Tuvojas neizbēgamas pārmaiņas

2017. gada 25. augusts 00:00

1359

Šonedēļ aizritējusi Alūksnes novada izglītības iestāžu vadītāju, izglītības iestādes padomes pārstāvju un pašvaldības darbinieku sanāksme, kurā sanākušie apsprieda jaunās un paredzamās izmaiņas izglītības sistēmā. Jaunā sistēma paredz no 2018.gada visās Latvijas skolās un daļēji arī bērnudārzos ieviest gan jaunu mācību saturu, gan veidu, kā bērnus māca. Šādu reformu mērķis būs palīdzēt bērniem apgūt prasmes, kas palīdzētu izdzīvot laikā, kad virkne profesiju izzūd un nav zināms, ko darba tirgus nākotnē pieprasīs.

Lēmumu pieņems izglītības iestādes vadītājs
Valdība atbalstījusi arī grozījumus Izglītības likumā, piekrītot atjaunināt pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, novērtēšanu uzticot skolas vadībai un īpašai komisijai izglītības iestādē. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pieņems izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz izglītības iestādē izveidotās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijas priekšlikumu. Novērtēšanas komisija atbilstoši izglītības iestādes attīstības mērķiem novērtēs pedagogu, analizēs viņa darbu, izvērtējot ieguldījumu izglītojamo mācīšanās vajadzību nodrošināšanā un izglītojamo motivēšanā mācību sasniegumu paaugstināšanai atbilstoši izglītojamo spējām un vajadzībām, tādējādi veicinot izglītības kvalitāti izglītības iestādē un valstī kopumā. Ministru kabinets noteiks jomas, kurās kvalitāte novērtējama, kvalitātes pakāpju aprakstus un kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību, bet ne kvalitātes novērtēšanas kārtību. Savukārt novērtēšanas kritērijus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām jomām un kvalitātes pakāpju aprakstiem izstrādās izglītības iestāde, ņemot vērā izglītības iestādes mērķus un specifiku.

Vairāk jāsadarbojas
Sanāksmes laikā vairāki pedagogi no mazākajām skolām pauda bažas arī par jauno ieteikumu, kurā uzsvars ir likts uz sadarbību. Izglītības reforma paredz, ka pedagogiem savā starpā būtu vairāk jāsadarbojas. “Protams, tas ir apsveicami, taču mazajās skolās ir skolotāji, kuri atbrauc tikai uz savu stundu, un tajā laikā otrs pedagogs jau ir kur citur. Šādās situācijās ir grūti realizēt sadarbību stundu ietvaros,” pauda Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinge. Viņa uzsvēra arī to, ka, samazinot skolu skaitu, vajadzētu būt tā, ka ir vairāk pedagogu vakanču un daudz labu skolotāju, no kuriem izvēlēties, taču dzīvē tā nebūt nav. Ja ir mazāk skolu, pedagogiem ir arī mazākas slodzes, un ne visi vēlēsies strādāt šādas slodzes, līdz ar to izglītības sistēma zaudēs arī ļoti labus pedagogus.

Labāk mirt ar sirdstrieku, nekā ar diloni
Asas diskusijas izvērsās arī par skolu slēgšanu. Daudzi pedagogi atzina, lai arī tas būs skumji un dramatiski, labāk ir skolu, kuru lemts likvidēt, aizvērt uzreiz, nevis ļaut tai vēl gadu strādāt. Daudzi pedagogi no šādām skolām iet prom, jo jau laikus meklē citu darbu, tāpēc pedagogu sastāvu ir ļoti grūti nokomplektēt. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzina, ka šāds risinājums, lai arī sāpīgs, būtu konkrētāks un nenestu līdzi dažādas problēmas. Viņš citēja tautā zināmu frāzi: “Labāk mirt ar sirdstrieku, nekā ar diloni.” Un tam piekrita arī vairums sanākušo pedagogu.
Vēl kāds svarīgs jautājums skar specializētās pirmsskolas izglītības iestādes. Jaunā izglītības reforma paredz, ka šādu iestāžu nākotnē varētu arī nebūt, bet katrā pirmsskolas izglītības iestādē varētu būt specializētās grupas. Tas gan radītu papildu finansiālo slogu, jo katrai šādai grupai un tās pedagogam būtu jāpiešķir atsevišķs finansējums.

