Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Siltinās aģentūras “Spodra” ēku

Līga Vīksna

2017. gada 18. augusts 00:00

510

Alūksnes novada pašvaldība Valsts kasē vēlas aizņemties līdz 297 010 eiro, lai īstenotu projektu par energoefektivitātes uzlabošanu aģentūras “Spodra” administratīvajā ēkā un veiktu tās pārbūvi. Lai gan piesaistīti arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, šajā projektā lielāko izmaksu daļu segs pašvaldība.

Noteiktie 15 procenti
Skatot šo jautājumu jūlija finanšu komitejā, deputāte Līga Langrate vērsa uzmanību uz Alūksnes novada pašvaldības praksi līgumos, ko tā slēdz ar būvniekiem par dažādu darbu veikšanu. “Līgumos pašvaldība jau paredz, ka būvdarbu apjoms var tikt palielināts līdz 15 procentiem – tā paredzēts arī šajā līgumā par “Spodras” ēkas siltināšanu. Šobrīd Latvijā prakse tomēr ir tāda, ka būvniecības līgumos šāda papildu maksa netiek paredzēta. Jā, valstī tas ir ļauts un agrāk valsts, pašvaldību iestādes to praktizēja diezgan bieži, bet tas neatbilst labas pārvaldības principiem – tagad no šāda nosacījuma tomēr izvairās. Šādus procentus var paredzēt pie nekvalitatīva būvprojekta izstrādes,” pauda L.Langrate. Viņa jautāja, vai kopš Alūksnes novada izveides pašvaldība ir vērsusies pie kāda projektētāja ar pretenziju par nekvalitatīvi izstrādātu projektu, saņemot atbildi, ka  nē. “Vērsties var par katru nekvalitatīvi izstrādātu projektu līdz pat ierosināšanai par sertifikāta atņemšanu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Alūksnes novada pašvaldība regulāri visiem projektiem piemaksā,” pauda L.Langrate.

Neparedzētiem gadījumiem
Pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis skaidro – 15 procenti tiek paredzēti gadījumiem, ja rodas papildu darbi, kas iepriekš nav paredzami, bet bez kuriem iepirkumā uzvarējušas būvnieks nevar turpināt būvniecības procesu. “Ja ir neparedzēti darbi, kas ir atraujami no būvniecības procesa, tad rīkojama atsevišķa iepirkuma procedūra,” skaidroja I.Berkulis. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova piebilda – ēka Pils ielā, kurā atrodas “Spodra”, ir veca. “Tādēļ nevar paredzēt, kas atklāsies zem pārsegumiem, veicot darbus. Pašvaldībai jau ir šāda pieredze, renovējot senas ēkas,” sacīja J.Čugunova.
L.Langrate uzskata – kvalitatīvs un sertificēts projektētājs to gan var paredzēt. “Turklāt uzņēmumam, kas izvēlēts “Spodras” ēkas siltināšanai, iepriekš bijušas problēmas ar Konkurences padomi finansējuma apguvē. Tas, savukārt, pašvaldībai rada risku, ka piesaistīto Eiropas finansējumu var nākties atmaksāt no sava budžeta,” sacīja L.Langrate. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsvēra – ja nebūs līguma ar 15 procentu atkāpi, tad gadījumos, ja atklāsies neparedzēti darbi, viss projekts jāaptur un jāizsludina jauns iepirkums šādu darbu veikšanai. “Tā darot, varam pazaudēt vairākus mēnešus laika, tādēļ visos projektos tas tiek atrunāts,” sacīja A.Dukulis.

Kā “zelta teļš”
Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina atzina – šobrīd visās sistēmās, kur tiek pārbaudīti dati par uzņēmumu, norādīts, ka pārkāpumu un problēmu nav. “Šāda iemesla dēļ noraidīt uzņēmumu kā iepirkuma dalībnieku nevaram – tad noteikti būs pārsūdzība pret pašvaldību, kur zaudēsim!” pauda pašvaldības jurists Arturs Upīts. Deputāts Verners Kalējs ironiski secināja – ņemot vērā dārgā traktora iegādi “Spodras” vajadzībām un ieguldījumus ēkas siltināšanā, “Spodra” novadā tagad būs kā “zelta teļš”. “Ēkas pirmajā stāvā ir tikai dažas garāžas, augšā – daži darbinieku kabineti, bet summa ļoti liela. 60 dzīvokļu piecstāvu māju var lētāk renovēt, nekā šo salīdzinoši mazāko ēku,” uzskata V.Kalējs.

