Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uz skatuves viss jādara viegli

Agita Bērziņa

2017. gada 8. septembris 00:00

1074

Līdz ar jauno sezonu Valmieras Drāmas teātra aktieru trupai pievienojusies bijusī alūksniete Elīna Dambe. Jau studiju laikā viņa spēlējusi nozīmīgas lomas Valmieras teātra izrādēs, taču nu kļuvusi par štata aktrisi. Jaunajā sezonā viņa redzama izrādēs “Klusa nakts, dzēra nakts”, “Pazudušais dēls” un Aleksandra Puškina traģikomēdijā “Mazās traģēdijas”, kurai pirmizrāde būs 22.septembrī.

No uztura speciālistes līdz aktrisei
E.Dambe šovasar absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru kursu un uzreiz pēc studiju beigšanas saņēmusi piedāvājumu strādāt Valmieras Drāmas teātrī, kam arī piekritusi. “Valmieras teātrī šis ir liels pārmaiņu laiks, un man kā jaunai aktrise tā ir ļoti laba vieta, kur augt un pilnveidoties. Aktieri ir ļoti talantīgi. Paldies, ka viņi mani uzņem kā savējo,” saka jaunā aktrise. Viņa neslēpj, ka būt par aktrisi nav viņas bērnības sapnis, taču likumsakarīgi nonākusi tieši teātrī – vietā, kur viņai patīk. “Kad alūksniete Anta Aizupe mācījās “aktieros”, mēs ar viņas māsu Ievu, kura ir mana labākā draudzene, braucām uz Rīgu pie viņas ciemos. Tur es pirmo reizi redzēju to vidi, kurā esmu tagad. Man tā patika! Taču, vēl mācoties ģimnāzijā, nedomāju, ka būšu aktrise. Izlēmu studēt “uztura speciālistos”, bet mani neuzņēma. Tagad domājot, tā laikam bija liktenīga izgāšanās,” smejoties teic jauniete. Tieši tad viņa sapratusi – jāstājas “aktieros”.

“Ģeniāla vai atpalikusi?”
Lai arī gadā, kad viņai bija jāsāk studēt, “aktierus” Latvijas Kultūras akadēmijā neuzņēma, E.Dambe iestājās Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā apgūt teātra mākslu, lai neietu gads zudumā un turpinātu pilnveidoties. “Un es tiku! Biju ļoti laimīga, nezināju, ko gaidīt. Iestājeksāmeni bija milzīgs pārbaudījums četru dienu garumā. Tāds uztraukums un neziņa līdz tam brīdim man vēl nebija bijuši. “Ieraugot tevi, es nevarēju saprast - ģeniāla vai atpalikusi?” mans pasniedzējs Elmārs Seņkovs man godīgi atzinās, kad bijām kopā pavadījuši trīs gadus,” viņa smejas. Tieši skolas laikā viņa guvusi vislielākos panākumus, jo Māra Ķimele un E.Seņkovs deva lielas, sarežģītas un interesantas lomas. A.Čehova “Vaņā” viņa spēlēja Helēnu, kas bija izvēlēta arī par viņas diplomdarba lomu.

Īpaša loma – Kuražas māte
Runājot par iecienītāko lomu, E.Dambe saka, ka viņai patīk spēlēt visu, ja vien tam ir jēga. “Man īpaši tuva loma ir Kuražas māte Bertolda Brehta lugā „Kuražas māte un viņas bērni”. Otrajā kursā mēneša laikā ar visu kursu M.Ķimeles un E.Seņkova vadībā iestudējām izrādi. Es spēlēju Kuražas māti (galveno lomu) – sievieti ar trīs bērniem kara laikā. Tas bija milzīgs darbs! Tagad atceroties, patiesībā ļoti jaudīga bija izrādes pirmatnējā versija. Viens vārds – skaļi! Ar savu nu jau kolēģi Ingu Apini (aktrise Valmieras Drāmas teātrī) nesen runājām, ka man nav sapņu lomas, kuru vēlos nospēlēt. Viņa man atbildēja, ka tas ir normāli - viņai arī nav. Tā ka es vēl savu sapņu lomu meklēju,” saka E.Dambe.

