Valsts un pašvaldības – sadarbošanās kompromiss

2017. gada 25. augusts 00:00

1334

Alūksnē pagājušajā piektdienā aizritēja Latvijas Pašvaldību savienības 28.kongress. Šī kongresa laikā notika arī jaunā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja ievēlēšana un vienbalsīgi ar 172 balsīm “par” šajā amatā ievēlēts Auces novada domes mērs Gints Kaminskis. Kongresu apmeklēja ne tikai savienības biedri, bet arī valsts amatpersonas un dažādu nozaru pārstāvji, lai apspriestu aktuālākās problēmas, kuras skar novadu pašvaldības, tajā skaitā arī Alūksnes un Apes novadus. Katram no tribīnē esošajiem runātājiem bija kas sakāms, un ne visi viedokļi bija saskanīgi vai pozitīvi, līdz ar ko nākas secināt, ka valsts reformas neizbēgami turpinās skart pašvaldības un ne reizi vien tās būs sāpīgas.
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis kongresa laikā uzsvēra, ka ir ļoti gandarīts par to, ka šoreiz tik nozīmīgais Pašvaldību savienības kongress notiek Alūksnē. “Pašvaldību loma valsts attīstībā ir ļoti liela! Kā spēs attīstīties pati mazākā pašvaldība arī Latvijas attālākajos nostūros, tik ātri un veiksmīgi augs arī mūsu valsts! Ir ļoti patīkami, ka šajā kongresā piedalās arī valsts augstākās amatpersonas, jo tas rada pārliecību par pašvaldību nozīmīgumu,” pauda A.Dukulis.
Pašvaldību savienības nozīmīgumu dažādu būtisku jautājumu risināšanā uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības nu jau bijušais priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. “Mūsos ir atmodas ideāli, un gribam rītdienu redzēt labāku! Daudzi varbūt teiks, ka esam ideālisti attiecībā uz realitāti, kāda ikdienā valda valstī, taču man ir liels prieks, ka vienmēr turpinām sadarboties un, neņemot vērā grūtības, meklējam kompromisus, un kopīgo interešu vārdā visi būsim ieguvēji. Tas nav viegli, bet dzīve rāda, ka spējam to izdarīt,” pauda A.Jaunsleinis.
Pirms jaunā Pašvaldību savienības priekšsēdētāja ievēlēšanas noritēja arī dažādu viedokļu apmaiņa un diskusiju panelis, kurā savu viedokli par valstij un pašvaldībām nozīmīgiem jautājumiem pauda vairāki cilvēki.
Lai arī kongresa laikā izskanēja dažādi viedokļi, skaidrs ir viens, reformas būs neizbēgamas dažādās nozarēs un pats svarīgākais ir par šīm pārmaiņām informēt sabiedrību. Diemžēl, bet daudzi diskusijas dalībnieki atzina, to, ka reformas neizbēgami kādam būs sāpīgs zaudējums, bet uz valsts kopējā attīstības fona šīs pārmaiņas ir nepieciešamas. Diemžēl, bet vairums kongresa dalībnieku, lai arī pieminēja cilvēku kā lielāko reformu vērtību, nevarēja sniegt atbildi par to, kā reformas ietekmēs katru mazākā novada iedzīvotāju. Pieminēts vairākkārt tika kopējais valsts labums, kopējās izglītības un veselības, kā arī nodokļu sistēmas reformu ieguvums.

Lēmumu atlikšana neatrisina problēmu
Raimonds Vējonis, Valsts prezidents:
Daudz dzirdam par bezdarbu novados un dārgajiem komunālajiem pakalpojumiem, taču vizīšu laikā esmu vairākkārt dzirdējis arī par cilvēku apņēmību un paveikto. Īstā dzīve ir tur, kur ik dienas notiek pašaizliedzīgs darbs! Pašvaldību vadītājiem ir uzticēta milzīga atbildība, un tieši pašvaldības ir tā vara, ar kuru cilvēki saskaras vispirms. Tagad ir pierasts daudzus jautājumus risināt, piketējot pie prezidenta pils vai Saeimas, taču vistuvāk iedzīvotājiem atrodas pašvaldības, un tieši tās var pirmās palīdzēt atrisināt problēmas. Skolu slēgšana var būt ļoti sāpīgs lēmums, tomēr šie lēmumi ir jāpieņem, un zinām, ka lēmumu atlikšana neatrisina problēmu. Aicinu pašvaldību vadītājus būt aktīviem un cieši sadarboties ar valdību, lai rastu labākos risinājumus gan pašvaldībām, gan valstij kopumā. Aicinu lēmumus arī skaidrot iedzīvotājiem, jo viņiem ir jāzina, ar ko viņiem jārēķinās un kā tas viņus ietekmēs. Cilvēkus interesē arī līdzekļu pārvalde, un mums ir jāsniedz atskaite sabiedrībai, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu no sava darba. Mums ir jādomā par efektivitāti, un, ja mēs būsim kopā – mēs būsim stipri!

