11.novembris – Lāčplēša diena

2017. gada 10. novembris 00:00

Kad vējos rudens projām trauc,
Mūs kopā varoņi tad sauc.
Plīv karogi un sveču liesmas,
Skan latvju karavīru dziesmas.
Kaut pagājuši strēlnieklaiki,
Kaut modē tagad mērnieklaiki,
Dzīvs mūsu tautā lāčplēšgars,
Un celsies zēnos varoņspars –
Kam karogs tautas brīvība,
Kaut jāziedo tai dzīvība.
Lai godāti šie vīri sirmie,
Kas latvju valsti cēla pirmie.
(Uldis Veldre)

Šīs manas dzejas rindas norunāju 2002.gada 14.septembrī Latvijas radio raidījumā “Lai mūžos dzīvo tautas varoņi – Lāčplēši!”, kā arī Lāčplēša dienā, 2002.gada 11.novembrī, pēc organizatoru lūguma, atklājot piemiņas akmeni Rīgas atbrīvotājiem 1919.gada 11.novembrī - Studentu bataljonam un Karaskolai - Daugavas kreisajā krastā netālu no tagadējās Nacionālās bibliotēkas.
Šis raksts tapa pēc vairāku “Alūksnes Ziņu” lasītāju - skolēnu zvaniem, kuru dzimtu karavīri piedalījušies Latvijas brīvības cīņās, saņēmuši apbalvojumus un zemi savu zemnieku saimniecību ierīkošanai.
Rīt, 11.novembrī, mūsu Latvijas tauta un valsts svinēs Lāčplēša dienu. Paies 98 gadi, kad Daugavas krastos izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dzimušās Latvijas Republikas liktenis. Toreiz mūsu karavīri smagās, asiņainās kaujās sagrāva un padzina no latvju zemes avantūrista Bermonta-Avalova vadītos vācu baronu un krievu monarhistu apvienotos karapulkus. 1919.gada 11.novembrī pilnībā tika atbrīvota mūsu valsts galvaspilsēta – sirmā Rīga, pēc tam trijās nedēļās – Zemgale un Kurzeme, bet vēlāk no lieliniekiem un Padomju Krievijas režīma tika atbrīvota arī Latgale.
Godinot varoņus, kas Brīvības cīņās izcīnīja mūsu valsts brīvību un neatkarību, Latvijas Republikas Satversmes sapulce un valdība nodibināja augstāko valsts militāro apbalvojumu - Lāčplēša Kara ordeni. Devīze “Par Latviju!” un 1919.gada 11.novembris uzskatāms par tā dibināšanas dienu.
Latvijas Brīvības cīņas ilga 628 dienas, tajās krita 154 virsnieki, 2875 instruktori un kareivji, 3814 tika ievainoti, 241 tika kontuzēts. Brīvības cīņās krita 68 karavīri no 7. Siguldas kājnieku pulka.
Alūksnes apriņķī ir dzimuši 65 Lāčplēša Kara ordeņa karavīri, 86 to nopelnīja kā Siguldas pulka karavīri, 35 siguldieši to nopelnīja, dienot citās karaspēka vienībās, bet 58 Valmieras pulka karavīri to nopelnīja, atbrīvojot Alūksnes apriņķi 1919.gada martā-maijā.
Alūksnes apriņķa kapsētās apglabāti:
Alūksnes Lielajos kapos Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, Pauls Reismanis, Augusts Ivanovičs, Otto Egle, Alfrēds Bērziņš, Roberts Krustiņš, Eduards Pods, Roberts Plotnieks, Alfrēds Rupais, Eduards Kokle, Eduards Valnis (Jansons), Alberts Bērziņš, Eduards Marķitāns, Arvīds Rozītis, Pēteris Rumpāns, Ernests Priede;
Alūksnes Garnizona kapos – Kārlis Pumpītis, pie lielā Baltā krusta - piemiņas plāksnes 7.Siguldas kājnieku pulka komandierim ģenerālim Vilim Spandegam (nošauts Maskavas tuvumā 1941.gada 16.oktobrī), Valdemāram Zaķim (gājušam bojā padomju spaidu nometnēs);
Gaujienas kapos – Oskars Zariņš, Fricis Bullītis-Grīvnieks, Andrejs Juškevičs, Voldemārs Briedis, Augusts Paija (Pajo);
