Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lasītājs jautā, notārs atbild

Līga Vīksna

2017. gada 11. augusts 00:00

356

Sadarbībā ar Zvērinātu notāru padomi “Alūksnes Ziņās” publicējam atbildes uz lasītāju jautājumiem, kas adresēti notāram un saistās ar mantojuma kārtošanas jautājumiem. Aicinām “Alūksnes Ziņu” lasītājus iesniegt  arī citus jautājumus notāram, kas saistīti ar kustamo un nekustamo īpašumu, mantojumu (testamentu un dāvinājumu), pilnvarošanām, laulību līgumiem, tiesībām uz nekustamo laulības šķiršanas gadījumā vai tieši otrādi - dzīvojot nereģistrētās attiecībās. Jautājumus aicinām sūtīt uz e-pastu “info@aluksneszinas.lv”.
“Esmu vienīgā meita saviem abiem vecākiem. Viņiem ir privatizēti īpašumi, bet es tajos neesmu pierakstīta (neesmu tur deklarējusi savu dzīvesvietu). Man ir tāds pats uzvārds kā viņiem. Abi vecāki vēl ir dzīvi. Lai pēc viņu nāves mantotu īpašumu bez problēmām, man ir obligāti jānoformē kādi dokumenti? Vai šos īpašumus es varu pēc viņu nāves mantot automātiski? Un – ja mani vecāki nenoformēs uz mani īpašuma mantojuma dokumentus dzīves laikā, vai man var rasties kādas īpašuma mantošanas problēmas?”
Atbild zvērināta notāre Mārīte Rateniece: “Lai nokārtotu savas mantojuma tiesības vecāku nāves gadījumā, jums būs jāvēršas pie zvērināta notāra, automātiski tas nenotiek. Jūs varēsiet nostiprināt Zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības uz vecāku nekustamajiem īpašumiem, tikai iesniedzot notāra izdoto mantojuma apliecību.
Lai uzsāktu mantojuma lietu, būs nepieciešama miršanas apliecības un jūsu dzimšanas apliecība kā pierādījums radniecībai. Īpašuma dokumentus un ziņas par to vērtību zvērināts notārs sagādās pats, jo viņam ir piekļuve valsts reģistriem. Vienlaikus mantojuma lietā, iespējams, var būt nepieciešami vēl kādi dokumenti, par ko jūs notārs informēs. Izdevumi par mantojuma lietas kārtošanu būs atkarīgi no mantojamās mantas vērtības.
Jūsu gadījumā (ja esat vienīgā likumiskā mantiniece) mantošanai uz testamenta pamata būs viena priekšrocība – uz pusi mazāka valsts nodeva, reģistrējot īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Lai jūs izmantotu šīs likumā paredzētās tiesības, vecākiem būtu jāatstāj testaments. To var darīt arī pie notāra. Par grūtībām nokārtot mantojuma lietu jums nav jāuztraucas, jo tā ir skaidra un vienkārša procedūra. Pēc vecāku nāves jūs aiziesiet pie tuvākā notāra un uzsāksiet mantojuma lietu. Vai ir lietderīgi steidzināt notikumus un vēlēties, lai vecāki vēl savas dzīves laikā  atsakās no sava īpašuma  par labu jums? Ticamāk, ka nē, taču vienmēr ir iespēja klātienē tikties ar notāru un, noskaidrojot visus neskaidros jautājumus, iegūt sirdsmieru.”
“Vai māte var atstāt mantojumā uz viņas vārda privatizētu māju savām meitām, bet neiekļaut mantojumā vīru, ar kuru kopā nodzīvoti 50 gadi un joprojām ir laulībā?”
Atbild zvērināta notāre Mārīte Rateniece: “Jā, māte to drīkst darīt, jo, būdama īpašniece, var rīkoties ar savu īpašumu pēc saviem ieskatiem. Māte var taisīt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu ar meitām. Šādā situācijā vīram būs tiesības izprasīt no mantojuma savu laulātā daļu, ja māja iegūta laulības laikā par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem un/vai ar abu laulāto kopīgu darbu, kā arī pieteikt pretenziju kā neatņemamās daļas tiesīgajam. Šos un citus  jautājumus ieteicams pārrunāt ar notāru pirms testamenta taisīšanas, jo izdarītā izvēle būs patiesi laba, ja testaments atspoguļos īpašnieka gribu, viesīs skaidrību un, iespējams, izslēgs strīdus nākotnē.”


— Sagatavojusi Līga Vīksna

Kategorijas