Atkal būs reforma – kas notiks ar Alūksnes un Apes novadiem?

2017. gada 22. septembris 00:00

854

Latvijā pamazām sāk raisīties runas par jaunu administratīvi teritoriālo reformu, ko īstenotu pēc dažiem gadiem. Novadu pašvaldībām tiek rosināts brīvprātīgi veidot sadarbības teritorijas. Lai gan līdz reformas ieviešanai laika vēl diezgan, valsts ierēdņi jau gatavo papīrus, veic izmaiņas noteikumos un likumos, kas to visu ietekmēs. Kas notiks ar Alūksnes un Apes novadiem?
Daļai iedzīvotāju ir jautājums, vai Apes novadam jāveido sadarbība ar Alūksnes vai tomēr labāk ar Smiltenes novadu, kura virzienā apenieši jau lūkojas. Tiesa, tikmēr Apes novads jau ir izdarījis nepārprotamu izvēli par savu potenciālo sadarbības teritoriju, kas nebūs Alūksnes novads.

Var apvienoties vai
sadarboties
Pirms vairākiem mēnešiem publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Latvijā teritoriālās reformas laikā varētu veidot 16 apriņķus, kur Alūksnes novads būtu vienā teritorijā ar Gulbeni un Balviem. Šobrīd par to vairs nerunā, bet rosina novadiem veidot sadarbības teritorijas pēc brīvprātības principa, kuru ietvarā pašvaldības var apvienoties vai sadarboties. 2016.gadā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijas ar pašvaldībām par sadarbības teritoriju izveidi, apmeklējot arī katru novadu klātienē - kopumā pašvaldības neesot iebildušas par to izveidi. Pašvaldības kā svarīgāko aspektu to izveidē norādīja šādu teritoriju ietekmi uz valsts pārvaldes iestāžu apkalpes teritorijām un to izvietojumu, kam likumsakarīgi veidojas arī vistiešākā saikne ar pakalpojumu nodrošināšanu uzņēmējiem un dažādām iedzīvotāju grupām.

Vienpatīši un draugi
Savukārt jau jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, veicot grozījumus. Likumā atrunātas arī pašvaldību sadarbības teritorijas. Noteikts, ka pašvaldību sadarbības teritorijā iekļauj teritoriāli vienotas pašvaldību administratīvās teritorijas. Noteiktas jau arī sadarbības teritorijas un to administratīvie centri – kopā 29. Izmaiņas minētajā likumā Saeimā galīgajā lasījumā paredzēts apstiprināt šoruden.
Alūksnes novadam nav nevienas sadarbības teritorijas – novads norādīts viens pats esošajās administratīvajās robežās ar centru Alūksnē. Savukārt Apes novads iekļāvies Smiltenes pašvaldības sadarbības teritorijā ar administratīvo centru Smiltenē. Arī kaimiņu Gulbenes novads izvēlējies palikt viens pats esošajās teritorijas robežās ar centru Gulbenē, savukārt Balvu pašvaldības sadarbības teritorijā ar centru Balvos iekļausies četri novadi – Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas. Latvijā vieni paši paliks vēl divi novadi – Valkas un Līvānu, bet visi citi novadi iekļausies kādā no sadarbības teritorijām.

Viss – ar tālejošām sekām
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda, ka civilās aizsardzības plānā jau paredzēts - Apes novads ir pie Smiltenes novada, kas, savukārt, nākotnē var radīt dažādas problēmas. Šobrīd arī Apes novada teritoriju apkalpo gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde, gan Valsts policijas Alūksnes iecirknis un citas valsts iestādes. Arī Alūksnes slimnīcā kapitāldaļas pieder gan Alūksnes, gan Apes novada pašvaldībai.
“Ja Ape izvēlas sadarboties ar Smilteni, tad nākotnē Alūksnes slimnīca būs kopīga Alūksnes un Smiltenes novadiem. Ja šobrīd Alūksnes slimnīcas apkalpes zonā ir 21 000 iedzīvotāju no Alūksnes un Apes novadiem, tad gadījumā, ja Apes novads izvēlas sadarboties ar Smilteni, paliks vairs tikai 17 000 iedzīvotāju, kas nākotnē var būt apdraudējums slimnīcas pastāvēšanai. Visi šie jautājumi var būt ar tālejošām sekām. Pamazām novadus lēnā garā no visa attīrīs un beigās pateiks - kāda vispār jēga tādam novadam ar mazu iedzīvotāju skaitu!? Patiesībā šobrīd veidojas paradoksāla situācija - ja uz sadarbības teritoriju pamata valstī grib īstenot gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, tad būs “īsta putra”!” domā A.Dukulis.
Par šo tēmu A.Dukulim ir bijušas sarunas arī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministru Kasparu Gerhardu. “Viņa nostāja ir vispirms izveidot sadarbības teritorijas un tad domāt par pārējo. Uz jautājumu par to, vai esošos novadus paredzēts teritoriāli pārdalīt, veidojot sadarbības teritorijas, K.Gerhards atbildēja noraidoši. Ir dzirdēts, ka, piemēram, Apes novadā pati Ape gribētu pievienoties Alūksnes novadam, bet Gaujiena un Vireši – Smiltenes. Gaidāmās reformas ietvaros jautājums ir arī par to, vai tiešām tiks ņemtas vērā iedzīvotāju intereses,” prāto A.Dukulis.

