Tūrista portrets mainās

2017. gada 29. septembris 00:00

457

Tūrista, kurš apmeklē Apes novadu, portrets pēdējo gadu laikā ir mainījies. Tūristi vairs nebrauc lielās grupās, bet gan ceļo ģimenes vai draugu lokā. Tūristi arvien mazāk izmanto gida pakalpojumus, bet jaunums Apē ir “alkohola tūrisms”. Par tendencēm tūrisma jomā speciālisti kopā ar deputātiem diskutēja Apes novada domes septembra Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē.

Tūrisma policijas nav
Apes tūrisma informācijas centrā apmeklētāju skaits gan šogad, gan pagājušajā gadā ir līdzīgs. “Pēc informācijas ienāk gan individuālie ceļotāji, gan grupas. Daudz ir konsultāciju telefoniski vai e-pasta vēstulēs. Samērā neliels skaits ir maksas ekskursiju. Daudz tiek darīts informēšanā par tūrisma objektiem - gan rakstot rakstus presei, gan informējot sociālajos portālos. Izplatām informāciju par lieliem sporta pasākumiem Apē, lai tie interesētu cilvēkus un viņi atbrauktu pie mums,” pauda tūrisma darba organizatore Apē Astra Binde.
Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts jautāja, vai ekskursantu Apes pilsētā ir vairāk vai mazāk. Viņš norādīja, ka lielos ekskursiju autobusus darbdienās gandrīz neredzot. “Skolēnu ekskursijas principā vairs nenotiek. Ir ļoti reti izņēmumi. Šad tad atbrauc pensionāri, bet lielu grupu ir arvien mazāk un mazāk. Atbrauc ar mazākiem busiņiem, liela daļa ceļo individuāli. Kāpēc tā, iemesli var būt dažādi. Agrāk tiešām varēja lielos autobusus Apē redzēt vairāk. Reizēm Apei cauri brauc tūrisma firmu autobusi, taču viņi mūsu gidus nealgo un iztiek vien ar informāciju, ko atrod internetā. Cik precīzi visu izstāsta, mēs nezinām. Tūrisma policijas, kas viņus varētu apturēt un atturēt, nav,” atzina A.Binde.

Uzrāvienu neprognozē
Apes novada pašvaldība ir iesaistījusies projektā kopā ar Alūksnes novada pašvaldību, kurā paredzēts izvietot pašapkalpošanās termināli tūristiem. A.Binde piekrita, ka šāds terminālis varētu atvieglot tūrisma darba speciālista darbu. “Ir ļoti daudz tūristu, kuriem ir nestandarta jautājumi, piemēram, kur uzpildīt degvielu. Vai terminālis spēs sniegt atbildes uz visiem jautājumiem?” jautāja A.Binde.
Projektā arī paredzēts izbūvēt mājiņu. J.Liberts vēlējās zināt, vai tūristi turp dosies. “Namiņš varētu būt interesants tiem, kuri staigā kājām. Igaunijas pusē esmu redzējusi vairākas šādas mājiņas un interese par tām ir. Noteikti kā interesants un saistošs jaunums tas varētu būt. Taču vienlaikus varu teikt, ka ļoti daudzi tūristi ir slinki, un, ja noiet 100 vai 200 metrus, viņiem tas ir daudz. Mājiņas būs vietās, kur piebraukt ar auto būs sarežģīti,” teica A.Binde un atzina, ka ar lielu vērienu tūrisma plūsmu namiņš nepalielinās. “Būsim draudzīgi velotūristiem un kājāmgājējiem, bet lielu uzrāvienu neprognozēju,” teica A.Binde.

Jauna tūrisma nozare
Toties pavisam jauna tūrisma nozare Apē ir “alkohola tūrisms”. “To nevar nepamanīt, un Apē tādu tūristu iebrauc daudz. Brauc gan igauņi, gan somi ar autobusiem. Daži atnāk arī līdz informācijas centram un grib vairāk iepazīt vietu, kur atbraukuši. Mēģinām viņus ieinteresēt iegriezties ne tikai veikalā, bet apskatīt arī citus objektus,” pauda A.Binde.

