Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Ministrs apseko ceļa remontus

Agita Bērziņa
Laikraksta arhīvs

2017. gada 25. augusts 00:00

219

Pirms nedēļas satiksmes ministrs Uldis Augulis ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” vadību apsekoja reģionālās nozīmes ceļa Alūksne - Liepna (P41) posmu, kur piecu kilometru garumā grants segumu pārveido par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi (no Karitāniem līdz Malienai). Līdz ar ministra vizīti darbi šajā ceļa posmā arī beidzās.

Komfortablāka braukšana
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes loceklis Guntis Karps skaidroja, ka, veicot dubultās virsmas apstrādi, autoceļa virsma iegūst asfaltam līdzīgu segumu. Galvenie ieguvumi no šāda ceļu seguma ir iedzīvotājiem, kuri dzīvo ceļu tuvumā, jo segums pilnībā novērš ceļa putēšanu, bet autovadītājiem tiek nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi. “Pirms diviem gadiem šajā pašā ceļa posmā Alūksne – Liepna uzklājām šādu segumu, un jāsaka, ka no vietējiem iedzīvotājiem, ceļa lietotājiem un pašvaldībām saņemtas vienīgi labas atsauksmes,” stāstīja G.Karps.

Nav vienīgā vieta
VAS „Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks atklāja, ka Alūksnes un Apes novados šis nav vienīgais ceļa posms ar dubultās virsmas apstrādes segumu. Tāds uzklāts arī uz ceļa P44 Ilzene – Līzespasts posmā no Līzespasta līdz Trapenei. “Jāsaprot, ka šis segums nav asfalta segums. Uz grants seguma uzklāj bitumena emulsiju un augstas stiprības dolomīta šķembas. Šī metode stabilizē grants segumu, neveidojas bedres, arī putekļi, ceļš nav jāgreiderē, un braukšana ir komfortablāka. Tomēr tas nav asfalts un nestspēja nav tik liela kā asfalta segumiem. Šādi atjaunojot ceļa segumu, pastāv risks pavasaros, kad ceļa klātne pārsūcināta ar ūdeni, to pakļaut deformācijai, ja pa to brauc smagais kravas transports. Tādēļ pavasarī šajā ceļa posmā būs ieviesti masas ierobežojumi,” skaidroja J.Priednieks.
Arī nākamgad plānots vienu ceļa posmu atjaunot ar šo metodi. Tas būs ceļa V390 Kolberģis – Ponkuļi posms no Lāzberģa līdz Mārkalnei. Vērienīgi grants seguma atjaunošanas darbi nākamgad iecerēti arī Apes novadā, kur plānots atjaunot ceļa V371 Vireši – Dūre – Lejasciems 4,5 kilometru posmu, kur atjaunos ūdens atvadi un pastiprinās ceļa segumu.

Izdarīts jau daudz
Intervijā “Alūksnes Ziņām” ministrs U.Augulis norādīja, ka attiecībā uz Alūksnes novadu ir jau izdarīti lieli darbi. “Viens no tādiem ir šis ceļš, kur šobrīd stāvam, otrs – tranzītiela iebraucot Alūksnē, kas ir rekonstruēta. Protams, ne tikai Alūksnē, bet visā valstī ir vēl ļoti daudz darāmā, lai visus ceļu savestu kārtībā tādā līmenī, kā gribētos. To nevar izdarīt viena gada laikā, ja tas ir kavējies 25 gadus. Redzam, ka, labi plānojot, to var izdarīt. Lielākā aizķeršanās ir finansējums. Visi labie plāni var beigties, ja trūkst finansējuma. Neņemot to vērā, mēs arī rēķināmies, ka esošie resursi efektīvi jāizlieto,” sacīja U.Augulis.

Notiek ceļu inventarizācija
Ministrs stāstīja, ka ne tikai Alūksnē, bet visā Latvijā notiek ceļu inventarizācija. “Vērtējam ne tikai ceļu stāvokli, bet arī noslogojumu, iedzīvotāju un uzņēmumu atrašanās vietas, kas dod mums ļoti lielas iespējas analizēt. Oktobrī būsim visu apkopojuši un redzēsim, pa kādiem ceļiem cilvēki vairāk pārvietojas, kuriem ir jābūt primāriem sakarā ar uzņēmējdarbību, skolēnu nogādāšanu skolās un visām primārajām vajadzībām. Nekas tāds līdz šim valstī nav izdarīts. Šobrīd mums ir starpziņojums, bet oktobrī būs pieejams pilnais ziņojums ar secinājumiem un iespējām, kā rīkoties tālāk. Būs jāsēžas kopā ar pašvaldībām pie viena galda un jādomā, kā to visu realizēt. Kopumā varu gan par Alūksni, gan par Latviju teikt, ka mums ir labi, ļoti labi ceļi, bet ir arī daudz sliktu ceļu. Darbs ir nepārtraukts, un ir vēl, ko darīt,” norādīja U.Augulis.

Kritiskā stāvoklī nav
Arī J.Priednieks domā, ka Alūksnes novadā nav sliktāki ceļi kā citviet valstī. “Kritiskā stāvoklī nav neviens ceļš, avārijas stāvoklī ir vairāki asfalta seguma ceļa posmi. Asfaltbetons ir tiktāl nolietojies, ka jebkurā brīdī var parādīties bedres. Protams, katru pavasari, dažkārt arī ziemā, saņemam sūdzības par slikto grantsceļu stāvokli. Kad ceļš ir sasalis, nepastāvīgo laikapstākļu dēļ atlaižas tikai virskārta, rodas bedres. Neko nevar izdarīt, jo nav greiderējamās kārtas, ar ko šīs bedres nolīdzināt,” skaidroja J.Priednieks. Viņš cer, ka nākamajā plānošanas periodā izdosies rekonstruēt ceļa P39 Alūksnes – Ape pēdējo posmu no 8. līdz 15.kilometram.

Kategorijas

Kategorijas