Gāzes eksplozijas sekas – pusmiljona vērtībā

2017. gada 15. septembris 00:00

1343

(Turpinās no 1.lappuses)
Pēc gadu ilgas gaidīšanas otrdien Alūksnes daudzdzīvokļu mājas Torņa ielā 15 iedzīvotāji uzzināja, cik izmaksā gāzes eksplozijā cietušās mājas atjaunošana. SIA “Projektēšanas birojs Austrumi” aprēķinājusi, ka visas ēkas atjaunošanai un pārbūvei nepieciešami 470 567,52 eiro (bez PVN), savukārt tikai ēkas 5.sekcijas koplietošanas telpu un tīklu atjaunošanai izmaksas varētu būt 188 802 eiro.

Projektēšana nebija viegla
Diemžēl kopsapulcē nebija ieradies dzīvokļu īpašnieku kvorums. Bija ieradušies 30 no 75 dzīvokļu īpašniekiem vai to pārstāvji, tādēļ tā bija informatīva tikšanās, nevis kopsapulce ar iespēju lemt par konkrētiem risinājumiem. SIA “Projektēšanas birojs Austrumi” vadītājs Ivo Dembovskis, prezentējot aprēķinus, atzina, ka Torņa ielas 15.ēkas būvprojekta izstrāde ir bijis sarežģīts darbs un speciālistiem nācies krietni strādāt, lai rastu drošus risinājumus un ēku varētu ekspluatēt vēl daudzus gadus. “Šobrīd būvprojekts ir stadijā, kad var sludināt iepirkumu, taču, lai to darītu, jāsaprot, vai sludināt pilna apjoma darbiem vai tikai problemātiskajai daļai. Tas ir jautājums, kas jārisina kopā. Iespējams, ir pozīcijas, kuras var atlikt uz vēlāku laiku, samazinot izmaksas,” viņš norādīja.

Iedzīvotāji šokēti
Aprēķinātās izmaksas sanākušos mājas iedzīvotājus šokēja. SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts mierināja – tehniskais projekts izstrādāts visai mājai, kā to pieprasījusi būvvalde, taču tas nenozīmē, ka visi darbi jādara uzreiz. “Ja gatavo tehnisko projektu, jāaptver visas problēmas, kas ir mājai. Šis projekts ir ilgtermiņa un nav jārealizē ne vienā, divos, ne piecos gados. Tas ir darba uzdevums jeb rīcības plāns, ko mājai vajadzētu darīt. Šobrīd ir jādiskutē par pirmo soli – cik daudz darīsim?” skaidroja A.Musts.

Daudz jautājumu
Mājas iedzīvotājs Genādijs Razmislovs bija iepriekš iepazinies ar izstrādāto projektu, tādēļ uzdeva vairākus jautājumus. Viņš vaicāja, vai māju būs iespējams nodot ekspluatācijā, veicot tikai 5.sekcijas darbus, un būvvaldē neradīsies problēmas. I.Dembovskis atbildēja, ka neredz iemeslu, kādēļ būvvalde varētu neļaut darīt darbus kārtās, taču tas ir jautājums, kas jāizrunā. G.Razmislovu arī interesēja, kādēļ projektā atšķiras dzīvokļu platības salīdzinājumā ar inventarizācijas lietām pat par septiņiem kvadrātmetriem. “Tā dzīvē gadās, jo inventarizācijas nav precīzas. Kad projektētājs dabā uzmēra ar lāzeru, dati ir citi. Mums nav bijis neviena padomju laikā būvēta nama, kuram sakristu. Lai būvvalde pieņemtu ēku ekspluatācijā, būs jāveic jauna inventarizācija,” skaidroja I.Dembovskis.
Diskusijas arī raisīja pilnajā mājas atjaunošanā paredzētie darbi cietušajos dzīvokļos - grīdas seguma nomaiņa, sienu un griestu apdare, jauna santehnika. “Jā, pēc projekta tā ir paredzēts, bet, vai tā darīt, jālemj pašiem īpašniekiem,” uzsvēra I.Dembovskis. Visi bija vienisprātis, ka dzīvokļi jāremontē pašiem, bet darbi jāizdara tikai līdz dzīvokļa durvīm.

Kas svarīgākais?
Būvuzraugs Āre Pilds rosināja projektu izdalīt kārtās, jo pusmiljons eiro ilgi neatradīsies. “Darbi 5.sekcijā ir paši aktuālākie. Pēc tam var darīt citus darbus, kas rada bīstamību, piemēram, “ūdens vannas”, kas veidojas uz jumta. Jāzina vēl precīzāka summa, lai saprastu, kā un ko darīt. Arī 180 000 eiro uz 75 dzīvokļiem ir daudz,” pauda Ā.Pilds. Viņš nepiekrita projektā izstrādātajam, ka jādemontē siltinājums. “Kāpēc demontēt siltumizolāciju un likt pēc tam jaunu?” viņš vaicāja.
A.Musts apkopos un iesniegs izvērtēšanai projekta izstrādātājiem vairākus jautājumus un ierosinājumus, pēc kuriem projekta izstrādātāji desmit dienu laikā sagatavos precīzākus pirmās kārtas būvapjomus.

