Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gaida likteņa pavērsienu

Līga Vīksna

2010. gada 8. janvāris 11:25

2032

Alūksnietes Guntas Ļuļes dzīvē pašlaik ir lielu pārmaiņu periods – viens dzīves posms, kas saistīts ar darbu kā Alūksnes rajona padomes izpilddirektorei, ir beidzies, un sāksies jauns, kas pašlaik ir nezināms. Ja jaunajā gadā daudzi apņemas sākt jaunu dzīvi, izsaka kādu solījumu sev, tad G.Ļuļei nosacīti jaunu dzīvi būs jāsāk neatkarīgi no viņas vēlmēm – jāmeklē jauns darbs, jāiejūtas jaunā darba kolektīvā un jāmaina ierastais ikdienas ritms.

- Cik gadi no Jūsu darba mūža veltīti rajona padomei?
- Kā izpilddirektore strādāju 11 gadus. Bet  - viss, kas notiek, notiek uz labu, tādēļ jaunās pārmaiņas savā dzīvē sagaidu pat ar nelielu ilgošanos, jo šķiet, ka esmu aizsēdējusies – pašvaldībā kopumā ir nostrādāti 25 gadi. Bet es ne brīdi netiku izjutusi rutīnu vai vienveidību, jo ir mainījušies amati, pienākumi, likumdošana. Esmu devusi pamatu daudzām institūcijām, kuras ir sākušas strādāt un jau beigušas strādāt mūsu pusē. Biju klāt, kad likvidējās obligātais kara dienests, padomju armija un sākās alternatīvais dienests. Vienmēr uz darbu esmu nākusi ar prieku un strādājusi kopā ar jaukiem kolēģiem. Esmu ļoti laimīga, ka dzīve man devusi tādu iespēju.

- Tauta runā: lai gan esat bijusi izpilddirektore, tomēr vienmēr stingru roku pielikusi arī rajona padomes vadīšanā...
- (Smejas). Ko nozīmē pielikt stingru roku? Tas nozīmē būt iekšā procesos un neskatīties uz lēmumu pieņemšanu no malas. Reizēm manas domas ir bijušas citādākas nekā priekšniekiem, bet es dziļā cieņā noliecu galvu visu manu bijušo priekšnieku priekšā – viņi ir pratuši uzklausīt, argumentēt savu viedokli un prasījuši argumentāciju arī man.
Stingru roku es varbūt esmu pielikusi naudas “raušanā” uz rajona pusi pēdējo četru gadu laikā. Mēs reizēm pārāk vieglprātīgi domājam, ka gan jau viss notiks, gan jau Rīgā sapratīs, gan jau nauda būs. Alūksni parasti salīdzina ar Gulbeni un pārmet, ka tur kaut kas ir, bet Alūksnē nav, ka neviens neko nedara, bet – ir jāpaiet zināmam laikam, lai cilvēks ieraudzītu durvis, pa kurām jāieiet. Ja Gulbenes rajonā vadība jau gadu desmitiem strādājusi un zina, kur klauvēt un ko gaidīt, tad viņai arī uzticas. Ja pie mums notiek straujas vadības maiņas, paiet laiks, kamēr katrs atrod īstās durvis un pierāda, ka viņš ir uzticams, bet brīdī, kad jāsāk gaidīt atdeve atpakaļ, viņa vietā jau ir cits un – nekā! Turklāt korumpētība nav nemaz tik augsta, kā visiem šķiet. Finansējuma piesaiste rajona institūcijām no manis nav prasījusi melus, finanšu mahinācijas, nemaz nerunājot par kukuļdošanu. Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Mans pirmais projekts bija 412 latu apmērā 2003.gadā, pēdējie vēl tiek īstenoti, bet nekad nevar teikt, ka pie projekta cilvēks strādā viens. Nozīmīgākie ir valsts investīciju projekti vakarskolai, Gaujienas internātpamatskolai.

Vairāk lasiet 8.janvāra laikrakstā "Alūksnes Ziņas".

Kategorijas