Ernsts Gliks - tilts starp Alūksni un Vetīni

2017. gada 29. septembris 00:00

379

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu un skolotāju delegācijas ceļš uz Ernsta Glika dzimteni Vetīni sākās agrā 17.septembra rītā. Ceļā devāmies kuplā pulkā - 6 jaunieši un 9 jaunietes, 7 skolotāji un Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. 18.septembrī vēlā pēcpusdienā ieradāmies Vetīnē, kur mūs sagaidīja vācu skolotāji un skolēni ar saviem vecākiem. Bija liels prieks satikt gan jau iepriekš Alūksnē iepazītos vācu draugus, gan iepazīties ar jaunajiem projekta dalībniekiem, kurus satikām pirmo reizi. Pēc garā ceļa bijām ļoti noguruši un vakaru pavadījām, vakariņojot savās jaunajās mājās un iepazīstot savas jaunās vācu viesģimenes. Gandrīz katrs no Latvijas delegācijas jauniešiem dzīvoja atsevišķā ciematā līdzās Vetīnei un Lobejūnai. Dzīvojām pat 30 kilometru attālumā cits no cita.

Piedalās zinātniskā
konferencē
Otrdienas rīts sākās ļoti agri, jo lielākajai daļai skolēnu uz skolu bija jānokļūst ar sabiedriskajiem autobusiem, kas ceļā devās agri un kuros pavadīja aptuveni 30 minūtes. Ierodoties skolā, rīta pirmajā pusē notika zinātniskā konference, kura bija veltīta Martina Lutera darbībai un reformācijas 500.gadadienai. Konferencē uzstājās gan vācu skolēni, gan mūsu ģimnāzijas audzēkņi Anna Aizpuriete un Roberts Simsons, kuri prezentēja veiktos pētījumus par Ernstu Gliku un Martina Lutera ietekmi uz Glika darbību. Konference sākās ar ļoti jauku Vetīnes pilsētas ģimnāzijas kora priekšnesumu. Koristi dziedāja vairākas dziesmas vācu un angļu valodā, kā arī vienu dziesmu latviešu valodā, kas mums bija liels pārsteigums. Konferences dalībniekus uzrunāja gan Vetīnes-Lobejūnas birģermeistare Antje Kleraca, gan mūsu pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Par ģimnāziju sadarbību, par tās nozīmību runāja gan Vetīnes ģimnāzijas direktore Petra Mutčlere, gan mūsu direktore Daina Dubre-Dobre. Dienas otrajā pusē devāmies uz netālo pilsētu Eislebenu, kurā apskatījām Lutera dzimto māju - muzeju, kā arī otru ēku, kurā viņš aizgāja mūžībā. Tāpat bija iespēja aplūkot un kopā ar vācu skolēniem iepazīt pilsētas centru un tā galveno laukumu. Diena bija emociju pilna, un, nokļūstot mājās, pavadījām laiku kopā ar savām viesģimenēm. Pie miera visi devās diezgan agri, jo diena nebija viegla un bija pilna iespaidu.

Vēro stundu norisi
20.septembrī mēs kopā ar saviem vācu draugiem devāmies uz pirmo jauniešu mācību stundu un piedalījāmies tajā, tā iegūstot priekšstatu par mācību procesu. Visi vācu delegācijas jaunieši nemācījās vienā klasē, tādēļ mums bija iespēja vērot angļu valodas, ķīmijas un pat vēstures stundas. Atkal satiekoties, visi dalījās ar jaunajiem iespaidiem un mācību procesa niansēm katrā no novērotajiem priekšmetiem. Apspriežamo tēmu bija ļoti daudz. Mācību stunda ilga 45 minūtes, un pirmā stunda šajā skolā sākās jau pulksten 7.55. Pēc mācību stundas apmeklējuma notika mākslas projekts, kurā mēs veidojām dažādus darbus grafiti tehnikā. Tika izveidoti gan individuālie, gan kopīgie darbi, no kuriem vienu atvedām arī uz skolu Alūksnē.

Ozoli sadarbībai un
draudzībai
Pēcpusdienā profesors Dr. B. Reuters stāstīja mums par īpašu koku (vāciski “Elsbeere” - “Lutera koku”, miecvielu pīlādzi), kā arī mēs pasniedzām no Glika ozolzīles audzēto ozola stādu, ko pagājušajā rudenī pēc Nika Stāvauša idejas sākām audzēt. Vienu ozola stādu mēs jau iestādījām Alūksnē - vietā, kur atradās pirmā Ernsta Glika dibinātā skola, taču otru dāvinājām Vetīnes skolai Vācijā. Mēs ceram un ticam, ka šie ozoli, augdami Alūksnē un Vetīnē, simbolizēs mūsu sadarbību un draudzību, kura nekad netiks aizmirsta un attīstīsies. Pēc lekcijas notika kopīga koku stādīšana. Latvijas delegācijai negaidīti tika uzdāvināts viens no “Lutera kokiem”. Tas notika kā eksperiments, jo, pēc profesora ziņām, šādi koki Latvijā nav atrodami. Vakarpusē visi kopā devāmies apskatīt Halles vecpilsētu. Apskatīts tika arī piemineklis Georgam Frīdriham Hendelim. Pilsēta bija ļoti skaista un vilinoša. Spītējot lietum, diena bija izdevusies. Hallē pavadītajā laikā vēl vairāk iepazinām vācu skolēnus un kļuvām vēl tuvāki. Dodoties projām no Halles, mēs bijām liecinieki protesta akcijai vēlēšanu laikā.