Papildu finansiāls slogs
Sanāksmes laikā tika apspriesti vairāki nezināmie “iksi” izglītības reformā, un viens no tiem ir arī sešgadnieku skolas gaitu uzsākšana. “Es ceru, ka šī jautājuma izskatīšanā iesaistīsies arī vecāki, jo tas būs liels slogs, ja mums pēkšņi pateiks, ka visi sešgadnieki jāuzņem 1.klasē. Tie būs bērni ne tikai no Alūksnes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm, bet arī bērni no citu pagastu pirmsskolas iestādēm. Mums būtu jānodrošina vairākas 1.klases. Būtu labi, ja visai sākumskolai būtu atsevišķas un lielas telpas, taču tā diemžēl laikam nenotiks,” pauda Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Uva Grencione. Neizprotams būtu arī risinājums uzņemt šos bērnus 1.klasē, pielāgojot speciāli telpas šī vecuma bērniem. Tas nozīmētu izņemt šos bērnus no pirmsskolas izglītības iestādēm, ievietot tos skolā un pārveidot, kā arī pielāgot 1.klases vidi sešgadniekiem. Arī tas būtu papildu finansiāls slogs skolām.

Izglītības darbinieku vēlmes
Sanākušie izglītības darbinieki pauda arī savas vēlmes. Alūksnes mūzikas skolas direktore Gunta Boša izteica cerību par atsevišķu sitaminstrumentu klases izveidi. “Kopš mums ir sitaminstrumentu klase, tā ir augusi, un šo instrumentu apgūšana ir skaļa. Tā dažreiz traucē citiem audzēkņiem apgūt viņu instrumentus. Mēs ceram, ka varētu pārvietot sitaminstrumentu klasi, piemēram, uz skolai blakus esošajām garāžām,” uzsver G.Boša. Šīs telpas būtu jāizremontē, un jānodrošina tām skaņas izolācija, kā arī skaņas izolācija noderētu visās mūzikas skolas telpās. A.Dukulis gan ieteica skolai padomāt par citu skolas vai iestāžu telpu izmantošanu un uzsvēra, ka pašreiz šāds projekts nebūs iespējams. “Protams, meklēsim risinājumus, taču jāņem vērā, ka sitaminstrumenti nav viegli pārnēsājami un ar tiem nevarēs pārvietoties no vienas telpas uz citu,” pauda G.Boša.

Bērniem ir vajadzīga alternatīvāka vide
Savus ieteikumus izteica arī Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadītāja Eva Aizupe, kura uzsvēra nepieciešamību pēc jaunu telpu pieejamības bērniem. “Jauniešu centrā notiek daudz nodarbību un telpas nav lielas. Daudzi bērni un jaunieši vēlas pēc skolas vienkārši atnākt, pasēdēt, ko padarīt, bet mums jāsaka, ka tā vai šī telpa būs brīva tikai uz noteiktu laiku. Bērniem ir vajadzīga alternatīvāka vide, kurā viņi varētu nākt, būt pieskatīti un pavadīt savu brīvo laiku,” pauda E.Aizupe. Viņa uzsvēra arī to, ka šādai telpai būtu jābūt Alūksnes centrā. Savukārt A.Dukulis pauda pārliecību, ka šāds centrs var atrasties arī attālākā pilsētas vietā un būtu jāmaina uzskats par to, kas tad ir pilsētas centrs. Daudzi izglītības darbinieki tam gan īsti nepiekrita un uzsvēra, ka nereti daudzi no šiem bērniem gaida sabiedrisko transportu vai pēc skolas nāk gaidīt kādu pulciņu, kuri arī pārsvarā ir pilsētas centrā. Līdz ar to bērniem un jauniešiem šāda telpa būtu nepieciešama šo vietu krustpunktā, nevis tādā pilsētas vietā, uz kuru būtu jāmēro vēl attālāks ceļš.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tuvojas neizbēgamas pārmaiņas

Kategorijas