Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Lūdz dvēseles mieru

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2010. gada 6. janvāris 13:26

617

Pededzes pagasta Svētā gaišreģa Elijas Ķuršu baznīcā šovakar un rīt notiks pareizticīgo Ziemassvētku dievkalpojums. Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram, tāpēc pirmie Ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī.

Piedalās dievkalpojuma dziedājumos
Ķuršu baznīcā, kā ierasts, šajos svētkos ir līdz 100 pareizticīgo. Nelielā koka baznīca, kura šogad svinēs 85. dzimšanas dienu, ir mīļa ne tikai pededziešiem, bet daudziem, kuru ģimeņu un piederīgo svarīgākie dzīves notikumi ir ar to cieši saistīti. “Dievam ir jālūdz veselība un dvēseles miers, lai valdītu savstarpēja sapratne, saticība un labs noskaņojums,” uzskata draudzes kasiere un baznīcas saimniece Marija Loginova. Draudzes locekle Antoņina Girs piekrīt, ka veselība ir vissvarīgākā katrā ģimenē. “Šaubos, vai kopējas lūgšanas palīdzēs valstij ātrāk izkļūt no krīzes. Tomēr katrs noteikti domā par to, lai varētu izdzīvot, un lūdz Dieva palīdzību pārvarēt smagas situācijas,” atzīst A.Girs. Viņa dzīvo netālu no baznīcas, tāpēc apmeklē visus dievkalpojumus, ja vien ir pagastā. Viņa ir viena no septiņām sievietēm, kuras dievkalpojumu laikā izpilda dziedājumus. “Marija kopā ar māsu dzied jau kopš 14 gadu vecuma. Mēs pārējās cenšamies no viņām mācīties, un kopā dziedājumi izdodas labi,” secina
A.Girs.

Vēlas atjaunot baznīcas krāsojumu
Atšķirībā no citām konfesijām pareizticīgie vairāku stundu garajā dievkalpojumā stāv kājās. Tas ir grūti veciem cilvēkiem, bet neviens nežēlojas, jo ar aizlūgumiem, dziedājumiem un svētības saņemšanu visi jūtas atviegloti. Par cilvēku attieksmi pret savu baznīcu liecina daudzie izšuvumi, ar kuriem rotāta tā rada īpašu noskaņu. “Tādu nav nekur citur, tāpēc esam lepni par savu baznīcu. Tiesa, būtu vajadzīgs to arī atjaunot,” saka A.Girs. Draudzes ienākumus veido ziedojumi. Pagājušajā gadā tie bijuši apmēram 3200 lati, bet arī izdevumi ir apmēram tikpat lieli. Turklāt ir vēl uzkrāti parādi, jo ielikti jauni vārti žogam, kas ietver Ķuršu baznīcu un kapsētu ap to. “Noteikti ir jākrāso jumts, kā arī jāatjauno baznīca, lai tā būtu gaišāka. Domāju, ka vasarā to varēsim izdarīt. Vēl vajadzētu jaunus krustus torņos, kā arī jaunas ieejas durvis un slieksni,” stāsta M.Loginova.

Izstrādās projektus līdzekļu piesaistei
Pededzes pareizticīgo draudzei ir iecere mēģināt piesaistīt finansējumu ar projektiem. Lai gan pagājušajā gadā tie netika atbalstīti, A.Girs uzsver, ka nedrīkst zaudēt cerību, tad iecerētais izdosies.
Ķuršu baznīcas celtniecību sāka 1925.gadā, un tā darbojas bez pārtraukuma līdz pat šīm laikam. A.Girs norāda, ka kara gados tā netika izpostīta ne uzlidojumos, ne apšaudē, lai gan turpat netālu bija frontes līnija. Kapsētā ap baznīcu ir apglabāti Otrajā pasaules karā kritušie karavīri. “Pededze ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Te dzīvo vairāk krievu – apmēram 76 procenti, taču tāpat kā divas upes Virguļica un Pededze saplūst vienā, arī latviešu un krievu kultūra te saplūst, papildinot viena otru,” akcentē A.Girs.

Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine gatavojas veikt Ķuršu baznīcas vēstures izpēti, lai to atklātu muzeja apmeklētājiem un interesentiem.

Kategorijas

Kategorijas