Ja naudas nav...
Guntars Priedītis jautāja, cik ilgs būs mājas mūžs, ja izlemj neremontēt vispār. “Nav naudas, remontu netaisām. Kādu prognozējat mājas kopējo dzīvotspēju?” viņš jautāja. I.Dembovskis atbildēja – 30 gadi. A.Musts jautāja, vai uzņēmumā ir pieredze, kad izlemj nevis atjaunot ēku, bet nojaukt. “Sabiedrībā ir izskanējis, ka varbūt vieglāk ir nojaukt, nevis atjaunot. Kāds būtu šis ceļš no projektēšanas viedokļa? Kādas būtu izmaksas?” viņš jautāja. I.Dembovskis norādīja, ka pieredzes kādas kāpņu telpas nojaukšanā nav, taču skolai ir nojaukuši angāru, lai uzbūvētu lielāku sporta zāli. “Uzbūvēt no jauna ir dārgāk. Nojaukt pēc būtības nav vienkārši. To ir jāmāk darīt, jo tas saistās ar citām sekcijām,” viņš teica.
“Alūksnes namu” juriste Iveta Zaķe dalījās pieredzē par redzēto Mālpilī, kur gāzes eksplozijā pirms vairākiem gadiem cieta vidējā no trim mājas sekcijām. “Tā arī stāv. Neatjaunojot kāpņu telpu, ar laiku bojājas visa māja, un pastāv iespēja māju atzīt par neekspluatējamu, kad dzīvot tur vairs nevarēs neviens. Ja sāk plaisāt sienas, māja ir bīstama. Ja atzīst par bīstamu, dzīvot vairs nevar. Tas nav risinājums – neatjaunot kāpņu telpu,” uzsvēra I.Zaķe. Ā.Pilds papildināja – ja neatjauno, tad ir jāiekonservē, kas arī nemaz nav lēti.

Jāatgriežas dzīvokļos
A.Musts pauda “Alūksnes namu” redzējumu, kā iesākt, ko darīt. “Vispirms ir jāatgriež piektajā kāpņu telpā atpakaļ dzīvība. Jārod iespēja tiem, kuri dzīvoja 3., 4. un 5.stāvā, atgriezties dzīvokļos, kur būtu nodrošinātas visas komunikācijas pēc izstrādātā projekta. Tas nozīmē, ka vispirms jāatjauno konstruktīvā daļa, lai viss būtu stabili un droši. Cilvēcīgi saprotam situāciju – gadu dzīvot kaut kur citur, ar papildu izmaksām. Jautājumu par tiem dzīvokļiem, kuri vairāk cietuši, risinātu pēc tam. Runājot par visu māju kā kopīpašumu, pareizāk būtu pilnībā atjaunot mājas pamatus jeb cokola daļu, kā to prasa būvprojekts. Māju būvējam no pamatiem. Ja ir kārtīgi pamati, tad māja būs stabila. Varētu arī runāt par koplietošanas durvju nomaiņu visās piecās kāpņu telpās, arī logu. Tas būtu pareizi no energoefektivitātes viedokļa, samazinātos siltuma zudumi. Tie varētu būt pirmās kārtas darbi. Kopā vēl strādāsim pie projekta un izrunāsim,” klāstīja A.Musts un uzsvēra, ka izmaksas nebūs mazas – tie varētu būt jau prognozētie 180 000 eiro.

Nav vienprātības
I.Zaķe vērsa uzmanību, ka var izsludināt iepirkumu, bet vispirms ir jāzina, kādas būs izmaksas un kur ņems naudu. “Izsludinot iepirkumu ar piebildi, ka līgums var tikt nenoslēgts, iespējams, neviena būvniecības firma iepirkumā nepiedalīsies. No pieredzes varu teikt, ka pēc iepirkuma izsludināšanas cenas nesamazinās,” viņa teica.
Mājas iedzīvotājiem nebija vienota viedokļa, ko darīt tālāk. Kamēr gados jauna sieviete satraucās par mājas kopējo stāvokli, ja neko lietas labā tā arī nedarīs un bez mājām paliks visi, tikmēr kungs gados, saprotot, ka varbūt pat uz pusi palielināsies izmaksas par dzīvokļa apsaimniekošanu, nav gatavs maksāt, jo dzīvokli tāpat nebūs kam atstāt. Dzīvokļu īpašniekiem jāvienojas, kādi darbi jāveic koplietošanas telpās, lai projektētājs varētu izrēķināt precīzas izmaksas. Tikai tad īpašnieki varēs spriest, vai var to atļauties un kur ņemt naudu. Tuvākajā laikā “Alūksnes nami” atkārtoti sasauks iedzīvotāju sapulci, lai runātu jau par konkrētākiem darāmajiem darbiem un izmaksām.
Sapulcē piedalījās arī četri Alūksnes novada domes deputāti – Līga Langrate, Druvis Mucenieks, Jānis Zeltiņš un Modris Lazdekalns. Priekšsēdētājs Arturs Dukulis tobrīd esot atradies komandējumā Rīgā.

— Teksts un foto: Agita Bērziņa

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gāzes eksplozijas sekas – pusmiljona vērtībā

Kategorijas