Sevi sauc par veiksminieku

2009. gada 30. decembris 10:01

1091

Ilzenietis Juris Līdumnieks par dzīvi nesūdzas – ja nu vienīgi kādreiz par sīkumiem, bet lielām nebūšanām nepievērš uzmanību. Lai arī agrā bērnībā liktenis viņu nav lutinājis, jo ticis izšķirts no brāļiem, māsām, vecākiem un dzīvojis internātskolā, viņš tāpat ir pārliecināts, ka dzīvē viņam ir veicies.
“Viss ir, kā vajag. Arī par cilvēkiem, kas man ir apkārt, varu teikt tikai to labāko,” saka Juris.

Dzimis rīdzinieks
Ģimenē viņi bija seši brāļi un māsas. “Dažus atminos, dažus – neatminos. Tagad visi ir zināmi, bet agrāk tā nebija. Es ģimenē biju otrs jaunākais bērns – par mani jaunāka ir māsa Ingūna, bet vecāki – māsa Diāna, brāļi Ainārs un Armands, vecākā māsa Dzintra. Manas atmiņas vairāk saistās ar skolas gadiem, lai gan līdz skolas vecumam par mums esot gādājusi vecmāmiņa Rīgā. Pirmos septiņus dzīves gadus pavadīju Rīgā, bet pēc tam mūs ar māsu nosūtīja uz Liepnas internātskolu. Četrus gadus Liepnā mācījāmies kā bērni, kuriem nav vecāku. Kad es mācījos 4.klasē, mani pie sevis paņēma mani audžuvecāki – Anna un Jānis no Gaujienas pagasta. Toreiz uz internātskolu atbrauca kāda ģimene, kas vēlējās audžumeitu – manu māsu. Uzzinot, ka viņai ir brālis, arī es tiku pie audžuvecākiem, tikai citā ģimenē,” atminas J.Līdumnieks.

Audžuvecāki dzīvoja Zvārtavā, Gaujas krastā, ļoti skaistā vietā netālu no Zvārtavas pils. Šīs vietas burvību, kopīgu lauku darbu darīšanu un svētku svinēšanu paguva izbaudīt arī Jura sieva Agita un divi vecākie bērni.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 30.decembra numurā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sevi sauc par veiksminieku

Kategorijas