Reforma rada bažas
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzīst, ka ziņa par gaidāmo reformu pašvaldību darbiniekos rada zināmas bažas, kas būs un kāpēc. “Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski stipras un patstāvīgas pašvaldības Latvijā. Pašvaldībās neuzlabojās ekonomiskā situācija un jaunas darbavietas neradās, kad 2009.gadā Latvijā veica teritoriālo reformu. Bieži vien, veidojot reformas, nostrādā nevis loģika, bet politika un ieinteresētība atsevišķu teritoriju dalīšanā. Šobrīd veidojas diezgan absurdas situācijas, jo mazie novadi pērk pakalpojumus no lielajiem novadiem. Protams, ir patīkami, jo turpinām sadarboties, bet kāda tad bija 2009.gada reformas jēga, ja šodien dzīvē notiek šādi?” spriež Dz.Adlers.
Viņš uzskata, ka 2009.gadā varēja atstāt rajonus un veikt administratīvo centralizāciju, kas dotu ekonomiju pašvaldību budžetā. Tagad iecerēts atgriezties pie 26 rajonu modeļa, tikai skaitliski nedaudz vairāk pašvaldību - 29. “Šobrīd viss vēl ir procesā, notiek diskusijas. Pašvaldības rosina brīvprātīgi veidot sadarbības teritorijas – tas jau nozīmē to pašu, kā pirms 2009.gada! Būs pašvaldības, kuras iebildīs, kurām sadarbība neveidojas. Loģiski, ka sadarbības teritorijām jābūt lielām, lai varētu ietaupīt administratīvos resursus, jo iedzīvotāju skaits ir mazinājies, bet jāgādā, lai iedzīvotājiem saņemto pakalpojumu klāsts nemazinātos un pat uzlabotos,” domā Dz.Adlers.

Ar ko draudzēties Alūksnei?
Minētajā likumprojektā šobrīd Alūksnes novads minēts viens pats. Dz.Adlers uzskata, ka Ape ir Alūksnes novada sadraudzības teritorija, ar kuru būtu jādraudzējas. “Jā, viņi lūkojas uz Smilteni – tā būs viņu izvēle. Tomēr, vērtējot gan attālumu, gan vēsturiskās tradīcijas, sadarbību dažādos projektos, Ape mums ir kā kolēģi. Pieļauju, ka tie, kuri dzīvo Gaujas otrā krastā, kā izdevīgāku sadarbības virzienu redz Smilteni. Es saku, ka Alūksnes novads labprāt redzētu Api atpakaļ savā bariņā. Daudzi Apes iedzīvotāji šobrīd ir neziņā – arī es esmu uzklausījis jautājumus par to. Ir izskanējis, ka Alūksne negrib Api pie sevis, bet tā nav! Mēs labprāt draudzētos,” uzsver Dz.Adlers. Viņš gan arī atzīst, ka līdz šim Alūksnes novada vadība ar Apes novadu oficiālas sarunas nav vedusi par sadarbības teritorijas veidošanu – tikai neformāli apmainījušies viedokļiem.

Mazajiem novadiem ir grūti
Līdz 2009.gadam Latvijā bija 26 rajoni, tad izveidoja 119 novadus, kur ir 9 lielas pilsētas, 21 reģionālais centrs – arī Alūksne – un 89 mazie novadi. Maziem novadiem vieniem pastāvēt ir grūti, tādēļ tie jau tagad meklē dažādas iespējas, kā sadarboties ar lielajiem novadiem un izmantot šo novadu struktūrvienību pakalpojumus. Viņiem tas izmaksā lētāk, nekā algot atsevišķu speciālistu vai veidot kādu nodaļu pašiem. Piemēram, Apes novads jau tagad pašvaldības policijas pakalpojumus izmanto no Smiltenes novada, tāpat arī būvvaldes, savukārt atsevišķus Izglītības pārvaldes pakalpojumus – no Alūksnes novada. Arī Eiropas fondu finansējuma apguves iespējas mazajiem novadiem ir stipri ierobežotas.
Saeimas deputāte Astrīda Harju, kura ilgus gadus vadījusi Apes novada domi, atzīst – kad VARAM darbinieki apmeklēja Apes novadu, tika izteikta vēlme par potenciālo sadarbības teritoriju Smiltenes novadu. “Tas ir ne tikai teritoriāli, bet arī reģiona centra kontekstā. Ja mums reģiona centrs ir Valmiera, tad raugāmies uz šo pusi. Tas ir diezgan noteicošs faktors. Tuvāk uz centru un pa ceļam uz Rīgu. Turklāt Valmierā ir koncentrēta valsts iestāžu infrastruktūra, dažādu citu pakalpojumu klāsts. Šobrīd gaidāmās reformas kontekstā gan vēl ir ļoti daudz nezināmā,” viņa saka.