Zeltiņu kapos – Jēkabs Gustavs Dakers, Oskars Brūns, Rūdolfs Maltenieks, Aleksandrs Ābrams;
Annas Ezeriņu kapos – Oskars Zemnieks, Aleksandrs Ķesteris, Eduards Meijers;
Pededzes Akmeņdruvu māju kapos – Paulis Palms un Otto Palms;
Apekalna kapos – Jēkabs Auziņš;
Liepnas Sprinduļu kapos – Teodors Mende.
Visiem novadniekiem uzliktas balta marmora piemiņas plāksnes.
Novadnieki apglabāti arī citās kapsētās: Cēsu Bērzaines kapos – Jūlijs Živa, Ikšķiles Vecajos jeb Strēlnieku kapos – Jānis Raibeks (Raibekas), Otrajos Meža kapos Rīgā – Eduards Auziņš, Lejasciema Vecajos kapos – Arvīds Knape, Lizuma (Velēnas) Sila kapos – Eduards Sebris, Velēnas Gaujas kapos – Viktors Sviklis, Rīgas Brāļu kapos – gaujienietis Roberts Reinbahs, bet 2000.gada 29.martā no ASV pārapbedīts gaujienietis Herberts Saulītis, pededzietis Aleksandrs Runcis, Pēteris Liģeris (miris no ievainojuma 1941.gada 4.jūlija kaujā pie Jāņkalniņa Alūksnē), bet 1997.gada 12.decembrī tur apglabājām Zušu kaujas (1919.gada 2.aprīlī) varoni Albertu Ameriku.
Ļoti daudzi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri dzīvojuši, strādājuši Alūksnes apriņķī: Jānis Adlers – Alūksnē, Rihards Alberts Bielais un Jānis Punte – Annā, Klementijs Kripāns – Gaujienā, bet Rūdolfs Ciemiņš bijis nacionālo partizānu vadītājs 1941.gadā Gaujienā, Edgars Vanags - strādājis par ārstu Siguldas pulkā un Mārkalnē, lauksaimnieki Aleksandrs Žīgurs – Kalncempjos un Osvalds Rubenis – Trapenē, Osvalds Zariņš – Ilzenē, Reinholds Kažoks – skolotājs Sikšņu pamatskolā, bet Alfrēds Prauliņš 1940.gada 15.novembrī arestēts Mālupē, nošauts 1942.gada 3.martā Novosibirskā.
Pirms 32 gadiem - 1985.gada 4.oktobrī - aizgāju no iemīļotā darba Alūksnes 2.vidusskolā, kad tā fiziskajā audzināšanā un sportā daudzus gadus bija Latvijas vislabāko vidusskolu pirmā desmitnieka augšgalā, protestējot pret Alūksnes un Latvijas senvēstures viltošanu, mūsu tautas svētumu zaimošanu. Sāku strādāt smagu fizisku darbu pie gatera Malienā. Gada nogalē nonācu Sauriešu plaušu slimības un tuberkulozes slimnīcā ar mazām cerībām izdzīvot. Taču, pateicoties ārstu, visa medicīniskā personāla rūpēm un pūlēm, pēc pusgada spēju atgriezties dzīvē. Tajā laikā man radās iespēja no Valsts un Misiņa bibliotēkas aizliegtajiem fondiem izlasīt praktiski visas grāmatas par Latvijas vēsturi un arheoloģiju, arī interesantus rakstus par to žurnālos un laikrakstos. Bija doma sarakstīt grāmatu par Alūksnes, Gulbenes, Madonas rajonu atbrīvošanu - “No Melnupes līdz Daugavai”. Sīkāku patiesu 7. Siguldas kājnieku pulka vēsturi - “No Liepājas un Zilupes līdz Alūksnei”.
Pateicoties Latvijas Vēstures muzeja vadošajam speciālistam Gunāram Rauzānam, Latvijas Valsts vēstures arhīva glabātavas vadītājam Modrim Šēnbergam, ieguvu no 304.fonda – iepriekšminēto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru personīgo lietu dokumentus, lai minētās grāmatas sarakstītu. Tāpēc četru gadu laikā (1986-1989) apstaigāju to dzimšanas, dzīves vai darbavietas pagastos, pilsētās, arī vietējos arhīvos un skolās. Tā ieguvu visu par viņu dzīvi, jo bija dzīvi radinieki, kaimiņi un citi, kas viņus pazina. Šo ieceri diemžēl neizdevās realizēt.
Alūksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru augšāmcelšanās sākās pirms 28 gadiem - 1989.gadā: 30.aprīlī nopostītajos Latvijas Brīvības cīņu pieminekļa vietā Karvas Brāļu kapos, 22.jūnijā – Varoņu dienā, saulei rietot, Alūksnes Lielajos un Garnizona kapos. Bet Lāčplēša dienā, 11.novembrī, tas notika komunistu ideologu nopostītā 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa kalnā ar grandiozu tautas saiešanu, kurā piedalījās daudzi simti Latvijai uzticīgu dēlu un meitu. Unikāli bija, ka tas notika okupētājvalsts garnizona dislokācijas vietā. Pieminekļa kalna četros stūros plīvoja mūsu Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi, tika nolikti ziedu un vainagu kalni, bet apkārt dega neskaitāmas baltās sveces. Tur 14 dienās milzīgo darbu apjomu veicām galvenokārt ar tālaika karavīru rokām, bet komandieris pulkvedis Valērijs Bondarenko (ukrainis) nebaidījās nolikt lielu sarkanbaltsarkano ziedu pušķi. Lieliski realizēju Raiņa ideju: “Ne tauta pret tautu karos, bet visas kopā pret tumsu.” Visas padomju brūkošās impērijas tautas vēlējās būt brīvas, ne tikai latvieši un ukraiņi…
Latviešu karavīru atgriešanos brīvā Alūksnē gatavojām jau kopš 1990.gada agra pavasara, kad uztaisījām koka kāpnes no Pleskavas ielas puses. Novācām daļu no drūmā dēļu žoga. Rudens pusē ar daudzu uzņēmumu saimniecību, iestāžu, cilvēku ziedojumiem uztaisījām drāšu pinuma sētu līdz pat kazarmu caurlaides punktam no Pleskavas ielas puses. Atklājās brīnišķīgs skats uz gleznaino ezeru, Cepurīti, Garnizona kapiem ar lielo Balto krustu. Tos atjaunojām jau 1989.gada Alūksnes kapusvētkos.
Nolieksim dziļi savas galvas kritušo un aizsaulē aizgājušo mūsu tautas varoņu – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, Latvijas brīvības cīņu un nacionālo partizānu mūžīgās atdusas vai piemiņas vietās, pieminot un godinot visus, kas cīnījās par brīvo Latviju, kuriem bija tikai viena doma – Latvija!
Mūžīgā piemiņā paliksiet tautā, Latvijas varoņi – lāčplēšu cilts! Sveicu Lāčplēša dienā un izsaku pateicību tiem daudzajiem palīgiem, ar kuru palīdzību pirms 28 gadiem sākās Alūksnes apriņķa, visas Latvijas lāčplēšu augšāmcelšanās! Lai nekad netrūktu varoņu, kas par savu tautu un valsti spēj un grib atdot visu, kas tiem ir! Sargāsim visu latvisko! Ticēsim trīs zvaigznēm Mātes Latvijas rokās! Latvietība nav nopērkama ne par kādu naudu. Tā ir latviešos. Dziļi, dziļi dvēselē un ticībā. Tā ir mūsu lielākā bagātība un vērtība. Tas ir spēks, kas vieno tautu un grūtos brīžos pārvērš par varoņiem. Tā ir ievziedu smaržās un sarkanbaltsarkanā karoga krāsās! Tā ir mūžīga, jo atdzimst jaunās paaudzēs. Un tas ir tāpēc, ka Dievs svētī un sargā Latviju, tās tautu!

— Uldis Veldre, Latvijas Kultūras fonda 1991.gada Spīdolas prēmijas laureāts, Alūksnes pilsētas, Alūksnes rajona un 6.Saeimas deputāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Alūksnes Brāļu kapu komitejas ilggadējais vadītājs

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

11.novembris – Lāčplēša diena

Kategorijas