Lietus nežēlo lauksaimniekus

2017. gada 1. septembris 00:00

366

Nelaime, kas atnākusi tieši ražas vākšanas laikā, kas šogad jau tā vēsās un lietainās vasaras dēļ iekavējusies par vismaz divām nedēļām – tā var raksturot pagājušās nedēļas nežēlīgās lietavas, kad arī Alūksnes novada teritorijā nolija tāds nokrišņu daudzums, kas pārsniedz normu. Postījumi tūkstošiem hektāru platībā briestošas labības, rapša, kartupeļu, zirņu un citu lauksaimniecības kultūru laukos radījuši lielus zaudējumus arī daudziem Alūksnes novada lauksaimniekiem, kā arī Alūksnes novada pašvaldības publiskajai infrastruktūrai, mazāk – Apes novada lauksaimniekiem.
Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis atzīst – postījumu apmērs novadā apzināts un iedalīts divās grupās: postījumi pašvaldības publiskajai infrastruktūrai un privātajam sektoram – lauksaimniekiem. Informācija nosūtīta Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Izskalo pašvaldības ceļus
“Pašvaldības publiskajā infrastruktūrā lielākie postījumi nodarīti Zeltiņu, Liepnas, Kalncempju un Annas pagastos. Zeltiņos tie radīti būvobjekta autoceļam Ieviņas – Laimiņas. Ceļš būvdarbu laikā nodots būvniekam SIA “Rubate”, kas ir cietējs un informējis, ka šajā gadījumā tiks piemērota apdrošināšana. Līdz ar to šie postījumi jānovērš būvniekam, piemērojot apdrošināšanu,” stāsta I.Berkulis. SIA “Rubate” darbu vadītājs Genadijs Aleksejevs “Alūksnes Ziņām” atteicās situāciju komentēt.
Liepnas pagastā ir pārrauts ceļš Strauti – Upmala, radīti būtiski postījumi aktīvās atpūtas vietai “Cālenītis”. Kalncempju pagastā uz autoceļa Ate – Augstie kalni – Niedras cietis pašvaldības tilts pie Ates muzeja, kur ir būtiski izskalojumi un bojātas tilta konstrukcijas. “Satiksme pār tiltu drīkst notikt, bet būs vajadzīgs remonts. Gan Liepnai, gan Kalncempjiem provizoriskie zaudējumi ir apmēram 20 000 eiro katram. Savukārt Annas pagastā pārrauts ceļš Upītes – Prēdeļi, kura remonts izmaksās apmēram 5000 eiro,” stāsta I.Berkulis. Arī uz citiem pašvaldības ceļiem ir izskalojumi, bet mazāki un neprasa tik lielus ieguldījumus.

Lauksaimnieku zaudējumi – vismaz 7 miljoni
Pašvaldības infrastruktūrai radīti zaudējumi apmēram 45 000 eiro apmērā, bet novada lauksaimniekiem šī summa ir daudz lielāka. I.Berkulis informē, ka cietušas gandrīz 70 zemnieku saimniecības, SIA un individuālie uzņēmumi Alūksnes novadā. “Kopumā lauksaimniekiem Alūksnes novadā radīti zaudējumi vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā. Vieni no lielākajiem postījumiem – 1228 hektāru platībā – nodarīti Mālupes zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A.” laukos Mālupes, Liepnas, Annas, Malienas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastā. Provizoriskā zaudējumu aplēse šai saimniecībai – vairāk nekā 736 000 eiro. Protams, ja laikapstākļi uzlabosies un daļu labības varēs nokult, zaudējumu apjoms samazināsies. Visvairāk cietuši graudkopji,” saka I.Berkulis.

Katram sava bēda
Liepnas un Mālupes pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Laima Kaņepe atzīst – plūdu ūdens aizplūst, bet zaudējumi lauksaimniekiem diemžēl paliek. “Rudzi zemniekiem saauguši. Zirņi sadīguši jau pākstīs. Siena ruloni piemirkuši – nevarēs izkaltēt, sapelēs. Kādam kartupeļu lauki noslīkuši, citam siltumnīca applūdusi un zivis no dīķiem aizskalotas. Katram sava bēda... ” saka L.Kaņepe. Daudzi postījumi atklājas tikai tagad, kad aizplūst ūdens. “Cerēsim uz valsts un citu iestāžu sapratni noteikto normu mīkstināšanā. Zemnieki, kuriem rit projekti, ir kredītsaistības un projektu nosacījumi, kas jāizpilda - piemēram, par paredzētajiem ienākumiem, kas jāgūst no hektāra, vai bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kuriem, ja nebūs ienākumu deklarācijā, nākamajā gadā atņems subsīdijas. Tāpat arī būtu labi, lai tomēr nav līdz 15.septembrim jānopļauj visas platības, jo šobrīd zināms, ka to nekādi nevar izdarīt. Iepriekšējos gados līdz septembrim zemnieki visu ražu jau bija nokūluši. Tomēr arī tagad nesēdēs, rokas klēpī salikuši, gaidot valdības lēmumu – ies un darīs, ko var,” saka L.Kaņepe.