Notiks tādi uzlabojumi, kuri nav notikuši pat pēdējos 25 gadus
Uldis Augulis, satiksmes ministrs:
Pašvaldībām ir svarīgs arī ceļu sakārtošanas jautājums, un jāsaka, ka esam uzsākuši tādu virzienu, lai varētu atgriezties pie autoceļu fonda kā stabila finansējuma modeļa. Redzot nākamā budžeta modeli, varu teikt, ka nākamie gadi būs unikāli, jo notiks tādi uzlabojumi, kuri nav notikuši pat pēdējos 25 gadus. Nākamo trīs gadu laikā mēs varēsim trīskāršot vietējo un reģionālo ceļu remontus, kuri visus šos gadus ir bijuši tādu kā “pabērnu” lomā. No pašvaldību vadītājiem gaidām ceļu inventarizāciju. Oktobrī mūs gaida liels darbs, kad spriedīsim par esošo resursu izlietošanu nākotnē, kā arī pētīsim ne tikai ceļu noslodzi, bet arī pārējos faktorus, kuri ietekmē ceļu struktūru.

Vai valdībai un pašvaldībai nebūtu jāsāk
domāt par funkciju sadali?
Māris Kučinskis, Ministru prezidents:
Saeima konceptuāli ir atbalstījusi nodokļu reformu, taču vairāku pašvaldību vadītāju balsīs ir jūtamas apokaliptiskas noskaņas un sajūta, ka nu viss būs pagalam. Daudzi iebilst pret minimālās algas paaugstināšanu, taču aicinu jūs saprast, ka minimālās algas pacelšana bija absolūti nepieciešams lēmums! Neaizmirstiet, ka šai lietai ir arī morāls aspekts, un, lai arī lēmums nesīs savu slogu, padomājiet, ko domās jūsu pašvaldības iedzīvotāji, ja konkrētās pašvaldības vadītājs iebildīs pret minimālās algas paaugstināšanas nepieciešamību. Nodokļu reformu kontekstā vēlos uzdot jautājumu – vai valdībai un pašvaldībai nebūtu jāsāk domāt par funkciju sadali? Esmu pārliecināts, ka tāda būs nepieciešama. Vēl kāds sāpīgs jautājums ir izglītības reforma. Tā joprojām ir valdības prioritāte, un atpakaļceļa vairs nav. Latvijas izglītības sistēma ir pārfinansēta. Starptautiskie testi liecina, ka daudzviet izglītības kvalitātes nav vispār. Latvijā ir daudz pozitīvu piemēru, kad pārdomāti lēmumi tiek novērtēti no pašvaldības iedzīvotāju puses. Vajag tikai mazliet drosmes! Ir nepieciešama izglītības kvalitāte, nevis tukšas klases bērna pieskatīšanai. Vēl kāda aktuāla tēma pašvaldībās ir Eiropas Savienības fondu piešķirto līdzekļu izmantošana. Ja lielie novadi strādā aktīvi šo līdzekļu piesaistīšanā, tad mazākās pašvaldības to nedara. Pašvaldību vadītāji nedrīkst būt darbīgi tikai sava novada ietvaros, bet visiem ir jāmeklē jaunas attīstības iespējas.

