā kā skola. Šai ēkai ir īpaša, gaiša aura, ko sajūtam mēs – darbinieki, šeit strādājot, un to daudzkārt ir atzīmējuši arī mūsu apmeklētāji, bet diemžēl bibliotēkas ēkas 2.stāvs, kur izvietotas pieaugušo apkalpošanas nodaļas - abonements, lasītava un interneta pieejas punkts, ir grūti pieejams vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo uz to ved stāvas kāpnes,” atzīst I.Ozoliņa. Viņa uzsver, ka alūksnieši ir pelnījuši skaistu, ērtu bibliotēkas ēku, kura pieejama un ērta visiem. “Bibliotēku darbinieku uzdevums ir rūpēties par tās saturu un piedāvātajiem pakalpojumiem, kuri saistoši pilsētas un novada iedzīvotājiem! To arī darām! Pašvaldība ir tā, kura finansē bibliotēkas darbību - piešķir līdzekļus grāmatu iegādei un preses abonēšanai (lasīšanas veicināšana un literatūras popularizēšana - tās tomēr ir vienas no galvenajām bibliotēkas funkcijām), bibliotēku informācijas sistēmas, datortehnikas uzturēšanai, atbalsta dažādas bibliotēkas aktivitātes - tikšanās ar grāmatu autoriem, izstāžu organizēšanu, Grāmatu svētkus, Dzejas dienas. Pašvaldība arī finansē bibliotēkas ēkas uzturēšanu, darbinieku darba samaksu, kā arī, iespēju robežās, telpu kosmētiskos remontus, pakāpenisku mēbeļu, aprīkojuma nomaiņu. Paldies viņiem par to,” uzsver I.Ozoliņa un atzīst, lai arī pilsētas attīstība ne vienmērīgi notiek, iespēju robežās būtu vairāk jāpamana pozitīvais, nevis tas, kā vēl trūkst.
Daudz laika un pūļu aizņem tieši birokrātija
Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka uzsver, ka uz Alūksni kā pilsētu un novadu kopumā skatīties ir prieks. “Acīm redzami tiek sakārtotas vairākas lietas - ielas, ēku fasādes, celtas jaunas ēkas, sakopta vide un attīstīti tūrisma objekti. Alūksnes Jaunā pils ir viens no svarīgākajiem tūrisma objektiem Alūksnē, kas ar savu graciozitāti izceļas Alūksnes pilsētas centrā. Prieks par pils, Ledus pagraba un Apaļā tornīša sakārtoto fasādi, bet diemžēl nekas nav mūžīgs un šur tur jāveic uzlabojumi. Visaktuālākais šobrīd ir Ledus pagraba jumts, kas steidzami ir jāmaina, jo ir neatgriezeniski bojāts,” informē D.Pelaka. Pie šī jautājuma tiek strādāts, un norit pārrunas ar pašvaldību par finanšu līdzekļu piešķiršanu. D.Pelaka atzīst, ka daudz laika un pūļu aizņem tieši birokrātija. “Prieks par pašvaldības uzņēmību muižas parka attīstīšanai un labiekārtošanai. Tiks atjaunotas un restaurētas vairākas zudušās arhitektūras formas. Mērķis ir izveidot vienotu ansambli pilij, pils dārzam un muižas parkam, kas vēsturiski ir saistīti. Par to tiešām ir prieks,” teic D.Pelaka.

Pirmais lielais solis ceļā uz restaurāciju
Kas attiecas uz pašu pili, pašvaldība šāgada budžetā piešķīra līdzekļus būvprojekta izstrādei, kas ir pirmais lielais solis ceļā uz pils telpu vēsturisko pārbūvi un restaurāciju. “Pils, ja tā ir restaurēta, kurā ir atbilstošs interjers, ir ar lielu potenciālu! Lielas, aristokrātiskas zāles kāzu un citu svinību norisēm ir tas, kas cilvēkiem ir nepieciešams, bet ko mēs diemžēl vēl nevaram piedāvāt,” atzīst D.Pelaka. Balstoties uz šo būvprojektu, ir skaidrs, kādai vajadzētu izskatīties pilij nākotnē, kādas būs tās funkcijas un ieguldījums pašvaldībā un sabiedrībā. “Pils atjaunošana ir ilgs, sarežģīts un dārgs process - tas ir saprotams, bet vēlētos, lai viss ritētu ātrāk. Bet tāds ir šis cēlais mērķis, kas nākotnē noteikti īstenosies! Tā teikt: kroņi nav jāmeklē nekur tālu, kā arī, kas labs jāceļ no jauna, tie ir tepat, tik jāprot uzspodrināt,” teic D.Pelaka.