Skaisto ražu paņemt nevar
“Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis stāsta, ka ir gan applūduši lauki, gan sagāzta labība veldrē. “Tīrumi ir kā ar rulli norullēti... Sirds sāp skatoties... Pēc lielās sutas un lietavām zirņi laikam būs jāiear zemē, jo visi dīgst jau pākstīs. Cenšamies kaut ko kult, bet tehnika grimst uz lauka. Kopš saimniekoju, tik traku vasaru neatceros,” saka M.Augstkalnietis. Viņš atzīst – ir cerības uz valsts atbalstu šajā situācijā, jo jāpilda gan kredītsaistības ar bankām, gan firmām par minerālmēslu iegādi. “Šis būs zaudējumu gads. Pērn ražu novācām, bet ražība bija zema. Šogad raža būtu skaista, bet paņemt to nevaram. Šogad sējumus biju apdrošinājis tikai pret krusu,” saka M.Augstkalnietis.

Jāļauj tīrīt upju krastus
Ja dabas draugi atļautu attīrīt upju krastus, tad ūdenim būtu brīvāks ceļš, lai aiztecētu, un tik kritiska situācija nebūtu radusies. “Grāvji ir par mazu – tie nespēj uzņemt tādu ūdens daudzumu un aizvadīt, tādēļ par grāvjiem kalpoja tīrumi. Varbūt tagad beidzot pamodīsies “zaļie” dabas draugi, kuri liedz tīrīt upes, cirst kokus upes tauvas joslā! Upēs koki sakrituši krustu - šķērsu, vēl bebri savu izdarījuši, un tagad esam tur, kur esam – pie sasistas siles! Visas mazās upītes piegāztas ar alkšņiem, kārkliem – vecos kokus vajag aizvākt, lai aug jauni, skaisti un negāžas upē! Upes straume bremzējas pie katra sanesuma, tāpēc ūdens stāvēja trīs četras dienas, līdz aizplūda,” pauž M.Augstkalnietis.

Visgrūtākais gads
SIA “KEK Agro” Liepnas pagastā postījumi nodarīti 460 hektāriem platības, radot vairāk nekā 300 000 eiro zaudējumus. Uzņēmuma vadītājs Guntis Ragovskis arī atzīst, ka tik lieli dabas postījumi laukiem nav piedzīvoti. “Jau pagājušais gads bija slikts, bet šis būs visgrūtākais gads, kopš saimniekojam. Divas kravas kvalitatīvas labības paguvām nokult - un viss. Nedēļas sākumā daļa lauku joprojām grima ūdenī, tur neko nevaram darīt. Kur varēja ar tehniku tikt uz lauka, kūlām šonedēļ, bet tie būs tikai lopbarības graudi. Provizoriski uzrādījām 460 hektāriem zaudējumus, bet patiesībā cietuši lauki visā platībā. Centīsimies novākt visu, ko šādos apstākļos spējam,” stāsta G.Ragovskis. Vienugad uzņēmums saņēma valsts finansiālu kompensāciju par dabas radītiem postījumiem, tomēr summa esot bijusi tik niecīga, ka atspaidu nav devusi. “Tā nesedza neko. Lauksaimniekiem tāpat jātiek galā pašu spēkiem. Cerību, ka valsts spētu to kompensēt, nav. Cīnīsimies paši,” viņš saka.

Apes novadā – šoreiz secen
Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens otrdien “Alūksnes Ziņām” pauda, ka līdz tam Apes novada lauksaimnieki pašvaldībā nav vērsušies un ziņojuši par būtiskiem postījumiem, arī pašvaldības infrastruktūra nav bojāta. Arī Apes novada pašvaldības lauku attīstības konsultants Sandris Cipruss apstiprina, ka Apes novadu lielās lietavas šoreiz skārušas maz. “Tik kritiski, ka novācamā raža ir zem ūdens un ceļi izskaloti, Apes novadā nav. Jā, Melnupe ir izgājusi no krastiem un Trapenes pagasta zemniekiem ir applūdinātas palieņu pļavas, siena ruļļi mirkst ūdenī – šiem zemniekiem tas ir kritiski, bet novadā kopumā ārkārtas stāvokļa nav,” stāsta S.Cipruss.

◆ Valdība Zemkopības ministrijai uzdevusi līdz 1.oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas (lauksaimniekus) un faktiskos nodarītos zaudējumu atbilstoši 2017.gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Tāpat uzdots līdz 1.novembrim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
◆ Valsts ieņēmumu dienestu, kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas valdība aicina nodrošināt pretimnākšanu, nepiemērojot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā cietušajām personām (lauksaimniekiem), kas tieši saistītas ar iepriekšminētajiem plūdiem un to radītajām sekām.
◆ Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavojušas informāciju par infrastruktūras objektu atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Ministrijām uzdots līdz 15.septembrim sagatavot un iesniegt MK pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lietus nežēlo lauksaimniekus

Kategorijas