Iepazīt Vitenbergu
Ceturtdien devāmies garākā izbraucienā uz Vitenbergu. Ļoti iespaidīgs un neaizmirstams apskates objekts bija panorāma, kura bija veltīta M.Luteram un reformācijai. Jaunās tehnoloģijas un izdoma ļāva vērot neaizmirstamu ainu. Telpas vidū atradās mazs skatu tornis. Pakāpjoties arvien augstāk, varēja ievērot lietas, kuras pirms tam nevarēji pamanīt. Atrodoties panorāmā, tiešām šķita, ka atrodies laikā, kad norisinājās reforma. No šīs reālās sajūtas, kuru pastiprināja dažādi skaņas un gaismas efekti, pat sāka reibt galva. Nākamajā objektā bija iespēja apskatīt Vitenbergu un piedalīties radošajās darbnīcās, kurās strādājām ar pašu pirmo tekstu iespiešanas veidu. Pēcpusdienā apmeklējām muzeju, kurš saistīts ar reformācijas gadadienu. Muzejā tika apskatītas divas izstādes - no baznīcas saglabājušies seni jo seni priekšmeti un cilvēku stāsti, kuri kādreiz bijuši saistīti ar Luteru un viņa darbību. Vakarā notika interesants atvadīšanās pasākums – skolotāji tikās ar vecākiem un mēs, jaunieši, atsevišķi pavadījām pēdējo vakaru kopā. Tāpat bija iespēja satikt jauniešus, kas pirms vairākiem gadiem kā pirmā jauniešu grupa viesojās Latvijā un aizsāka šo projektu.

Šķiršanās – asarām līstot
Piektdienas rītā ar asarām acīs atvadījāmies no vācu draugiem, ar kuriem bijām ļoti satuvinājušies. Pēdējie mirkļi tika novilcināti pēc iespējas ilgāk - lija asaras un apkārt varēja vērot apskāvienu jūru.
Esot Vetīnē, mēs katrs guvām jaunus iespaidus un jaunu informāciju par Ernstu Gliku un Martinu Luteru. Šajā laikā mēs varējam pilnveidot savas svešvalodu zināšanas, komunicējot gan ar vācu draugiem, gan viņu vecākiem, brāļiem un māsām. Ļoti vērtīga bija pieredze, dzīvojot viesģimenēs. Daudziem cilvēkiem šādas iespējas nav, taču tāda pieredze ir jāpiedzīvo visiem. Dzīvojot viesģimenēs, tu mācies komunicēt ar cilvēkiem, kļūsti atvērtāks un mācies pielāgoties dzīves apstākļiem, kādos nekad neesi nokļuvis. Šī pieredze ļāva mums pilnveidoties un augt. Protams, jaunie un arī jau senāk satiktie vācu jaunieši būs draugi arī turpmāk un mūsu sadarbība turpināsies. Jau tagad, dažas dienas pēc aizbraukšanas, sazināmies un plānojam braucienus viens pie otra.

Paldies par atbalstu!
Mums visiem ir patiess prieks par iespēju piedalīties tik fantastiskā un aizkustinošā projektā! Vislielāko paldies mēs sakām saviem mīļajiem - Kristīnes Krastiņas, Kristīnes Egles, Santas Brices, Kristas Sniķeres, Unas Kolistes, Annas Aizpurietes, Kristīnes Migunovas, Nika Stāvauša, Ernesta Oldera, Roberta Jakovļeva, Roberta Simsona, Kristera Tihomirova, Kristapa Solima, Elīnas Strazdas un Anetes Palmas vecākiem, kuri uzmundrināja, palīdzēja, mudināja un atļāva mums piedalīties šāda līmeņa projektā. Liels jo liels paldies direktorei Dainai Dubrei-Dobrei, vācu valodas skolotājai Mārītei Poišai un skolotājiem - Lāsmai Jaunozoliņai, Andim Jauniņam, Lolitai Vanagai, Sintijai Ausejai, Ivetai Mikijanskai un Sarmītei Zilauai par projekta sagatavošanu, mūsu uzraudzīšanu un atbalstīšanu brauciena laikā un pirms tā. Īpašs paldies Alūksnes novada pašvaldībai un Aivara Fomina kungam par atbalstu un nu jau draudzīgajai un koleģiālajai sadarbībai ar Vetīnes-Lobejūnas birģermeisteri Antji Klecara kundzi. Bez šīs svarīgās sadarbības mums nebūtu tik īpašu un neaizmirstamu iespēju.

Vēlam turpināt jauko
sadarbību
Paldies Vetīnes pašvaldībai un ģimnāzijas kolektīvam Vācijā par ielūgumu, sadarbības veicināšanu un lielo pretimnākšanu. Liels paldies mūsu fantastiskajiem šoferīšiem, kuri mūs pārsteidza ar labām vācu valodas zināšanām un bez kuriem uz ceļiem būtu nomaldījušies un pazuduši. Novēlam, lai šī sadarbība starp abām skolām - Vetīnē un Alūksnē - turpinās gadiem ilgi! Ģimnāzijas skolēnus aicinām lielāku uzmanību pievērst vācu valodas apgūšanai. Valodas apgūšana ir liela bagātība un nebeidzamas iespējas satikt jaunus, mīlošus un vienkārši fantastiskus cilvēkus. Novēlam pārējiem ģimnāzijas audzēkņiem apgūt valodu, būt motivētiem, turpināt iesākto projektu un tiekties pēc jauniem un jauniem mērķiem, jo šāda pieredze ir neiedomājama un neaizmirstama. Jums, mīļie skolasbiedri, ir fantastiska iespēja turpināt mūsu iesākto, jo nākamgad Vetīnes jaunieši atkal viesosies Latvijā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ernsts Gliks - tilts starp Alūksni un Vetīni

Kategorijas