Sākumā piedāvāja Alūksnei
A.Harju uzsver, ka būvvaldes un arhitekta pakalpojumu pirkšanu sākotnēji Apes novads piedāvāja Alūksnes novadam. Kad Alūksnē nebija būvvaldes vadītāja, viņi nespēja šādu pakalpojumu piedāvāt, tādēļ Apes novadam nācās meklēt to citur un tika attīstīta sadarbība ar Smilteni. “Par sadarbību ar Alūksnes novada pašvaldības policiju sarunas Apes novadam bija pusotra gada garumā, finālā vērsāmies pie Smiltenes pašvaldības, kur risinājums tika rasts divu mēnešu laikā,” atcerasA.Harju.
Šobrīd ar Alūksnes novada pašvaldību Apes novadu saista vairs tikai viena pakalpojuma pirkšana - Izglītības pārvaldes metodiskais darbs. Savukārt likums nosaka, ka Alūksnes un Apes novadiem reģionālā bibliotēka ir Alūksnē, tādēļ metodisko darbu abos novados veic Alūksnes bibliotēka, un arī par šo pakalpojumu Apes novads maksā. Bet jau ilgus gadus, vēl kopš Alūksnes rajona laikiem, Apē ir divu Alūksnes mācību iestāžu punkti – mūzikas skolas un sporta skolas. “Jā, Alūksnei un Apei ir kopīpašums – Alūksnes slimnīca. Nākotnē tā varētu kļūt par Alūksnes un Smiltenes slimnīcu vai arī pārdot kapitāldaļas Alūksnei. Pieļauju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbība paliks, kā līdz šim, kad Apē ir Alūksnes brigādes postenis. To regulē Civilās aizsardzības likums,” saka A.Harju.

Nav bagātā dāvana nabagam
A.Harju atzīst, ka ir saprotams - valdības līmenī domā, ka nākotnē nevar palikt tik mazas teritoriālās vienības kā šobrīd. Liels vai mazs novads – prasības, veicamās funkcijas šobrīd ir pilnībā vienādas, pakalpojumu grozs nedaudz atšķiras, bet tuvāk vai tālāk tas tāpat ir pieejams. “Šāda veida teritoriālā vienība, kāda šobrīd ir Apes novads, nākotnē var pastāvēt, bet tā noteikti nebūs. Jā, Apes novads jau šobrīd izmanto citu novadu administratīvos pakalpojumus, jo tas ir lietderīgāk. Apes novads pats spētu arī šos pakalpojumus nodrošināt, jautājums tikai, cik tas maksātu. Turklāt novadi, kas Apes novadam nodrošina deleģēto funkciju, paši nav simtprocentīgi noslogoti – viņi var to paveikt. Darbiniekam ir jānodrošina pilna laika likme – Apes novads par saņemtajiem pakalpojumiem samaksā. Tā nav bagātā dāvana nabagam. Piemēram, kādreizējā Cēsu rajonā ir septiņi novadi, kas izveidojuši vienu būvvaldi, arhitektu, izglītības pārvaldi un pašvaldības policiju, jo tā ir lietderīgāk,” stāsta A.Harju.

Pa ceļam uz Rīgu
Kā Saeimas deputātei kopš 19.septembra A.Harju ir iespēja strādāt valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, kur skatīs arī gaidāmās reformas jautājumus. A.Harju atzīst, ka šajā komisijā vēlējās būt jau agrāk, bet nebija iespējas, jo katrā komisijā ir partiju pārstāvju sadalījums pēc kvotu principa. A.Harju bija Saeimas izglītības komisijā, bet, tā kā “Vienotības” deputāte Ilze Viņķele darbu Saeimā pameta un uzsāka studijas, atbrīvojās viena deputāta vieta valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā. “Samainījāmies ar vienu deputātu, kurš uzsāks darbu izglītības komisijā, bet es varēšu strādāt šajā komisijā. Tā būs iespēja klātienē diskutēt par visiem priekšlikumiem,” uzsver A.Harju.
Vai varētu būt tā, ka Apes novads pārdomā un tomēr vēlas attīstīt sadarbības teritoriju ar Alūksnes novadu? A.Harju norāda, ka mainīties var viss, tomēr šobrīd vairāki faktori runā par labu attīstībai ar Smilteni. “Gaujiena un Vireši viennozīmīgi saskata sadarbību ar Smilteni, Ape un Trapene varētu vēl domāt. Runājot ar Apes novada uzņēmējiem par šo tēmu, arī viņi atzina – braucot uz Rīgu, Smiltene un Valmiera ir pa ceļam, nav jābrauc pretējā virzienā uz Alūksni,” saka A.Harju.