Attīstību bremzē pieejamais finansējums
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzīst, ka pilsētā ir vairākas pašvaldības iestādes, kurās tik tiešām nepieciešami uzlabojumi, taču bieži vien uzlabojumus un attīstību bremzē pieejamais finansējums. “Kas attiecas uz Jaunās pils attīstību, patreiz top tehniskais projekts. Savukārt attiecībā uz bibliotēku jāsaka, ka patreiz nekas vēl netiek plānots. Bibliotēkas ēkā atrodas arī dzimtsarakstu birojs un ir jāplāno, ko šādā gadījumā iesākt – vai nu atdot arī dzimtsarakstu telpas bibliotēkai, vai arī meklēt bibliotēkai pilnīgi citas telpas. Varianti ir dažādi, bet patreiz nekādu tālāku diskusiju nav bijis. Viennozīmīgi, ka pie šī jautājuma būs jāķeras,” teic A.Dukulis un norāda, ka katram objektam pienāk sava kārta, taču bieži vien situāciju nosaka prioritārie jautājumi. Viņš atzīst, ka pilsētā patreiz prioritātes būtu sporta centra un veselības centra izveide. “Šie ir divi lieli projekti, kurus nepieciešams realizēt, kā arī tie saistās ar jaunu darba vietu radīšanu. Protams, jāturpina arī lielāko un mazāko ielu rekonstruēšana,” pauž A.Dukulis. Kā vienu no vislielākajiem izaicinājumiem viņš min izglītības reformu ieviešanu. Patreiz šis jautājums ir viens no prioritārākajiem, kuru sakārtojot varēs pievērsties arī citām lietām.

Veiksmīgi plāno savus saimnieciskos resursus
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore, “Leader” administratīvā vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa uzsver, ka šobrīd pilsētas attīstība, kuru finansē Eiropas Savienības fondi, notiek loģiski un atbilstoši vispārējiem nosacījumiem un projektiem jābūt ekonomisko vidi veicinošiem un atbalstošiem. “Pilssalas attīstība veicina novada attīstību tūrisma un atpūtas nozarē, no kā noteikti ieguvēji ir arī vietējie uzņēmēji, kas darbojas šajā nozarē un izmanto šo teritoriju vai ir tās tuvumā. Ielu remonti līdzīgi ir paredzēti uzņēmējdarbību veicinošajās teritorijās. Ir arī specifiskas pašvaldību un pašvaldību iestāžu vajadzības, kurām, protams, var meklēt iespējas piesaistīt finansējumu arī šādas publiskas infrastruktūras sakārtošanai, tomēr tas prasa daudz laika un enerģijas, kā arī cilvēkresursu, kas šādus projektus var attīstīt un realizēt. Esmu ievērojusi, ka ir vairākas pašvaldības iestādes, kuru vadītāji ļoti veiksmīgi plāno savus saimnieciskos resursus un nelieliem solīšiem, bet diezgan veiksmīgi sakārto savā pārziņā esošo saimniecību. Esam ļoti pieraduši katru krāsas podu nopirkt par Eiropas Savienības naudu, tādā veidā aizmirstot, ka ir mazas, nelielas aktivitātes, kuras varam veikt paši,” pauž S.Harjo-Ozoliņa.

Rada tālejošu efektu
Viņa ļoti priecājas par tādiem projektiem, kuri rada tālejošu efektu. Piemēram, no “Leader” finansējuma atbalstīts projekts, kuru attīstīja paši iedzīvotāji, darbojoties biedrībā, un kurā Pils ielas daudzdzīvokļu namu pagalmā (pie mājas Pils ielā 36) bērnu laukumiņā tika uzstādīti daži jauni aprīkojumi. “Manuprāt, lielākais ieguvums bija tas, ka jaunais skaistais aprīkojums rosināja atjaunot krāsojumu un salabot esošo laukuma aprīkojumu. Un tā rezultātā viss laukumiņš ieguva jaunu elpu, un tas, es ceru, rosinās pašiem darīt vēl vairāk. Kādam projektam (lauku teritorijā) pietrūka naudas, tajā bija paredzēts izveidot arī puķu dobes. Vēlāk, pateicoties vietējiem iniciatoriem, šīs dobes izveidoja pašu spēkiem ar vietējo iedzīvotāju atbalstu - puķu stādiem,” teic S.Harjo-Ozoliņa.
Attīstības stratēģijas periodā ar biedrības “Alūksnes lauku partnerība” administrēto ELFLA finansējumu pašvaldības iestādes Alūksnes pilsētā var attīstīt tikai tādus projektus, kuru aktivitātes vērstas un notiek lauku teritorijās. Tie varētu būt mobili aprīkojumi, kurus izmantotu konkrētu aktivitāšu nodrošināšanai laukos, vai varbūt iestāde attīstītu filiāles vai pakalpojumus ārpus pilsētas. Ieguldījumus Alūksnes pilsētā pašvaldība veikt nedrīkst, jo tam ir pieejams reģiona attīstības centriem pieejamais finansējums, kura izmantošanu nosaka pati pašvaldība, ņemot vērā nosacījumus. Alūksnē “Leader” projektus var īstenot sabiedriskās organizācijas vai uzņēmēji. “Ir jāattīsta sadarbība un jāiesaista vietējie iedzīvotāji, organizācijas un iestādes. Alūksne ir pietiekami maza un liela tajā pašā laikā, lai te varētu vienoties kopīgām iniciatīvām un nelielām akcijām, kuru īstenošanu iespējams veikt ar pašu resursiem. Laimes lāči esam mēs paši,” uzsver S.Harjo-Ozoliņa.
— Diāna Lozko

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai pilsēta attīstās vienmērīgi?

Kategorijas