Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zāles Latvijā ir lētas vai dārgas?

Rudīte Spakovska

2017. gada 22. septembris 00:00

97

Pētījumu, kas apliecinātu vienu vai otru, nav – par spīti nozares apgalvojumiem. Bieži tiek piesaukta salīdzinoši zemā vidējā iepakojuma cena Latvijā, bet paši iesaistītie atzīst – tas ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Zāļu lētumu Latvijā apliecinot arī tas, ka zāles tiek izvestas uz ārzemēm, vai paralēlais eksports. Kā atzīst Veselības ministrija, lielākoties tiek izvesti kompensējamie medikamenti, kuru cenu stingri kontrolē. Tas nozīmē, ka eksports var arī neko neliecināt par medikamentu cenām, kuras maksājam paši.

Dzīvesvietas loterija
Daļēji atbilde uz jautājumu, vai zāles ir lētas vai dārgas, atkarīga arī no tā, kurā Latvijas vietā dzīvojam. Kā parāda Latvijas Radio un Latvijas reģionālo mediju veiktā cenu aptauja, dažādās Latvijas vietās cenas vienas ķēdes aptiekās vienām un tām pašām zālēm atšķiras. Un atšķirības ir no pāris centiem līdz vairākiem eiro. Piemēram, no bezrecepšu zālēm, ja neņem vērā akcijas, populārākais medikaments, kas satur aktīvo vielu ibuprofēnu, “Ibumetin” maksā divus eiro Preiļos, bet 2,10 eiro Liepājā. Par probiotiķi “Linex” Ventspilī var nākties šķirties no 6,82 eiro, bet Liepājā tas maksā vien 5,23 eiro.
Dramatiskākas atšķirības ir recepšu medikamentiem. Piemēram, “Procoralan”, ko lieto pacienti ar hronisku sirds mazspēju, pērkot bez kompensācijas, maksā no 30,34 eiro vairākās Latvijas vietās līdz pat 58,91 Rīgā un 50,53 Ogrē.

Reģionālā taktika
Skaidrojot šādas atšķirības, iezīmējas vairāki iemesli. Pirmais ir vienkāršs – aptiekas zāles iepirkušas dažādos laikos, un attiecīgi ir dažādas cenas. Tomēr tas nav vienīgais iemesls. Kā Latvijas Radio ierakstu sērijā “Farmācijas neredzamā vara” skaidro Latvijas lielākās aptieku ķēdes, daudzām aptiekām ir atšķirīga cenu veidošanas stratēģija dažādiem Latvijas reģioniem.
“Esam vienojušies, ka reģionos, kur cilvēku pirktspēja ir zemāka, pārdodam lētāk,” saka Vizma Vīksna, uzņēmuma “Benu aptieka” vadītāja. Galvenais iemesls, kā viņa teic, – lai cilvēki varētu atļauties zāles nopirkt. Pamatā “Benu aptiekās” pirktspējai pielāgotās cenas esot Latgalē. Pašam aptieku tīklam tas nozīmējot mazāku uzcenojumu un mazāku peļņu.
Savukārt “A Aptiekas”, kas strādā ar zīmolu “Apotheka”, cenu politiku veido atšķirīgu katrai aptiekai. Kā atzīst Mārcis Rutulis, “A aptiekas” valdes priekšsēdētājs, cenas pielāgojoties konkurences situācijai katrā konkrētajā aptiekā. “Mēs visu laiku vērojam, kas notiek mūsu aptiekās,” skaidro M.Rutulis. Viņš gan uzsver – pētījumi parādot, ka cena nemaz nav galvenais, izvēloties aptieku. Vissvarīgākais esot tas, vai aptieka pircējam ikdienā ir pa ceļam.
Latvijā lielākais aptieku tīkls “Mēness aptieka” apgalvo, ka cenas visās viņu aptiekās esot vienādas. Ja nu kāda atšķiras, tas iespējams tikai, ja ir akcijas vai arī aptieka tirgo krājumus, kas iepirkti par veco cenu, skaidro Dins Šmits, holdinga “Repharm”, kam pieder “Mēness aptiekas”, vadītājs. Līdzīga politika ir “Euroaptiekās”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons gan piebilst, ka zemākas cenas esot reizēm, ja aptieka tikko atvērta vai citās īpašās situācijās, bet kopumā cenšoties, lai cenas visur būtu vienādas, jo tā ir vieglāk strādāt.

Paši izvēlamies dārgāko
Zāļu cenu otra monētas puse esam mēs paši. Pērngad populārāko bezrecepšu medikamentu sarakstā ir vairāki preparāti, kas apliecina, ka ne vienmēr izvēlamies izdevīgāko variantu. Piemēram, aspirīns “Thrombo Ass” ir 14. populārākais bezrecepšu zāļu produkts. Viena tablete “Thrombo Ass”, pēc maksimālās iespējamās cenas, maksā piecus centus, bet tirgū ir pieejamas arī lētākas alternatīvas. Pēc “Mēness aptieku” aprēķina, viņu tīklā vien pērngad cilvēki, pērkot valsts nekompensētas zāles un neizvēloties lētāko alternatīvu, pārmaksājuši aptuveni deviņus miljonus eiro. “Mēness aptieku” vadītājs teic – ja citos aptieku tīklos ir līdzīga situācija, tad šie deviņi miljoni jāreizina ar 4,5, un tā var iegūt kopējo summu, ko 2016. gadā samaksājām papildus, neizvēloties vai pat nepaprasot lētākas zāles, – 40,5 miljonus eiro.
— Rudīte Spakovska,
Latvijas Radio

Kategorijas