Dzimis zem eņģeļa spārna

2009. gada 27. decembris 11:35

1446

Ne reizi vien dzirdēts, ka katram cilvēkam ir savs sargeņģelis. Taču daudzi to nemana un nejūt. Turpretim citam tas ir kā ceļabiedrs, kas dzīves ceļā pavada soli solī. Manuprāt, tāds sargeņģelis ir alūksnietim Tomasam Mintālam.

Domājot par viņu, atceros stāstu par eņģeli. Cilvēks tam pārmet, ka atskatoties viņš redz divu gājēju pēdas blakus, kad tam ir klājies labi. Turpretim tikai vienas pēdas ir redzamas, kad viņam bijis smagi. Eņģelis atklāj, ka tās ir viņa pēdas, jo cilvēku tas nesis uz rokām. Man šķiet, ka visās dzīves likstās un nedienās eņģelis ir nesis un sargājis Tomasu, jo diez vai citādi viņš izaugtu par optimisma un enerģijas spēka caurstrāvotu jaunieti, kurš tagad beidzot var piecelties no ratiņkrēla, nostāties uz savām kājām un iet. Ir noticis brīnums, kuru radījuši ne viens, bet daudzi eņģeļi, cits citu papildinot un darot labu. Tie ir ārsti, sociālie darbinieki, rehabilitētāji un draugi.

Dod vienreizēju iespēju
Vasaras vidū Tomasam tika veikta unikāla operācija, pēc kuras viņš var ne tikai stāvēt, bet arī iet. Tiesa, pagaidām vēl ar kruķiem vai staiguli. Tomēr tas ir daudz, jo vēl nekad viņš nav spējis iet tā, kā ejam mēs. Tomass piedzima Alūksnes slimnīcā, kur māte viņu pameta. Kāda ģimene viņu adoptēja, bet pēc tam atteicās no zēna. Acīmredzot tāpēc, ka bērnībā zēns slimoja cerebrālo trieku. Līdz pilngadībai Tomasam bija aizbildnis un pašvaldības sociālo darbinieku rūpes, kuras turpinās arī tagad, kad nezinātājs nepateiktu, ka vēl pirms pusgada viņš pārvietojās ratiņkrēslā.

“Man operēja augšstilbus. Tos taisnoja, lai es varētu stāvēt un iet. Biju uz ārstu pārbaudi, kurā tika secināts, ka viss norit normāli. Tas nozīmē, ka nākotnē varēšu iet bez palīglīdzekļiem. Tiesa, vēl paies ilgs laiks, tagad ir jātrenē kāju muskuļi. Tam vajadzīga pacietība. Nav iespējams prognozēt, cik ātri atjaunosies muskuļu darbība,” stāsta Tomass.
Ārsti Tomasam atklāja, ka viņam veikta eksperimentāla operācija, kuras metode apgūta ASV. Tas nozīmē, ka viņam tika dota vienreizēja iespēja. Tiesa, bija jāmeklē finansējums. Alūksnes novada Tomass devās uz Alūksnes sociālo centru, kur viņš allaž guvis atbalstu. Alūksnieši droši vien atceras, ka pirms vairākiem gadiem jaunietim tika piešķirts labiekārtots dzīvoklis, kura remontu veica un iekārtoja ar uzņēmēju atbalstu labdarības akcijā.

“Ziedot.lv” pieļauj izņēmumu
Alūksnes novada Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Lolita Krūmiņa atklāj, ka bija pēdējais laiks veikt šo operāciju, jo vēlāk, kad kauli ir izauguši, tāda nebūtu iespējama. Par to liecināja stājas analīze. “Tomass atnāca pie manis un teica, ka operācijai ir vajadzīgi apmēram 2000 latu. Taču nācās skaidri atbildēt, ka mūsu rīcībā tādas naudas nav un arī nebūs. Bet tad es kļuvu domīga. Vai tiešām Tomasam viss mūžs tā arī būs jānodzīvo ratiņkrēslā, ja ir dota iespēja tikt uz savām kājām? Meklēju internetā un atradu “ziedot.lv”. Diemžēl ir nosacījums, ka ziedotāju finansiālu atbalstu var saņemt tikai bērni invalīdi. Jautāju, vai tomēr nevar būt izņēmumi,” stāsta L.Krūmiņa. Portāla “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta atzina, ka viena to nevar izlemt. Taču komisija vienbalsīgi atbalstīja Lolitas priekšlikumu. Tomasam piešķīra naudu operācijai un rehabilitācijai. “Ārsti atzīst, ka operācija bijusi veiksmīga. To var arī redzēt, jo Tomass no sakņupuša invalīda ir kļuvis par brašu jaunekli,” ir gandarīta L.Krūmiņa.