Gribētos, lai šajā pusē atdzimst tautsaimniecība
Andris Feldmanis, tautsaimniecības attīstības eksperts:
Alūksne attīstās, un šeit ir potenciāls! No 1971. līdz 1986.gadam Alūksni esmu apmeklējis kā aktīvs autosportists, rallists. Vēlāk biju Lauksaimniecības enerģētikas zinātniskā institūta Ulbrokā direktors, un mēs daudzus zinātniskos projektus realizējām Alūksnes pusē. Gribētos zinātniskās atziņas ieviest šeit atkal un gribētos, lai šajā pusē atdzimst tautsaimniecība. Daudzviet valda uzskats, ka zinātne nav vajadzīga, bet šis stereotips ir jāmaina gan cilvēkos, gan arī valstiskā līmenī. Alūksnes pusē ir ļoti piemērota un pauguraina vide, lai attīstītu aitkopību. Šeit varētu ļoti labi attīstīties arī zosu audzēšana. Cilvēkiem ir vienkārši jāiegūst zināšanas, kā šīs nozares attīstīt. Katram novadam ir jāatrod savas spēcīgās puses.

Latvijā varētu būt 20 vai 30 pašvaldības
Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:
Uzskatu, ka nereti pašvaldībās problēma saistās ar lielajiem investoriem un investīciju projektiem. Ja šie projekti pārklājas tālāk kā kāda pašvaldība un vēlas sadarboties arī ar blakus pašvaldību, nereti rodas dažādas domstarpības, jo dažādās pašvaldībās valda dažādi politiskie spēki. Līdz ar to kaimiņos esošo pašvaldību vadītāji dažreiz pat nespēj sazināties savā starpā kaut kādu ļoti komisku iemeslu dēļ. Latvija ir zaudējusi vairākus lielus investīciju projektus tieši šīs birokrātiskās sīkumainības dēļ. Katra pašvaldība vēlas zināt, kāds labums no konkrētā projekta būs tieši viņu pašvaldībai. Būšu godīgs - šādi biežāk domā tās pašvaldības, kurās ir mazāk iedzīvotāju, bet tās ir teritoriāli lielākas. Iepretim lielākās pašvaldības ir daudz apņēmīgākas un elastīgākas, kā arī profesionālākas, sagatavojot dažādus dokumentus, lai iegūtu Eiropas Savienības vai lielo privāto investoru finansējumu. Šīs pašvaldības spēj nolikt malā sīkumainību un paskatīties uz lielāku labumu. Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka mums ir jāsāk teritoriālās reformas, kuras mazinātu šo sašķeltību, jo būtu samazinājies arī pašvaldību skaits. Jūs varat man nepiekrist, bet uzskatu, ka tas tik un tā notiks. 2028.gadā Latvijā varētu būt 20 vai 30 pašvaldības, kuras varētu saukt par apriņķiem vai kādā citā vārdā. Šādi apriņķi varētu veidoties, izrietot no iedzīvotāju blīvuma, lauksaimniecības attīstības virziena un citām lietām. Protams, nav runa par to, ka esošajām pašvaldībām būtu jāizzūd, bet runa ir par plašākiem attīstības apriņķiem. Šādu reformu diskusija noteikti būs vajadzīga.

Pirms lēmumu pieņemšanas ir jāanalizē dažādi dati
Andrejs Krasņikovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas
viceprezidents:
Man ir prieks būt šajā kongresā, jo mana mamma dzimusi Alūksnē, ar šo vietu mani saista radnieciskas saiknes. Priecē, ka esam uzsākuši sadarbību ar Pašvaldību savienību - mums ir jāveido inovatīvi ražošanas procesi! Pašvaldībām būtu jāizmanto zinātne un tajā jābalsta arī savi lēmumi. Aicinām pašvaldības sadarboties ar Zinātņu akadēmijas analītiķiem un zinātniekiem ne tikai tautsaimniecības attīstības jautājumos, bet arī jautājumos, kuri skar izglītības un citas reformas. Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas mums ir jāanalizē dažādi procesi un dati. Pašvaldībām jāsaprot, cik svarīgi šādos jautājumos sadarboties arī ar zinātniekiem.

