Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Degu – ne Čīles vāvere, ne smilšu pele

Mārīte Dzene

2009. gada 29. decembris 12:07

4247

Arvien populārāki kļūst mazie un simpātiskie dzīvnieciņi – degu. Tas ir brūns grauzējs, kas nedaudz izskatās un arī uzvedas kā vāvere. Bet tajā pašā laikā atgādina smilšu peli. Degu var uzskatīt par brālēnu tādiem pazīstamiem grauzējiem kā šinšilla, nutrija vai jūras cūciņa. Tieši tāpēc degu ir unikāls, ka atgādina vairākus dzīvniekus, bet tomēr paliek savdabīgs un vienreizējs.

Ciemojoties pie trapenietes Mildas Millas, biju mazliet vīlusies par šī dzīvnieka necilo izskatu un tādu pašu uzvedību. Būrītī tupēja brūngana pele ar garu asti un lielām ausīm, kurai acīmredzot nepatika svešu cilvēku sabiedrība. Tiesa, arī saimniecei degu ne visai labprāt ļāvās ņemt rokās, lai gan tiek apgalvots, ka tas ir komunikabls. Acīmredzot degu ir dažādi – gan sabiedriski un draudzīgi, gan nesabiedriski un bailīgi, gan pasīvi un lieli guļavas. Tomēr iespējams, ka visu nosaka tas, cik liela uzmanība dzīvniekam tiek pievērsta.

Degu patīk smilšu vannas
Kustīgajam degu droši vien patiktu lielāks būris ar vairākiem stāviem un īpašām rotaļlietām – virvju kāpnēm, pārliktņiem, bet galvenais – ar riteni un smilšu vannu. Ritenis ir vajadzīgs fiziskām nodarbēm, bet vanna – higiēnai un izpriecām. M.Milla ir iegādājusies riteni, pa kuru degu ar prieku skrietu kaut pusi dienas. Taču apmēram 10 centimetrus garajam dzīvnieciņam tas izrādījies par mazu. Diemžēl neder pelēm domātais rats, kādu var iegādāties veikalā. “Degu ļoti patīk rušināties smiltīs. Tad tas kašājas, kamēr tās tiek izšķaidītas visapkārt būrim. Tāpēc būri vajag lielāku un dziļāku,” atzīst saimniece. Turklāt arī smiltis ir vajadzīgas īpašas, jo upes vai jūras smilšu graudiņi nav pietiekami smalki degu spalvu tīrīšanai. Pakaišiem izmanto sienu un zāģu skaidas.

Pi – pī nebaidās no kaķa
Lai gan atšķirībā no citiem grauzējiem degu ir dienas dzīvnieks, Milda secina, ka tas dienā daudz guļ, bet naktī sāk rosīties. Droši vien tāpēc radinieki, kuriem nepatika trokšņošana, kas traucēja bērnam gulēt, atdeva dzīvnieciņu Mildai. Nu jau apmēram gadu degu puika Pi – pī dzīvo pie viņas būrītī. Tas novietots virtuvē, jo citādi arī Mildai traucētu degu rosīšanās un graušana. “Dodu viņam gan speciālo barību, gan arī burkānu, ābolu, maizi, sēkliņas. Kad Pi - pī ēd, tad aizgriežas un negrib, ka to traucē.  Turklāt aktīvi protestē,” stāsta saimniece. Kad  pasauc viņu, degu atbild – pi – pī, tāpēc tāds vārds izraudzīts. “Lasīju, ka degu ir jāsargā no kaķa. Taču manējais, to neaiztiek. Vasarā iznesu laukā zālītē un ielieku sētiņā, kaķis ielec pie Pi – pī un guļ blakus. Dzīvo draudzīgi,” secina M.Milla.

Latvijā - vairāk nekā 50 gadus
Viņa lasījusi, ka degu savvaļā dzīvo lielās grupās Čīles Andu kalnu zemieņu apvidos. Taču šobrīd Latvijā sastopamie degū nav no Čīles. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados apmēram 10 degu tika atvesti, lai tos pētītu laboratorijas apstākļos. Taču tie bija tik savdabīgi un interesanti, ka drīzumā pārceļoja uz laboratorijas darbinieku mājām un pēc tam parādījās arī zoo veikalos. Tas nozīmē, ka no nedaudzajiem atvestajiem savvaļas degu ir radušies visi mājas degu.

Kādreiz M.Millai bijusi dekoratīvā žurka, kura labprāt ļāvusies ņemt rokās. Taču Pi – pī šajā ziņā ir atturīgs, tāpēc Milda atzīst, ka jūras cūciņas ir mīlīgākas. Tās nāk pretim, ierāpjas rokās un “runājas”.

Jūras cūciņas ir runīgas un mīļas
Jūras cūciņas viņai atstāja meita, kad aizbrauca strādāt uz Īriju. Nu jau būs četri gadi, kopš tās priecē Mildu. “Jūras cūciņas ēd zāli, burkānus, kāpostus, gurķus, bet sevišķi liels gardums ir tomāti. Tiesa, nesen pašas audzētie tomāti beidzās. Tāpēc Ziemassvētku kārumam būs kāds jānopērk,” atzīst M.Milla.

Dzīvnieku, kuram nav nekāda sakara ne ar jūru, ne ar cūku, sauc par jūras cūciņu, iespējams tādēļ, ka tā tuvākais sencis – kavi - tāpat kā degu atvests no “aizjūras zemēm” - Andu sausajām ielejām. Tiesa, šo dzīvnieku urkšķēšana ir ļoti līdzīga cūku rukšķēšanai. Tāpēc Milda vienu jūras cūciņu nosaukusi par Rukmāru, jo tā vairāk rukšķ nekā otra. Abi balti raibie dzīvnieciņi ir ļoti tīrīgi, tiem nav nekādas smakas. Saimniecei patīk glaudīt cūciņu mīkstos kažociņus un apčubināt tās. Ja tā nedara, tad jūras cūciņas var izaugt niknas un pat iekost. Šie dzīvnieciņi nekad sevišķi netrokšņo, tomēr ir ļoti runīgi. “Viegli saprast, kad tās ir izsalkušas. Tad viņas it kā svilpj - “vip vip”. Lēnāka un pārtraukta svilpšana norāda, ka tām kaut kas nepatīk. Kad cūciņas ir satraukušās, viņām klab zobi,” stāsta saimniece. Savukārt jautra skaņa “čat, čat, čat” liecina, ka tās ir aizņemtas ar kaut ko aizraujošu.

M.Milla mīl visus dzīvniekus. No ierastajiem mājdzīvniekiem viņai ir suns un kaķis. Kādreiz bijuši truši. Nu jau trešo gadu mājas pagrabā pārziemot apmeties sikspārnis.

Kategorijas