◆ Līdz 2019.gada 1.martam noteikts sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par apriņķī ietilpstošām pašvaldību sadarbības teritorijām un apriņķa pārvaldi.

◆ Līdz 2019.gada 1.martam noteikts sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts pārvaldes institūciju darbību pašvaldību sadarbības teritorijās.

◆ Šobrīd likumprojektā noteiktas 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, izņemot nacionālās nozīmes centru Jūrmalu, jo Jūrmalai ar Rīgu ir kopēja administratīvā robeža, tādējādi veidojot sasaisti abām pilsētām kopā ar apkārtējām pašvaldībām.

◆ Likumprojekta dokumentācijā norādīts, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis ir nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tādējādi valstī veicinot policentrisku attīstību. Pašvaldībām kopdarbībā un sadarbībā ar citām iesaistītām valsts institūcijām analizējami astoņi būtiski jautājumi pašvaldību sadarbības teritorijās:
        • izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīkls;
        • veselības aprūpes iestāžu tīkls;
        • sociālo aprūpes iestāžu tīkls;
        • ceļa infrastruktūras attīstības tīkls;
        • sabiedriskā transporta nodrošinājuma tīkls;
        • komunālās saimniecības tīkls;
        • valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls
        un tajā sniegto pakalpojumu apjoms;
        • uzņēmējdarbības veicināšana un teritorijas ekonomiskā             attīstība.

Ko par gaidāmo reformu domā
kaimiņu novadu vadītāji?

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis: “Smiltenes novada gadījumā tiek virzīta ideja par sadarbības teritorijām un nostiprināta likumos. Jautājums – ko kopumā Latvijā vēlamies panākt ar gaidāmo reformu vai sadarbības teritoriju izveidi? Kad zinām, uz ko virzāmies, ir svarīgi saprast kritērijus, kuri jāizpilda – kādam jābūt valsts iestāžu tīkla pārklājumam un citam. Jāsaprot arī, ar ko teritorijas nākotnē aizpildīsim un kas tur būs. Ar Apes novadu Smiltenes novadam līdz šim ir ļoti laba un veiksmīga sadarbība – būvvalde, pašvaldības policija un nu jau arī civilajā aizsardzībā. Tā kā esam paredzējuši sadarbības teritoriju ar Apes novadu, kas jau tiek stiprināts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumos, tad šonedēļ jau organizēsim pirmo jaunās civilās aizsardzības komisijas sanāksmi, jāveido jauns civilās aizsardzības plāns. Mēs ar varu mīļi kļūt negrasāmies, bet, ja kāds vēlas mums pievienoties, tad esam tam atvērti. Smiltenes novadam šobrīd ir ļoti labi ekonomiskie rādītāji – Vidzemē mums ir otrs lielākais darbavietu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem. Uz mūsu novadu brauc strādāt daudzi cilvēki no kaimiņu novadiem. Protams, tāpat kā citos novados, arī mums samazinās iedzīvotāju skaits.”

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš: “2009.gadā, kad veidoja novadus, Gulbenes rajons visā tā teritorijā kļuva par Gulbenes novadu. Šobrīd mums nav uztraukumu saistībā ar teritoriju. Manuprāt, Latvija šobrīd ir sadrumstalota daudzos novados – tas nav saimnieciski, nav racionāli uzturēt tik lielu novadu skaitu. Tādēļ kaut ko mainīt vajadzētu. Nevajadzētu tik daudz raudzīties pagātnē, kā ir bijis, bet dzīvot šodien un raudzīties nākotnē. Mums jārīkojas šobrīd konkrētajā situācijā ar skatienu nākotnē un jāizprot, ko ar teritoriālo reformu vēlamies panākt un ko tā dos. Manuprāt, Latvijā vajadzētu būt 25 līdz 30 novadiem, ne vairāk, izņemot nacionālās nozīmes centrus. Tie varētu būt esošie reģionu centri (21) un vēl kāds, ap ko koncentrējas mazie novadi.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atkal būs reforma – kas notiks ar Alūksnes un Apes novadiem?

Kategorijas