Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mājās atgriežas ar jaunu skatījumu

Ilze Bogdanova

2010. gada 4. janvāris 14:41

1234

„Mēs katrs sapratām savu misiju: kas kuram ir darāms, uz ko mēs virzāmies un ka mērķi var sasniegt tikai tad, ja darbojamies visi kopā,” ar dienas aprūpes centra „Annas māja” izveidi saistītā pieredzes brauciena uz Beļģiju lielāko vērtību formulē Alūksnes NVO atbalsta centra pārstāve Santa Harjo – Ozoliņa.

Gandrīz nedēļu ilgais brauciens notika flāmu valdības finansētā projekta „Next level” gaitā, ko Alūksnes NVO atbalsta centrs īsteno sadarbībā ar Flāmu invalīdu federāciju. Bez S.Harjo – Ozoliņas šajā braucienā piedalījās Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, pašvaldības Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ainars Melders, kā arī Sociālā dienesta biroja „Aprūpe mājās” vadītāja Zanda Poruka, kas nupat iecelta par „Annas mājas” izveidošanas koordinatori.

Iepazīst centru darbību gala variantā
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka šī brauciena mērķis bijis iepazīt Beļģijā esošo dienas centru darbības principus un sistēmu, kā arī iepazīties ar tiem praktiskā veidā. „Tā vīzija par „Annas māju” mums jau bija: es zināju, kur mūsu izvēlētajā ēkā kas atradīsies, ko vajag pārtaisīt un kā pielāgot telpas, taču Beļģijā mēs varējām redzēt šīs vīzijas gala variantu, proti, kā viss darbojas realitātē,” viņš saka. Iepazīstinot ar Beļģijā redzēto, S.Harjo – Ozoliņa atklāj, ka tur dienas centru darbība tiek nodrošināta par valsts, centra klientu un piesaistīto sponsoru līdzekļiem. Valsts finansējums tiek novirzīts personāla apmaksai un ēkas uzturēšanai, savukārt pārējās izmaksas, kas saistītas ar aprīkojumu un centra piedāvājumu, tiek segtas no sponsoru un pašu centra klientu naudas.

Skaitliski viena centra klientu skaits mērāms 20 līdz 30 personu robežās, jo katrs tiek aprūpēts pēc īpaši viņam sagatavotas programmas. Lai gan dienas centros uzturas cilvēki ar dažādām slimībām, tie tiek atsevišķi veidoti atbilstoši klientu vecumam: pirmsskolas vecuma bērniem, jauniešiem vai pieaugušajiem. Dienas centru galvenā būtība ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniegtā iespēja būt aprūpētiem, attīstīties speciālistu uzraudzībā, integrēties sabiedrībā, kā arī veidot pašas sabiedrības izpratni par līdzās esošo cilvēku vajadzībām. „Katram cilvēkam tiek izstrādāta individuālā programma, kas regulāri tiek analizēta un pilnveidota. Tiek organizētas nodarbības – gan grupu, gan individuālās, kurās ar dažādām metodēm tiek veicināta cilvēka attīstība,” skaidro Alūksnes NVO atbalsta centra pārstāve.

Ne mazāk svarīga nianse centra darbībā ir cilvēku ar īpašām vajadzībām tuviniekiem dotā iespēja pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. „Protams, ka mājās pie mammas viņš arī ir aprūpēts, taču ar viņu nestrādā tā, lai tas cilvēks kļūtu patstāvīgs un spētu dzīvot neatkarīgi no ģimenes. Nu, lai viņš kaut vai to pašu naudu pazītu un spētu sev ēst pagatavot,” uzsver A.Fomins. Lai gan šāds efekts tiek panākts ar gadiem ilgu darbu, strādājot no dienas dienā, brīdī, kad Beļģijā viesojušies Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji, viņi paši varējuši pārliecināties, kādu rezultātu tas dod, iepazīstoties ar dienas centru klientu pašu gatavotajiem svētku rotājumiem, kas domāti pārdošanai un līdz ar to arī pašiem savu iztikas līdzekļu nopelnīšanai.

Iegūto izmantos katrs savā lauciņā

Tiesa, kā norāda A.Melders, lai to pašu panāktu Latvijas apstākļos, vajadzīgas būtiskas izmaiņas sistēmā, kādā valsts sniedz finansiālo atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo pašvaldība pati saviem spēkiem to nevar izdarīt. Jautāta par lielākajiem ieguvumiem no brauciena saistībā ar „Annas māju”, S.Harjo – Ozoliņa atklāj, ka šobrīd ir skaidrs par tai izvēlētās vietas piemērotību. „Tās iespējas, ko Anna piedāvā ar savu sporta zāli, līdzās esošo kultūras namu, info centru un daudzām citām lietām, ir labs pamats, lai mēs virzītos uz optimālo rezultātu,” viņa uzskata. Tāpat tiek akcentēts, ka šī brauciena laikā katrs no tā dalībniekiem apjautis savas kompetences robežas un to, ko iespējams darīt lietu tālākajā virzībā.

„Politiķi darbojas savā jomā, virzot tālāk šo jautājumu risināšanu tādā veidā, kādā ir tos saskatījuši. Mēs savukārt turpinām strādāt pie finansējuma: skatīties gan vietējos fondus, gan gatavot pieteikumus tiem starptautiskajiem fondiem, ko mums palīdzējuši atrast projekta partneri,” saka S.Harjo – Ozoliņa. „Šis brauciens deva politiķiem iespēju atrauties no sava ikdienas darba, uzklausot mūsu pieredzi un izklāstot savas domas. Tas bija ļoti svētīgi, tāpēc ceru, ka arī tālākajā nākotnē, ja runa būs par tiem jautājumiem, kuros nepieciešami kādi risinājumi un kas ir svarīgi sabiedrībai, mēs varēsim apsēsties pie viena galda un ieinteresēti izrunāties. Tas būtu daudz vienkāršāk un sniegtu labākus rezultātus.”

Kategorijas