Vienpatība un tehnoloģijas gida vietā
Apkopojot statistisku, no kurām vietām visvairāk ierodas tūristi, secināts, ka visvairāk ir Igaunijas tūristu, salīdzinoši mazāk – no Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Krievijas. Ārzemju tūristi vairāk interesējas par iespēju apskatīt dabas objektus un priecājas par dabas pirmatnīgumu. Arī Gaujienas biznesa, informācijas, izglītības un tūrisma centra vadītāja Sanita Sproģe akcentēja, ka latviešu tūristi brauc mazās grupās jeb individuāli. Ekskursantu, kuri brauc lielās grupās, paliek arvien mazāk. Šogad tikpat kā nav skolēnu ekskursiju. “Esam secinājuši, ka cilvēks vairāk grib staigāt pats un pats skatīties. Ja nonācis objektā – saņemt kaut nelielu informāciju, lai ar to nesteidzīgi iepazītos un izbaudītu ainavu. Gribam vai negribam, cilvēku resursu kā gidu izmanto arvien mazāk, jo mūsdienās ir dažādas tehnoloģijas, kur cilvēki iegūst visu informāciju. Tādēļ arī mums savā darbā šīs tehnoloģijas jāizmanto arvien vairāk,” norādīja S.Sproģe.

Pa takām - individuāli
Virešu pagastā tūristu apskatei lielākoties pieejami dabas objekti, tādēļ statistiku par apmeklējumiem veikt ir grūti. “Neuzskaitu e-pastus un telefona zvanus, bet varu teikt, ka cilvēku interese ir liela. Apmeklējums dabas takās ir liels. Braucot garām dabas takām, redzu tūristu automašīnas,” stāstīja tūrisma darba organizators Virešos Armands Būda. Taču tas arī nozīmē, ka jārūpējas par taku uzturēšanu, sakopšanu un atjaunošanu. Koka elementi sapūst ātrāk, nekā spēj tos atjaunot. “No budžeta naudas tūrismu neattīstīsi, tas arī nebūtu jādara, tādēļ jāmeklē citi resursi. Viens no tiem ir Dabas aizsardzības pārvalde, ar kuru regulāri sadarbojamies. Ja ir vajadzīgs pavadīt grupu, tas tiek darīts, bet nedomāju, ka tam jābūt maksas pakalpojumam. Dabas objektos uzstāt, ka obligāti pavadīsim, nez vai būtu pareizi. Lielākoties starp tūristiem ir ģimenes,” skaidroja A.Būda. J.Liberts piekrita, ka šo taku uzturēšanā tiek ieguldīts liels darbs.

Kura reklāma labāka
J.Liberts norādīja, ka dabas takas Virešu pagastā vajadzētu popularizēt vairāk, kā piemēru minot Veclaicenes pagastu, kas tieši dabas taku dēļ kļuvis par tūristu iecienītu pagastu.
S.Sproģe stāstīja, ka Apes novada tūrisma objektus reklamē, taču nekad nevar zināt, kurš reklāmas veids strādās vislabāk. “Vasaras mēnešos televīzijā bija raidījumi, kuros stāstījām par Apes novada objektiem. Nākamā iespēja – sociālie tīkli, kur publicējam informāciju. Taču mēs nezinām, kāda kur ir auditorija un kurš reklāmas veids strādā vislabāk. Rudenī izveidojām piedāvājumu skolēnu grupām, kuru izsūtījām uz skolām, bet intereses nebija. Par dabas takām ir tematisks izdevums avīzē. Meklējam šīs iespējas. Bieži vien labākais veids ir pieredzes stāsti. Tas, ko katrs ekskursants tālāk stāsta citiem, ir diezgan noteicoši,” skaidroja S.Sproģe un uzsvēra, ka visu pagastu speciālisti tūrisma objektus diezgan daudz reklamē sociālajos tīklos.

