Pirmais solis Zinību kalnā

2017. gada 1. septembris 00:00

(Turpinās no 1.lappuses)
Pati L.Mihailova nu jau sešus gadus strādā Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” par audzinātāju mazāko bērniņu grupiņā. Viņa ir tas cilvēks, kuram vecāki uztic savus viengadīgos un mazliet vecākos bērniņus. Tādēļ L.Mihailova zina, ko nozīmē uztraukums par bērnu ne tikai no savas, bet arī no tik daudzo citu vecāku pieredzes.

Laiks nemanot skrien
“Daudzi vecāki uztraucas, jo jāatstāj savs bērns bērnudārzā, un, protams, arī es uztraucos par skolas gaitu uzsākšanu. Vecākiem ir jāpieņem tas, ka nu mazulītis ir jāpalaiž. No vienas puses, protams, gribas, lai bērns uzsāk skolas gaitas, bet no otras - protams, būs skumji, ka meitiņa vairs nebūs ar mani kopā dārziņā. Tā laiks nemanot skrien...” pauž L.Mihailova. Viņa uzsver, ka šim procesam ir vienkārši jāļaujas un noteikti būtu arī jāuzticas saviem bērniem. “Vecākiem grūtākais posms ir tad, kad bērns iet vēl pēdējos mēnešus dārziņā, jo tad nereti vecāki satraucas, vai viņu bērns ir sagatavots skolai pietiekami, vai zinās tās lietas, kuras jāzina. Bērni jau daudz ko zina, bet pirms 1.klasītes vasarā šis tas var aizmirsties. Mēs katru dienu ko pamācāmies, taču galvenais ir bērnam neuzspiest šīs lietas. Svarīgi ir mācīties arī ne tikai lasīt un skaitīt, bet arī, piemēram, ļaut bērnam veikalā pašam ko nopirkt un pieradināt pie patstāvības,” domā L.Mihailova.

Lai paspēj bērns un vecāki
Viņa atzīst, ka skolas izvēlē lielu lomu nospēlē vietas un pieejamības aspekts. Arī daži bērni no mazās Elzas pirmsskolas grupiņas arī dosies mācīties uz Alūksnes pilsētas sākumskolu. Līdz ar to daži bērni klasē būs jau pazīstami, un tas ir neatsverams ieguvums, lai palīdzētu bērnam iejusties jaunajā vidē. L.Mihailova atzīst, ka viena no grūtākajām lietām būs pirmajos mēnešos saprast, kā saplānot laiku, lai mazā Elza visu paspētu un visur paspētu arī vecāki. “Mani, protams, uztrauc arī tas, vai bērns pietiekami labi adaptēsies skolā, vai varēs apgūt mācību vielu, kā veidosies draudzība, attiecības ar klasesbiedriem,” pauž L.Mihailova.

Kā būt drošiem?
Daudzi vecāki uztraucas arī par bērna nokļūšanu līdz skolai, taču L.Mihailova uzsver, ka galvenais ir bērnam atkal un atkal atkārtot to, kā būt drošiem, pārvietojoties pa pilsētu, un galvenais arī pašiem būt par piemēru. “Alūksnē, protams, nav tādas burzmas un situāciju, kādas ir Rīgā, taču, arī te dzīvojot, esmu apsvērusi domu iegādāties pulksteni ar GPS sistēmu. Uz šo pulksteni var arī piezvanīt, un vecāki var redzēt savos telefonos, kur tieši viņu bērns atrodas,” stāsta L.Mihailova un atzīst, ka šāda ierīce noteikti liek vecākiem justies vēl drošāk par savu atvasi.

Prasības ir diezgan augstas
Skolas gaitu uzsākšanā bērni lielu nozīmi piešķir arī savām jaunajām somām un kancelejas precēm. Mazā Elza atzīst, ka skolas somu izvēlēties bijis ļoti grūti. Dažas somas bijušas ļoti dārgas, dažām viņai nav patikusi krāsa. Galu galā uz skolu līdzi tiks ņemta rozā soma, kurā būs saliktas dažādas kancelejas preces. “Lielākie izdevumi, protams, saistās ar kancelejas precēm. Ir labi, ka nav jāpērk grāmatas,” teic L.Mihailova un atzīst, ka mūsdienās bērni ir zinoši un arī prasības viņiem ir diezgan augstas. Tiesa, lai arī pirmajās klasēs mobilo telefonu problēma varētu skolēnus un skolotājus neskart tik izteikti, bērniem, augot šajā modernizācijas laikā, aizvien lielāks izaicinājums ir visur klātesošie viedtālruņi. Bērniem ir aizvien grūtāk koncentrēties, un arī pedagogiem ir jāatrod kas tāds, kā šos bērnus piesaistīt.

— Diāna Lozko

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pirmais solis Zinību kalnā

Kategorijas