Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ziema – vējaina un ar sniegu bagāta

Inita Savicka

2017. gada 4. novembris 11:13

1396

Kopumā šī ziema varētu būt aukstākā un dziļākā pēdējo piecu gadu laikā. Tā saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš stāsta, ka ziema sāksies lēni un jau novembra otrajā pusē Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā. Vēlāk būs arī atkušņi un līdz decembra vidum īstu ziemu nav ko gaidīt. Laikā ap Ziemassvētkiem un Jaungadu sals vietām var būt līdz mīnus 10, mīnus 15 grādiem. Novembra otrajā pusē uz neilgu laiku, vismaz Austrumlatvijā, izveidosies arī neliela sniega sega, kas līdz Ziemassvētkiem gan noplaks, gan pieaugs. Pirms Ziemassvētkiem var būt vējainas un nokrišņiem bagātas dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega sega. Janvārī un februārī iespējams īslaicīgs kodīga sala periods, kad termometra stabiņš naktīs dažviet var nokrist līdz mīnus 27, mīnus 30 grādu atzīmei. Sals neatkāpsies arī marta sākumā, un tikai mēneša vidū sajutīsim pavasara elpu.

V.Bukšs atgādina, ka pagājušās vasaras pēdējie mēneši bija nokrišņiem bagāti, ar mainīgām temperatūrām un agra rudens pieskārieniem. Koki sāka dzeltēt jau augusta beigās, taču, saules gaismas stundām sarūkot, rudenīgi pelēkajās un mitrajās dienās koku lapas saēda rūsa. Saulaini, zeltaini rudeņi pārsvarā prognozē mērenu un mīkstu ziemu. Sarkanbrūni un rūsaini rudeņi paredz sniegainu un aukstu ziemu. Vērojot turpmāko rudeni un ziemu, nozīmīgs ir tieši lapkritis. Ja vējains lapkritis, gaidāma ne šāda, ne tāda ziema. Ja rudenī kokiem lapas ilgi nenobirst, tad būs gara ziema. Ja lapkritī ābelēm atveras ziedpumpuri, uzzied pa kādam ceriņzaram vai pat jasmīnam, tad var gaidīt maigu ziemu.

Parasti vasaras nozīmīgajās dienās tiek veidots nākamās ziemas pamats. Jēkaba diena (25.jūlijs), kas no rīta bija ar miglu, bet vēlāk kļuva saulaina un silta, paredz, ka ap Ziemassvētkiem būs arī aukstas dienas. Lazdām riekstu bija daudz, bet daudz bija arī tukšu un samelnējušu. Pīlādžiem daudz ogu, un egles bagātas ar čiekuriem. Savukārt ozoliem zīļu un apiņiem galviņu - salīdzinoši maz. Tas norāda, ka ziemā sniega būs daudz un Ziemassvētki Latvijas lielākajā daļā būs balti. Tāpat 7.augusts, kas nozīmīgs laika vērojumos, rāda, ka ziemā būs daudz nokrišņu. 18.augusts, kas pārsvarā bija saulains un mēreni silts, prognozē mērenu decembri un daudz nokrišņu.

Tagad rudenī koku dzeltēšana un vēja izkaisītās lapas liecina par salīdzinoši agru, vējainu un sniegainu ziemu. Dzērves un zosis, kas oktobra sākumā devās uz siltajām zemēm, norāda uz garu, mitru un aukstu rudeni.

Par to, ka ziemā var būt dienas ar lielu aukstumu, liecina arī skudras, kas vasaras nogalē izveidojušas augstus pūžņus. Pērkona negaiss septembrī, kas dažviet bija, paredz daudz sniega ap Ziemassvētkiem.

Vasaras pēdējos mēnešos un rudenī šogad vairāk bija slapjš nekā sauss. Applūdušie lauki un ūdensputni, kuri tajos barojas, vērš uzmanību uz to, ka pēc Jaungada var būt stiprs sals un turpmāk arī auksts pavasaris. Savukārt Miķeļa nedēļa, kad pie mums dažas dienas viesojās atvasara, paredz, ka laikapstākļi marta beigās un Lieldienās (1.aprīlis) būs jauki.

Kategorijas