Vairāki lēmumi būs sāpīgi
Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja:
Pašvaldības diendienā lolo un kopj visu Latviju. Diemžēl reformas skar visu Latviju, un pašvaldībām ir jāatceras, kādos mērogos šīs reformas notiek. Jā, vairāki lēmumi būs sāpīgi kādai konkrētai pašvaldībai, taču šādas reformas ir nepieciešamas uz visa kopējā Latvijas mēroga. Lai attīstītu visas sistēmas dzīvotspēju, jā, kādās atsevišķās vietās var piedzīvot sarežģījumus un zaudējumus, taču pašvaldību vadītāju uzdevums ir redzēt šos jautājumus lielākā mērogā un salāgot lokālās prioritātes ar valsts mēroga prioritātēm. Galu galā valsts ir lielais ietvars, kuru zaudējot mēs zaudētu visu pārējo.

Pašvaldības nav
“atpakaļrāpuļi”

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:

Kongresā tika uzsvērts, ka galvenais ir pievērsties demogrāfijas jautājumam, jo, atrisinot to, atrisināsies viss pārējais. Es tam nepiekrītu. Ko dos bērnu dzimšana, ja šeit nebūs, piemēram, konkurētspējīga atalgojuma? Šie jaunie cilvēki tik un tā aizbrauks uz ārzemēm. Ir dzirdēts viedoklis, ka pašvaldības ir tās, kuras daudzās lietās bremzē visas Latvijas attīstību. Mēs esam tie “atpakaļrāpuļi”, kuri bremzē daudzas labas lietas. Es tam absolūti nepiekrītu! Notiek dažādas reformas, un pašvaldībām tās ir jārealizē, bet uzskatu, ka ne vienmēr šo reformu pamatā ir līdz galam izsvērti argumenti par to, kas katram konkrētajam reģionam var nākt par labu. Var jau teikt, ka reformu pamatā galvenie ir cilvēki, bērni, bet būsim godīgi - bieži vien reformu pamatā ir naudas jautājums. Valda uzskats, ka daudzu problēmu pamatā ir tieši lokālās slimnīcas. Ņemsim par piemēru kaut vai Alūksnes slimnīcu. Kopīgiem spēkiem mums izdevās apturēt lēmumu par to, ka šīs slimnīcas vairs nebūs. Sākotnēji netika ņemts vērā pat tas, ka Alūksnē atrodas Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skola. Mans aicinājums Pašvaldību savienībai ir saprast arī nākotnē tās lielākās līnijas un atskārst, ka bieži vien “Dievs ir sīkumos”. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka katrs paliekam pie sava viedokļa un lai ir tā, kā ir. Šādos gadījumos mēs maksājam ar to, ka mūsu iedzīvotāju skaits vienkārši samazinās. Paskatīsimies arī uz mūsu uzņēmējiem un to, kā Valsts ieņēmumu dienests nereti uzliek drakoniskus noteikumus mazajiem uzņēmējiem. Tie, kuri zog, turpina zagt, bet godīgie un mazie uzņēmumi cīnās un dažreiz neredz jēgu turpināt. Es uzskatu, ka Pašvaldību savienībai ir jāpievērš uzmanība šiem dažādajiem jautājumiem un jāuzrunā sabiedrība arī sociālajos tīklos. Jo vairāk mēs runāsim par problēmām internetā, jo biežāk tajā varētu ieklausīties arī politiķi. Mums ir jāveido šī sabiedriskā doma pirms problēmu izskatīšanas valstiskā līmenī!

Ievēlēts jauns Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs
Gints Kaminskis, Auces novada domes mērs:
Par Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Alūksnē notiekošajā kongresā ievēlēts Auces novada domes mērs Gints Kaminskis. Jaunais Pašvaldību savienības vadītājs atzina, ka viņam patlaban nav padomā radikālas pārmaiņas savienības darbībā, bet viņš darīs visu iespējamo, lai pašvaldības tiktu aktīvi iesaistītas ar to darbu saistīto likumu un valdības lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Līdz šim Pašvaldību savienību 23 gadus vadīja Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Ventspils novada domē Andris Jaunsleinis, kurš iepriekš paziņoja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām, kad būs ievēlēti jauni pašvaldību vadītāji, kas noteiks jaunus Pašvaldību savienības darbības mērķus, viņš vairs uz amatu nepretendēs. Viņaprāt, ir pienācis laiks paaudžu maiņai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Valsts un pašvaldības – sadarbošanās kompromiss

Kategorijas