Spriež par sporta dzīvi novadā

2009. gada 31. decembris 07:30

1297

Lai iepazīstinātu ar nākamā gada plāniem sporta jomā, kā arī pārrunāto turpmāko sadarbību, uz tikšanos ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem tika aicināti novada sporta aktīvisti. No 18 sporta klubiem, kas šobrīd reģistrēti Alūksnes novadā, uzaicinājumam atsaucās vairāk kā puse. Viņi klātesošos iepazīstināja gan ar sevis pārstāvēto klubu līdzšinējo darbību un problēmām, ar kurām nākas saskarties ikdienā, gan savu redzējumu par turpmāko sadarbību ar pašvaldību un priekšlikumiem pašmāju sporta dzīves attīstībai.

Tikšanos vadīja Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas darbinieki – nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, sporta darba organizators Vilnis Veļķeris un kultūras darba speciāliste Iveta Kovtuņenko. Bez viņiem sarunā piedalījās Alūksnes novada deputāts Dzintars Adlers. Tieši viņš pēdējā Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē rosināja sarīkot šādu tikšanos, lai ar sporta jomā notiekošo iepazītos ne tikai nodaļas darbinieki, kuru pārziņā ir ar sportu saistīti jautājumi, bet arī komitejas deputāti: Sandra Zeltiņa, Marina Ramane, Zinaida Silirava, Askolds Zelmenis un Valda Zeltiņa, no kuriem pēdējie divi uz tikšanos neieradās.

Gatavi papildināt sporta kalendāru

“Gribētos, lai mūsu saruna izvērstos ar lietišķu redzējumu par to, ko mēs visi varētu paveikt kopā,” tikšanās galveno ideju formulē V.Veļķeris. Iepazīstinot ar nodaļas plāniem nākamajā gadā, viņš atklāj, ka šobrīd vērienīgākās sacensības plānotas vasarā: starptautiskās trīsdienu orientēšanās sacensības “Kāpa 2010”, Eiropas/ Pasaules čempionāts ūdens motosportā un novadnieka Ādolfa Liepaskalna simtgadei veltīts piemiņas soļojums. Nākamais gads neizpaliks arī bez tradicionālajiem novada čempionātiem un kausa izcīņām basketbolā, volejbolā, galda tenisā, novusā, futbolā, riteņbraukšanā un orientēšanās sportā, kā arī ikgadējā tautas slēpojuma, skrējiena “Uz divu sezonu robežas”, starptautiskajām orientēšanās sacensībām “Malienas kauss 2010” un Ziemassvētku džudo turnīra decembra mēnesī.

Kaut gan šāds pasākumu plāns iesniegts pašvaldības Finanšu nodaļai, veidojot nākamā gada budžetu, V.Veļķeris aicināja klātesošos papildināt sporta kalendāru ar pašu rīkotām sacensībām, līdztekus iesniedzot tāmi par tam nepieciešamajiem līdzekļiem, iesaistīto organizatoru loku un sacensību mērķauditoriju. “Šobrīd līdzekļi ir ierobežoti un lielas summas mēs atļauties nevaram, taču domāju, ka, organizējot pasākumus paši saviem spēkiem, izmantojot vietējos resursus, šis finansējums nebūtu vajadzīgs tik liels,” uzskata Dz.Adlers, mudinot klubu pārstāvjus līdzdarboties novada sporta dzīvē ar savu piedāvājumu. Savukārt S.Eglīte norāda, ka nākamajā gadā līdzekļi ieplānoti projektu konkursam, ar kura starpniecību vairāki sporta klubi varētu iegūt papildus līdzekļus savu ieceru īstenošanai.

Risinājumu saskata pagastos

Rosinot runāt par sev aktuālajām problēmām pašus klubu pārstāvjus, par visbiežāk minēto šķērsli veiksmīgai darbībai kļuva telpu vai sporta veidam atbilstoša laukuma trūkums. Šī problēma apgrūtina ne tikai treniņu apstākļus, kas pēcāk ietekmē sacensībās gūtos panākumus, bet arī fizisko aktivitāšu piedāvājumu. Tā, piemēram, Alūksnes sporta klubs “Spēka pasaule” izveidojis cenu ziņā demokrātisku piedāvājumu, taču ierobežoto telpu dēļ ne visi sportot gribētāji tiek pie tā izmantošanas. Līdzīga situācija ir arī džudo klubam, kura vadītājs Aivars Mālnieks apgalvo: ja vien varētu tikt pie plašākām telpām, šī sporta veida pārstāvju skaits Alūksnē būtu daudz lielāks nekā pašreizējie 130.

Galda tenisisti telpu trūkuma jautājumu atrisinājuši, izmantojot kaimiņu novadu piedāvājumu, jo, kā atzīst: ja arī Alūksnē ir treniņiem piemērotas vietas, tad konkurences trūkuma dēļ maksa par to izmantošanu ir tik augsta, ka izdevīgāk ir braukāt uz citām pilsētām. Tiesa, futbola treneris Mārtiņš Meisters, kurš strādā tieši ar jauno paaudzi, norāda, ka viņa gadījumā šis variants neder. Daži jaunieši treniņus pametuši, jo viņu vecāki nespēj samaksāt par nodarbībām nepieciešamo mēneša maksu trīs latu apmērā. Ja treniņiem tiktu izmantotas ārpus Alūksnes esošas sporta zāles, viņaprāt, futbolistu pulciņš kļūtu vēl mazāks.