Jāraud skatītājiem, ne
aktierim
Viņa nedomā, ka būt aktierim ir grūti. Visa pamatā ir pieredze. “Pasniedzēja M.Ķimele vienmēr mums teica - viegli, viegli, viegli, visu vajag darīt viegli, bez asarām un spiešanas, lai skatītājs mājās raud, nevis aktieris uz skatuves lej īstas ciešanu asaras. Mūsu mācīšanās balstījās uz prototipu meklējumu. Pēc lugas un tēla analīzes attiecīgi meklējām cilvēkus dzīvē mums apkārt – uz ielas, draugu lokā, videoklipos. Manā mazajā pieredzē ir bijuši tādi gadījumi, kad tu sajūti: tu dari pavisam citādi nekā es, Elīna, un tad es teiktu, ka tas ir tas aktiermeistarības brīnums. Vienmēr vajag koncentrēšanos un tajā pašā laikā ļoti lielu brīvību, savāktu ķermeni, bet ne saspringtu. Varbūt tas izklausās grūti, bet tā nav. Kā ikvienā darbā - vajag praksi, tad viss būs!” ir pārliecināta viņa.

Jāstrādā, kad citi atpūšas
Jauniešiem, kuri apsver domu kļūt par aktieriem, E.Dambe iesaka nebaidīties, taču rūpīgi izvērtēt šo izvēli. “Tas tiešām ir dzīvesveids. Kad citi atpūšas, aktieri strādā. Ja tā ir lieta, ko tiešām esi izdomājis, tad vajag mēģināt, jo nav tā, ka visi cilvēki, kas beidz “aktierus”, strādā teātrī. Ir ļoti daudz iespēju, ko darīt pēc akadēmijas beigšanas. Es teiktu, ka cilvēki, kuri pabeidz “aktierus”, iegūst augstāko izglītību sevis pilnveidē. Es esmu ieguvusi ļoti daudz un zinu, ka šo pieredzi man neviens nekad neatņems. Es neko nenožēloju, esmu laimīga, ka tur tiku un mācījos. Dzīve rādīs, kur es būšu pēc kāda laika. Absolvējot ģimnāziju, liela daļa jauniešu nezina, kur mācīties, un, ja nav simtprocentīgas pārliecības, tad nav obligāti jāskrien un jāstājas kaut kur tikai tādēļ, lai būtu, jo - visi taču stājas, man arī vajag. Nekas nenotiks, ja vienu gadu izlaidīsi un pastrādāsi, kļūsi patstāvīgāks, pieaugušāks un sāksi vismaz nojaust, kas ir tavs īstais virziens. Visi jau zina - meklēt savu ceļu var visu dzīvi. Es arī vēl meklēju savu ceļu. Cerams, ka atradīšu,” smaidot saka E.Dambe.

Teātri var spēlēt jebkur
Kādu jauniete veidos savu dzīvi tālāk, viņa neatklāj, sakot – sapņot vajag, bet ne vienmēr viss jāizpauž. “Ja mans sapnis piepildīsies, to noteikti zinās. Pirmo gadu tikai sāku strādāt Valmierā, tagad šis ir mans spēles laukums, kuru gribu saprast un izbaudīt. Es vienkārši gribu spēlēt teātri,” teic viņa.
E.Dambei kopā ar topošo vīru Hariju Hanzenu gribētos atgriezties dzimtajā Alūksnē. “Esam apsprieduši iespēju atgriezties Alūksnē, bet ne tagad. Tagad mēs šeit sevi neredzam pastāvīgi, bet - nekad nesaki nekad... Mēģinu uz mājām Alūksnē braukt bieži, it īpaši vasarā, kad ir mazliet brīvāks. Kad saņēmu šīssezonas plānu, sapratu, ka mājās būšu ļoti reti. Man ļoti patīk mājās, te ir miers un mana ģimene, es šeit jūtos ļoti labi,” saka viņa. Jaunajai aktrisei gribētos kādu izrādi spēlēt uz Alūksnes Kultūras centra lielās skatuves. “Videi ir ļoti liela nozīme. Ir patīkami, ja mēģinājumu zālē ir silts un tīrs. Bet teātri var spēlēt jebkur - klubā, siena šķūnī, būvlaukumā, jebkur, ja tikai tam ir attaisnojums un vajadzība. Es esmu ļoti lepna par jauno Kultūras centru,” viņa saka.
— Agita Bērziņa

Kategorijas