Iesaistās akcijās
Apes novads iesaistījies arī vairākos kopīgos tūrismu veicinošos pasākumos. Viens no tiem jau trešo gadu ir “Vidzemes šosejas pieturas”, kas šogad tūristus piesaistīja ne tikai izstādē “Balttour”, bet vairākus mēnešus aicināja objektos fotografēties, ievietojot fotogrāfijas sociālajos tīklos. Apes novadā fotografēties aicināja četros objektos: Zvārtavas pilī, senlietu muzejā “Fazāni”, Grūbes HES un pie dižakmens Virešos. “Kad akcija noslēgsies, varēsim analizēt, vai tūristu ir bijis vairāk. Cik ir bijis tūristu dabas objektos, grūtāk uzskaitīt, bet, runājot ar Zvārtavas pils un “Fazānu” saimniekiem, var secināt, ka akcijas sakarā vairāk tūristu nav. Vismaz neviens nesaka, ka braucis tieši sakarā ar akciju “Vidzemes šosejas pieturas”,” pauda S.Sproģe.
Savukārt Gaujienas pils ir starp 69 Latvijas pilīm, kas iesaistījušās Piļu apceļošanas akcijā, bet Jāzepa Vītola muzejs - Muzeja akcijā.

Atjauno informācijas stendus
Šogad Apes novadā beidzās pagājušajā gadā uzsāktais informācijas stendu pārveidošanas darbs. Jauni informācijas stendi izvietoti Gaujienā pie informācijas centra un Virešos pie Vizlas dabas takas. Speciālisti jautāja, vai ierastajā vietā pie šosejas Rīga-Veclaicene atgriezīsies zīme, kas vēstīja par iebraukšanu Apes novadā. Zīmei pirms vairākiem gadiem uzkrita vētrā lūztoša priede. Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss skaidroja, ka sākotnēji bija doma zīmi atjaunot, bet ceļu plāns tur vairs neparedz atpūtas vietu, tādēļ šajā vietā uzstādīs zilu zīmi, kas vēstīs par novada sākumu. Paredzēts, ka atpūta vietu veidos Virešos, kur būs arī elektromobiļu uzlādes stacija.

Veic tūrisma objektu uzskaiti
S.Sproģe stāstīja, ka novadā veikta arī tūrisma objektu uzskaite un izveidots saraksts, kādi objekti kurā pagastā ir. “Saraksts ir izveidots, bet jāsaprot, kam katrs konkrētais objekts pieder – kurš pieder pašvaldībai, kurš privātam īpašniekam. Lai reklamētu šos objektus, jāvienojas, vai privātais īpašnieks vēlas, lai viņa īpašumā kāds brauc un skatās. Ja gribam, lai tūrists atbrauc, vispirms vietai jābūt sakoptai, otrkārt – jābūt norādei un informācijai,” pauda S.Sproģe. Viņa rosināja pie kultūrvēsturiskajiem objektiem izvietot informatīvas plāksnes, kur cilvēks pats bez gida varētu uzzināt svarīgāko informāciju par objektiem.

Vai vajag gatavus maršrutus?
S.Sproģe arī rosināja izdot bukletu par katru pagastu atsevišķi. Šobrīd bukletos ir vienkopus informācija par visu novadu, bet nereti cilvēks vēlas informāciju par vienu konkrētu pagastu. Novadam jāaktualizē arī suvenīru piedāvājums. “Cilvēki prasa krūzītes, pildspalvas, atslēgu piekariņus. Par to jādomā. Skatu kartītes vairs neprasa, jo katrs fotografē pats,” teica S.Sproģe. Nākotnē plānots vairāk akcentēt Apes novadā redzamo dolomītu. “Dolomīta Apes novadā ir daudz un tas redzams diezgan daudzās vietās, tādēļ domājam par atsevišķa bukleta izdošanu. Cilvēks pats varēs izlemt, kurp labāk doties un ko apskatīt,” teica S.Sproģe.
Deputāts Aivars Maltavnieks rosināja izstrādāt gatavus tūrisma maršrutus, jo ne visiem ir dotības tādus izveidot pašiem. Viņš kā labo piemēru minēja Lubānas novadu, kur izstrādāti ļoti labi maršruti. Cilvēkam atliek vien izpētīt un doties ceļā. “Savulaik šādus maršrutus veidojām, bet tādi maršruti ir grūti pielāgojami grupām, tādēļ mēs infocentros veidojam maršrutus pēc katra individuālām vēlmēm,” skaidroja A.Binde.
S.Sproģe stāstīja, ka pagājušā gadā akcijā “Vidzemes šosejas pieturas” izveidoja vienas dienas un divu dienu maršrutus, diemžēl atsaucība bija maza. “Tika ieguldīta liela nauda, gan gatavojot skaistu materiālu, gan reklamējot, bet atdeves nebija,” piebilda A.Binde.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tūrista portrets mainās

Kategorijas