Komentējot šo situāciju, V.Veļķeris izteica priekšlikumu, ka vajadzētu strādāt uz tādu sporta modeli, kur nevis bērniem ir jādomā par nokļūšanu uz kādu treniņu vietu, bet gan treneriem. “Mēs Alūksnē bērnus plēšam uz visiem iespējamajiem piedāvājumiem, kamēr pagastu bērniem nav nekā. Neskaitot pilsētu, pagastos ir izveidojusies diezgan laba situācija ar sporta zālēm. Tādas ir Ilzenē, Liepnā, Annā, Ziemeros – varbūt mēs tās varētu izmantot, veidojot atsevišķu sporta veidu sekcijas ap šīm vietām, lai treneri varētu piebraukt klāt,” viņš saka. Kā pozitīvs piemērs tika minēta Jaunanna, kura nupat uzsākusi jauna projekta īstenošanu. Tā laikā paredzētas vairākas džudo nodarbības, tādējādi sniedzot iespēju nodarboties ar šo sporta veidu pagasta pārvaldē dzīvojošajiem uz vietas.

Uztrauc finansējuma sadale sacensībām

Basketbola kluba pārstāvis Sandris Sniedze interesējās par to, cik sarežģīti būtu Alūksnē izveidot sacensībām piemērotu strītbola laukumu, jo tādā gadījumā vasaras sporta kalendāru basketbolisti būtu gatavi papildināt ar strītbola sacensībām. Uz to V.Veļķeris bilda, ka vairums sporta aktīvistu ir kūtri uz sev vēlamu sacensību organizēšanu. Kā piemēru viņš minēja Alūksnes rajona sporta apvienībā “Alūksne” nostrādātos gadus, kad reti kurš no sporta klubiem nāca klajā ar savu iniciatīvu rīkot sacensības un rezultātā viss darbs gūlās uz apvienības darbinieku pleciem. Lai gan šādu gatavību tikšanās laikā izteica vairāku klubu pārstāvji, novada sporta aktīvists Igors Krūmiņš vērsa uzmanību uz to, ka nepietiek tikai ar sacensību iekļaušanu sporta kalendārā, jo, lai piesaistītu auditoriju, tām jābūt arī gana kvalitatīvām.

Savukārt riteņbraukšanas kluba “Velo” vadītājs Guntis Kozilāns interesējās, vai ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem pašvaldība nosaka, kuras sacensības atbalstīt ar savu līdzfinansējumu un kuras ne. Būdams viens no tiem retajiem, kas iepriekšējos gados uzņēmies sacensību organizēšanu, viņš atzina, ka dažkārt finansējums novada iedzīvotājiem svarīgām sacensībām tiek atteikts, jo atdots jau citiem sporta pasākumiem, kas priekš pašmāju sportistiem nav tik svarīgas vai arī nepiesaista pārāk kuplu pulku. “Arī tagad tikšanās tiek rīkota, kaut gan budžetam iesniegtais sporta kalendārs jau ir gatavs. Vai tiešām būtu grūti tikties jau augustā, lai visu kopīgi izrunātu? Tas ļautu izvairīties no pārpratumiem un nesapratnes, kāpēc mani neatbalsta, bet tiem, kas varbūt nav vietējiem nozīmīgi pasākumi, gan finansējumu piešķir,” saka kluba vadītājs.

Priekšlikumus izmantos attīstības plāna veidošanā

Tāpat viņš aicināja pašvaldības pārstāvjus atrisināt jautājumu ar kopēju materiālo bāzi, kas noderētu kā kultūras, tā arī sporta pasākumu organizēšanā. Par piemēru viņš min sava kluba īstenotos projektus ar pašvaldības atbalstu: talismana lapsas un vizuāli skaistu podestu iegādi. Kaut gan tie izcīnīti ne ar vienprātīgu atbalstu no tā brīža deputātu puses, tagad ne viens vien lūdz aizdot šīs lietas, lai izmantotu savos pasākumos. G.Kozilāns norāda, ka līdzīgā veidā noderētu arī dažādas citas ar pasākumu rīkošanu saistītas lietas, ko pašvaldība varētu iegādāties priekš visiem, tādējādi atrisinot organizāciju problēmas ar nepieciešamo aprīkojumu.

Jāpiebilst, ka šie nebija vienīgie priekšlikumi, kas izskanēja tikšanās reizē. Tos visus deputāts Dz.Adlers aicināja iesniegt Kultūras un sporta nodaļai, lai tā varētu efektīvāk organizēt savu darbu, veidojot sporta dzīvi novadā un domājot par tās attīstību. “Iespējams, ir daudzas lietas, par kurām mēs neesam aizdomājušies, bet ko jūs mums varētu ieteikt,” saka S.Eglīte, sporta klubu pārstāvjos saskatot sadarbības partnerus pašvaldībai. “Sevišķi noderīgi šie priekšlikumi būs nākamajā gadā, kad tiks veidots kopējais novada attīstības plāns, jo atšķirībā no deputātiem, kuriem dots laiks četru gadu robežās, mums šīs lietas jāplāno uz daudz ilgāku laika periodu.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Spriež par sporta dzīvi novadā

Kategorijas