Iepazīstot Polijas dienvidu daļu

2017. gada 1. septembris 00:00

1204

Bija vērts doties uz Polijas Karpatiem pašās augusta beigās pa lieliski marķētiem ceļiem, garām novāktiem labības laukiem, augļu dārziem, kukurūzas audzēm, melnraibiem ganāmpulkiem pļavās, sarkandakstiņotiem māju puduriem un daudzām modernām un senām baznīcām.

Kā radies “zviedru galds”?
Laukos mājas lielākoties ir divstāvu, kur dzīvo un saimnieko visas trīs paaudzes kopā. Ļubļinā iebraucam krēslā, tumsa iestājas ļoti ātri un vecpilsētu skatām krāšņi izgaismotu. Restauratori strādājuši pamatīgi, bet darba vēl ļoti daudz. UNESCO sarakstā iekļauto Zamoščas pilsētu 16.gadsimtā dibinājis karaļa kanclers un hetmanis Jans Zamoiskis. Galvenā arhitekta Bemardo Morando vadībā tapuši izcili itāļu renesanses paraugi. Šobrīd Zamoščas mērs ir Martins Mamoiskis – pilsētas dibinātāja trešais pēcnācējs. Jau vairākkārt pārvēlēts, viņš turpina atjaunot pilsētu. Arī termins “zviedru galds” radies Zamoščā: pēc neveiksmīga karagājiena zviedru karaspēks pieprasījis atvadu brokastis - galds ar gudru ziņu ticis servēts aiz pils mūriem un bez krēsliem.

Poļu viesmīlība
Karpatu pakājē Ukrainas pierobežā atrodas Pšemislas vecpilsēta, savukārt Sanoka tiek uzskatīta par vārtiem uz vismazāk apdzīvoto reģionu Polijā – Beskidu kalniem. Autobusa šoferis manevrē pa kalnu serpentīniem, bet mēs jūsmojam par ainavu, kas kļūst aizvien krāšņāka. Sanokā mēs pārliecināmies par poļu viesmīlību – šoferis piestāj pie radu namiņa, kur mēs, 40 ceļotāji, tiekam laipni aicināti iekšpagalmā, cienāti ar tēju, kafiju un naktī cepto kūku. Sanokas brīvdabas muzejs ir lielākais visā Polijā. Te vērojama Polijas – Ukrainas pierobežai un Karpatiem raksturīgā saimniecība no 18. līdz 20.gadsimtam. Goda vietā atrodas bruģēts tirgus laukums, kuru apjož svarīgāko māju rinda: aptieka, koloniālpreču tirgotava, pulksteņdarbnīca, skolotāja nams, kalēja darbnīca. Baudījām arī nacionālo virtuvi – žureku (miltu zupu) izdobtā karašiņā ar vāciņu, kāpostu, gaļas un kartupeļu pelmeņus un izdaudzināto poļu ābolu pīrāgu. Garšīgi!

Viena no Eiropā lielākajām kariešu kolekcijām
Solimas ezers radies, pārplūdinot krietnu teritoriju pēc HES būves – dambis ir 80 metrus augsts un 650 metrus garš. Ezera dziļums ir 60 metri. Te vasarās pulcējas visvairāk atpūtnieku un ūdenssporta cienītāju. Lai gan jūras robeža Polijai ir gara, peldēšanai piemērotu vietu ir pavisam nedaudz. Pa Lankutas pils atvērtajiem logiem plūst Šopēna mūzika. Šī viena no krāšņākajām magnātu rezidencēm Polijā minēta rakstos jau 14.gadsimta otrajā pusē. Vairākkārt tā postīta laika posmā no 16. līdz 18.gadsimtam. Pils ir atkal atjaunota, to ieskauj angļu stila dārzs. Te apskatāma viena no Eiropā lielākajām kariešu kolekcijām un arī pāris sirmi zirgi.
Savukārt Sandomeža ir viena no pirmajām desmit karaliskajām pilsētām, dēvēta arī par mazo Romu. Pilsētas panorāma no Vislas puses ir viens no Polijas visskaistākajiem skatiem! Kelces vecpilsēta ir mūsu pēdējais apskates objekts. Zvanu tornī skan mums tik pazīstamā dziesma “Pie tēvu zemes turies klāt...”. Varbūt tā nemaz nav mūsu dziesma? Varbūt tai ir senas poļu saknes? Varbūt vēstures gaitā mums ir radusies kopīga dziesma...

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iepazīstot Polijas dienvidu daļu

Kategorijas