Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Finanšu dīvainības

 

2017. gada 3. novembris 00:00

65

Bizness un finanses ir viens no stūrakmeņiem, uz kā balstās mūsdienu sabiedrības stabilitāte. Ekonomikas likumi, uz kuriem balstās šīs sfēras, ir tik sarežģīti, ka tos pilnībā neizprot pat pasaules vadošie speciālisti. Tādēļ vairums no mums finanšu pasauli uztver kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Līdzīgi, kā mums nav jābūt ģenētiķiem, lai šūnas mūsu organismā nepārstātu dalīties, mēs varam pelnīt un tērēt savu naudu arī bez grāda ekonomikā. Tomēr finanšu pasaule ir daudz dinamiskāka. Patērētājiem tiek piedāvāti vilinoši piedāvājumi, piemēram, lēti bezprocentu kredīti jeb billige lån med lav rente un dažādas izdevīgas investīciju iespējas. Tajā pašā laikā tik mainīgi apstākļi ir arī auglīga augsne dažādām dīvainībām, kādas apskatīsim šajā rakstā.

Vai pastāv tāda lieta, kā pārāk laba prece, lai to iegādātos? Izrādās, ka jā. Kad 1986. gadā Microsoft ienāca tirgū ar savu operētājsistēmu Windows 1.0, konkurenti nespēja piedāvāt neko līdzvērtīgu. Lietotājiem tika piedāvātas vēl nebijušas iespējas, piemēram, vizuāls programmu noformējums un datora pelīte. Datora lietošana vairs nebija rakšanās garās programmu kodu ķēdēs, kuras saprata tikai speciālisti. Tā vietā lietotājiem pirmo reizi tika piedāvāts kaut kas tāds, ko varētu atpazīt pat mūsdienu lietotājs. Operētājsistēmas cena bija 100 dolāri, un, lai arī produkts bija ļoti kvalitatīvs, var apstrīdēt, vai bija vērts par to izdot šādu summu. Tajā laikā Microsoft vēl bija pavisam neliels uzņēmums un tikpat daudzsološs kā daudzi citi programmatūru izstrādātāji. Tādēļ, tā vietā, lai iegādātos Windows 1.0 kopiju, daudz prātīgāk izrādījās šos 100 dolārus ieguldīt uzņēmuma akcijās. Turpmāko dekāžu laikā šāda investīcija atmaksātos tūkstoškārtīgi.

Runājot par izdevīgākajām ieguldījumu metodēm, parasti tiek minētas investīcijas dārgmetālos vai vērtspapīros. Tomēr reizēm pats prātīgākais finansiālais lēmums ir ieguldīt naudu krāsnī, proti, izmantot naudu iekuram. Pagājušā gadsimta 90. gados Zimbabves valdība no valsts patrieca ārzemju zemes īpašniekus, pārdodot tiem piederošās lauksaimniecības vietējiem iedzīvotājiem. Diemžēl, vairumā gadījumu fermas tika iedalītas cilvēkiem, kuri nekad nebija saskārušies ar lauksaimniecības vadīšanu, kādēļ katastrofiski kritās saražotās produkcijas skaits. Tā kā Zimbabves ekonomika galvenokārt balstījās tieši uz agrāro sektoru, šī reforma tai nodarīja milzīgu triecienu. Turpinājumā sekoja virkne citu tik pat katastrofālu kļūdu. Piedāvājumam tik krasi sarūkot, veikalniekiem nekas cits neatlika, kā celt graudu cenas, tomēr valsts tiem to aizliedza ar likumu. Rezultātā nacionālā valūta – Zimbabves dolārs - ieslīdēja hiperinflācijā. Smagākais periods tika piedzīvots 2008. gada novembrī, kad valūtas vērtība kritās par 6.5 sekstiljoniem procentu. Banknošu vērtība noslīdēja zem papīra cenas, uz kā tās tika drukātas. Zimbabvieši devās iepirkties, vedot naudu ķerrās. Lai gan Zimbabves dolārs saglabāja oficiālās valūtas statusu līdz pat 2015. gadam, valsts iedzīvotāji jau krietni pirms tam izmantoja ārzemju valūtas, bet nacionālo valūtu izmantoja apkurē.

Lai gan brīžiem šķiet, ka mēs par finansēm zinām it visu, vēl aizvien laiku pa laikam nākas piedzīvot dažādas finanšu dīvainības, par kurām rakstījām iepriekš. Lieki piebilst, ka tās neviens iepriekš nebija paredzējis. Šādi ārkārtas notikumi pierāda tikai to, ka mēs nekad nevaram zināt visu un savas zināšanas ir pastāvīgi jāpapildina. Citus, ar finansēm saistītus rakstus, kas palīdz ne vien tuvāk iepazīt finanšu pasauli, bet arī uzlabot savu finansiālo situāciju, iespējams izlasīt interneta vietnē www.penge247.dk.

Kategorijas