Sociālie darbinieki ir eņģeļi
Pēc operācijas atlabšanas periodā Tomasam bija vajadzīga kopšana visu diennakti, tāpēc viņu ievietoja sociālās aprūpes centrā “Trapene”. Tur divus mēnešus viņam tika veltīta īpaša uzmanība. Atradās pat kliente, kura viņam masēja pēdas, lai labāk noritētu rehabilitācija. Centra “Trapene” direktore Dina Jāņekalne norāda, ka šī kliente ir bijusī medicīnas māsa. “Viņa pati var tikai sēdēt, tomēr no labas sirds gribēja palīdzēt Tomasam, lai muskuļu sistēma neatrofētos. Tiesa, Tomass pats ļoti intensīvi darbojās – izpildīja vingrojumus un vingrinājumus, jo mūsu iestādē nav rehabilitētāja,” stāsta direktore. Viņa uzsver, ka tas ir pats svarīgākais, ja grib staigāt. Ja tikai sēž un neko nedara, tad arī nekas nevar notikt. “Griba un pašiedvesma ir ļoti vajadzīga. Tomass ir liels optimists, citi daudz ko no viņa varēja mācīties,” atzīst D.Jāņekalne. Viņa ir redzējusi, ka pēc insulta cilvēks ar savu gribasspēku un neatlaidību spēj atkal nostāties uz kājām un atgriezties normālā dzīvē, tāpēc zina droši, ka arī Tomass to spēs. “Noteicošais ir pats cilvēks. Ja viņš nevēlas, tad nekas neizdodas. Tiesa, ir vajadzīga arī palīdzība,” uzsver Dina. Viņa atzīst, ka centra darbinieki visi ir ne tikai kvalificēti speciālisti, bet arī īsti eņģeļi. Viņi daudz dod no sevis. D.Jāņekalne spriež, ka Tomasam visu laiku apkārt bijuši labi cilvēki jeb eņģeļi. “Acīmredzot viņš ar savu optimismu prot saistīt pie sevis. To redzējām, kad pie Tomasa brauca draugi un veda dāvanas. Var just, ka par viņu domā un atceras. Tomass ir jauks un gudrs puisis – pamācīja mūs strādāt ar datoru. Bija pat mazliet bēdīgi, kad viņš aizbrauca,” saka D.Jāņekalne. Tomass piedalījās visos centra pasākumos, palīdzēja tos organizēt, ieteica, kā labāk. Viņš daudz fotografēja un darbojās ar datoru.

Ārsti ziedo savu darbu
Pēc tam sekoja rehabilitācija nacionālajā rehabilitācijas centrā ”Vaivari”. Tur viņš pirmo reizi varēja nostāties un arī iet. “Kad satiku Tomasu Alūksnē pēc rehabilitācijas, viņš gāja ar staiguli. Tagad viņš mācās iet pa kāpnēm un ar ārsta noteikto slodzi vingrina ceļgalus. Gala iznākums ir tāds, ka Tomass ir skaists. Tas priecē, jo ziedotā nauda ir izlietota acīmredzami labam mērķim. Ja var cilvēkam palīdzēt šādā veidā, tad ir vērts,” secina L.Krūmiņa. Viņa slavē “ziedot.lv”. “Aizsūtījām fotogrāfijas, kurās Tomass redzams pirms un pēc operācijas, kā arī pēc rehabilitācijas. Tagad viņš ir dabūts uz kājām, un ar laiku būs tāds, kā mēs visi. Es tādu cilvēku redzu pirmo reizi, tāpēc secinu, ka ārsti ir paveikuši brīnumu ar šo operāciju,” uzskata Lolita. Viņā akcentē, ka Tomasam arī trīs iepriekšējās operācijas ir bijušas veiksmīgas. Lai tiktu līdz šai – izšķirošajai - operācijai, viņam bija gan ceļgalu, gan kāju operācijas. “Visās operācijās ir bijusi ļoti cilvēcīga ārstu attieksme, tāpēc arī šī pēdējā operācija nebija tik dārga, kā varētu gaidīt. Visi viņi ir bijuši devēji, kuri ir gatavi ziedot savu darbu Tomasa labā. Tas liecina, ka ir vēl ļoti jauki un atsaucīgi mediķi, kuri ar sirds siltumu operē tikai tāpēc, lai būtu labs iznākums. “Vaivaru” dakteri un rehabilitatori ir vienkārši brīnišķīgi,” atzīst L.Krūmiņa.

Apgūs kurpnieka specialitāti
Katrs mēs esam tajā vietā, kurā ir jābūt. Ziemassvētkos Tomass būs kopā ar labāko draugu Platonē. Tagad viņš ar autobusu var aizbraukt tik tālu, bet ratiņkrēslā tādas iespējas nebūtu. Pēc svētku brīvdienām viņš atsāks mācības Raiskuma sanatorijas internātpamatskolā. Nākamā gada vasarā T.Mintāls beigs 9.klasi, jo ar visu slimošanu ir sekmīgs. “Galva viņam strādā. Turklāt Tomasam ir augsta pašapziņa, tāpēc viņš spēj tikti pāri grūtībām. Tas viss ir no Dieva,” secina Lolita. Tomass atklāj, ka iecerējis apgūt kurpnieka specialitāti Alsviķu profesionālajā skolā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzimis zem eņģeļa spārna

Kategorijas