Likums pieļauj
Komentēt šādus gadījumus aicinājām Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA ). Iestādes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Daiga Reihmane “Alūksnes Ziņām” norāda, ka Publisko iepirkumu likuma nosacījumi pieļauj grozījumu veikšanu noslēgtajos iepirkumu līgumos - konkrēti būvniecības gadījumā pieļaujami grozījumi 15 procentu apjomā no sākotnējās līguma cenas arī gadījumos, kad šāda grozījumu iespēja nav paredzēta līgumā. “CFLA ir skatījusi Alūksnes novada pašvaldības iepirkumus, kas ir veikti apstiprināto ES fondu projektu gaitā - tajos nav iekļauta konkrēta rezerve neparedzētajiem darbiem, bet gan ir definēts, kādos gadījumos un pie kādiem nosacījumiem būtu iespējamas izmaiņas paredzētajā darbu apjomā, nepārsniedzot 15 procentus no sākotnējās līgumcenas,” skaidro D.Reihmane.
CFLA līdzšinējā pieredze liecinot, ka tā nav vispārēja prakse - ietvert 15 procentu rezervi neparedzētiem darbiem būvniecības iepirkuma līgumos. “Tomēr jāuzsver, ka varam spriest tikai par aģentūras pārziņā esošiem ES fondu projektiem un to ietvaros veiktiem iepirkumiem, kurus CFLA ir vērtējusi ES fondu projektu ieviešanas uzraudzības gaitā. Savukārt līguma izpildes aizkavēšanos var radīt arī neprecīzi definēts darbu apjoms vai domstarpības pasūtītāja un izpildītāja starpā, kā arī citi faktori,” saka D.Reihmane.

Projekts “Energoefektivitātes uzlabošana pašvaldības aģentūras “Spodra” administratīvajā ēkā un ēkas pārbūve” paredz būvdarbu veikšanu ēkas norobežojošajās konstrukcijās, pārsegumu, cokola un citu konstrukciju siltināšanu, pirms tam veicot nepieciešamos remontdarbus (tajā skaitā pirmā stāva grīdu siltināšanu un atjaunošanu, logu, durvju nomaiņu, ēkas siltumapgādes sistēmas pārbūvi un siltummezgla izbūvi). “Tiks veikti arī citi būvdarbi, kas nepieciešami ēkas tehniskā stāvokļa un funkcionalitātes uzlabošanai, ēkas pieejamības veicināšanai apmeklētājiem, atbilstoši būvprojektam, bet tie tiks segti no pašvaldības līdzekļiem. Projekta atbalsta nosacījumi paredzēja veikt ieguldījumus tikai ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanā (fasādes, cokola, bēniņu pārseguma), siltumapgādes, ventilācijas sistēmu atjaunošanā/ pārbūvē, pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem resursiem (ja attiecināms), turklāt bija jāņem vērā būvdarbu izmaksu apjoms uz ietaupīto enerģijas apjomu un samazināto CO2 apjomu. Līdz ar to darbi, kas neattiecas uz energoefektivitātes pasākumu veikšanu atbilstoši energosertifikātā minētajam, plānoti kā projekta neattiecināmās izmaksas un tiks segti no pašvaldības līdzekļiem,” skaidro Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite.
Projekta kopējās izmaksas 373 521,18 eiro. No tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir  95 640 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām - 5063,29 eiro, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums - 11 814,36 eiro, neattiecināmās izmaksas - 261 003,53 eiro. Lai projektu īstenotu, Alūksnes novada pašvaldība Valsts kasē ņems aizņēmumu līdz 297 010 eiro. Līgums ar SIA “Ekers” par darbu veikšanu jau noslēgts. Būvuzraudzību nodrošinās SIA “Būvuzraugi LV”, autoruzraudzību veiks projekta izstrādātāja - SIA “Ēkas siltināšana”.

Kategorijas