Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Muzejam vajag telpas

Mārīte Dzene

2010. gada 6. janvāris 07:50

1322

Galdnieka amata meistars Aivars Puzulis gadiem ilgi lolo ieceri izveidot amatniecības muzeju. Turklāt tā nav tikai iecere, kuru atbalsta visi Alūksnes Amatniecības biedrības biedri. A.Puzulim ir savākti apmēram divi tūkstoši amatnieku darbarīku un citu materiālu, kuru izvietošanai trūkst vienīgi telpu.

“Protams, ar pāris nelielām telpām amatniecības muzejam nepietiek. Būtu vajadzīgi vismaz pāris simti kvadrātmetru, turklāt ar apkuri. Man ir tādi eksponāti, kuri jānes četriem vīriem. Ir arī  dažādu amatu darbarīki, kuri sapakoti kastēs stāv man mājās, kā arī rakstveida un foto materiāli. Protams, ir vēl amatnieku izstrādājumi, kuri ir vākti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem,” stāsta A.Puzulis.

Vajadzīgs pašvaldības atbalsts

Jāņem vērā, ka šie eksponāti ir unikāli un ļoti vērtīgi. Tāpēc tos nedrīkst izvietot kādā ēkā attālā vietā, kur tos varētu iekārot zagļi vai arī iznīcināt demolētāji. A.Puzulis norāda, ka līdz šim vienīgā pašvaldības piedāvātā ēka bijusi noliktava pie šaursliežu dzelzceļa stacijas. Tā, protams, neatbilst muzeja prasībām un vajadzībām. Šobrīd pilsētā un ārpus tās tukšas ir vairākas pašvaldības ēkas, kuru telpas varētu izmantot muzeja iekārtošanai. “Finansējumu muzeja aprīkošanai un iekārtošanai var piesaistīt ar projektu, taču telpām ir jābūt pašvaldības, nevis privātīpašumam. Tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs tieši no Alūksnes novada domes deputātu nostājas. Bez pašvaldības atbalsta amatniecības muzeja nebūs,” uzsver A.Puzulis.

Var veidot amatniecības centru
Amatniecības muzejs varētu kļūt par Alūksnes amatniecības biedrības centru. A.Puzulis atzīst, ka  tādi jau ir vairākos novados. Arī Alūksnes novadā muzejs varētu kļūt ne tikai par amatniecības vēstures atspoguļotāju, bet arī par vietu, kur vērot amatu meistaru darbu un iegādāties viņu izstrādājumus. Šobrīd biedrībā ir dažādu amatu meistari: dabiskā koka formu apstrādes meistars Harijs Stradiņš, atslēdznieka amata meistars Andris Jaunzems, statņu ēku celtniecības meistari Guntis Liepkājs un Andris Cekuls, metālkalējs Laimonis Bāliņš, keramiķis Uģis Puzulis, podnieks Imants Zvirgdziņš, būvgaldnieki Aivars Dzenītis un Ivars Miķelsons un pulksteņu taisītāja amata meistars Pēteris Zālītis, kas ir biedrības vadītājs, amata zeļļi Aigars Augulis un Māris Brants, kā arī tēlnieks Ainārs Zelčs.

“Ja muzejam vai centram būtu pietiekami daudz telpu, tajās varētu gan iekārtot veikaliņu, gan demonstrēt amatnieku darbu un ļaut katram pašam pamēģināt, piemēram, izvirpot kartupeļu stampu,” atzīst A.Puzulis.

Veicina tūrismu pārrobežu sadarbībā

Ates dzirnavu muzejā reizi gadā var  iesaistīties ne tikai senajos lauku darbos. Pļaujas svētkos tiek dota iespēja smēdē pamēģināt izkalt vai uz podnieka virpas izvirpot kādu lietu,  pārliecinoties, cik prasmes vajag šo amatu meistariem. Pieredze liecina, ka interesentu netrūkst. Kāpēc to neizmantot, lai piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan no citām valstīm? Ir vērts iepazīt pieredzi, kā to labāk izdarīt. Piemēram, kopš pērnā gada marta Viesītes novadā tiek īstenots projekts “Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs”. Tā mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai un veicināt tūrisma attīstību. Projektu īstenojot, tiek rekonstruētas divas ēkas amatniecības centra vajadzībām. Savukārt Alūksnes novads atrodas Igaunijas pierobežā un var īstenot pārrobežu sadarbības projektus ar kaimiņu pašvaldībām.

Kategorijas