Uzvārdu īpatnības

2018. gada 23. marts 00:00

513

Alūksnes pilsētas bibliotēkā pagājušajā nedēļā bija tikšanās ar alūksnieti Aivaru Puzuli, kurš interesējas par uzvārdiem un to, cik tie ir dažādi – smieklīgi, praktiski, jau zināmi un pat pazemojoši.
Vidzemē pirmo reizi dvēseļu revīzijas materiālos personas ar uzvārdiem minētas 1826.gadā. Vidzemes zemnieku likumos bija noteikts, ka līdz 1826.gadam katram jāpieņem uzvārds, ko pēc tam viņš vairs nedrīkst brīvi mainīt. Parasti uzvārdu deva vīriešu kārtas pārstāvim, tas pārgāja uz visu dzimtu un ģimeni. Šajos dokumentos bija ne vien tādi interesanti uzvārdi kā Cukurkalns, Smukaste, Kaņeptēvs, bet pat tādi kuriozi kā Aizgāja un Aizvakar.

Cilvēka uzvārds - kā laimes nesējs
Pilsētniekiem uzvārdi bijuši jau senāk, domājams, kopš zviedru valdīšanas Baltijā 17.gadsimtā. No tiem laikiem Latvijas teritorijā ieviesušies un līdz mūsdienām saglabājušies uzvārdi, kuru otrā daļa ir “-sons” (dēls): Andersons, Jansons, Pētersons un tā tālāk.
Ar nelielu ieskatu uzvārdu došanas vēsturē iepazīstināja arī Alūksnes pilsētas bibliotēkas bibliotekāre Inese Leimane. “Taizemē Sarkanā Krusta tirdziņā tika izspēlēti 2545 par laimīgiem uzskatīti uzvārdi. Taizemieši tic, ka dažu skaņu salikumi var darīt cilvēku nelaimīgu. Tūkstošiem ļaužu stāvējuši rindās, lai tiktu pie jauna uzvārda, kas nestu viņiem laimi un veiksmi. Laimi nesošos uzvārdus deviņus mēnešus domājuši tempļa mūki,” stāstīja bibliotekāre.
Arī latviešiem ir daudz skaistu uzvārdu, piemēram, Klints, Dzelme vai Selga. Reizēm šķiet, ka cilvēkiem trūka fantāzijas - ja kāds gribējis mainīt uzvārdu, tad lemts par labu, piemēram, Ozoliņam vai Liepiņai.

Hobijs sācies ar uzvārdu Ape
Mūsdienās populāri ir apzināt savus radiniekus un veidot dzimtas koku. “Tā cilvēks sāk kaut ko uzzināt par saviem senčiem. Arī pats esmu veidojis dzimtas koku un meklējis tā saknes,” stāstīja A.Puzulis un piebilda, ka tā daudz var uzzināt par uzvārdu. Ir interesanti uzzināt, kādi tie bijuši senāk, kādi ir tagad. Tikšanās reizē alūksnietis izcēla tos uzvārdus, kuri radušies senatnē un saglabājas arī mūsdienās. “Man šis hobijs sākās apmēram pirms gada, kad televīzijas raidījumā pamanīju uzvārdu Ape. Interesanti, ka laikos, kad deva uzvārdus, tādas pilsētas kā Ape vispār vēl nebija, un tas mani izbrīnīja,” atmiņās par sava hobija pirmsākumiem dalījās A.Puzulis.
Uzvārdus viņš iegūst no avīzēm, žurnāliem, televīzijas. “Izlasot presi, es gandrīz katru dienu atrodu kādu jaunu uzvārdu,” stāstīja alūksnietis.

Ņirgāšanās par zemniekiem
Pie uzvārdu labskanīguma vai nelabskanīguma vainojami muižnieki, vācu baroni, kuri bez žēlastības deva zemniekiem tādus uzvārdus, par kuriem var arī ņirgāties. Tas palika ģimenē, jo toreiz uzvārdus nevarēja mainīt. “1826.gadā uzvārdus deva pagastu tiesas vecākais vai vietējais barons. Bieži vien uzvārdu piešķīra, vadoties pēc zemnieka iesaukas, piemēram, Klibiķis. Uzskatu, ka tālaika valdošā iekārta bija ļoti nežēlīga,” savas domas izteica A.Puzulis. Kā tad vispār cilvēks sev varēja izdomāt uzvārdu? “Uzvārdu izcelsme ļoti saistīta ar māju nosaukumiem. Katrai viensētai bija savs nosaukums, un tas arī bija pamats tam, kādu cilvēkam iedeva uzvārdu,” informēja alūksnietis.
Latvijā bijušas bēgļu gaitas, pazuduši vai sadeguši dokumenti, tādējādi cilvēks reizēm palika bez identitātes. “Ja izdevās no pagasta rakstveža iegūt iepriekšējo uzvārdu, tad varēja pamainīt kaut vienu burtu, lai tas kļūtu labskanīgāks. Tas bijis kā atrisinājums, ja cilvēkam nepatika savs uzvārds,” stāstīja A.Puzulis.

Jāizvēlas tikai latviski uzvārdi
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918.gadā mainījās arī valsts un tās iedzīvotāju attieksme pret latviešu personvārdiem. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizrakstību Latvijas dokumentos. 1927.gadā Saeima pieņēma “Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs”. Uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Tika veicināta to uzvārdu maiņa, kas bija ar nievājamu, neglītu vai piedauzīgu nozīmi, neatbilda attiecīgas personas tautībai, sastāvēja no vairākiem vārdiem vai bija pārāk plaši izplatīti.
“1927.gada 13.februāra ziņojumā kādā laikrakstā atzīmēts, ka aizvien vairāk cilvēki centās mainīt savus muižnieku dotos uzvārdus. Bija saņemti apmēram 1000 iesniegumi. Muižnieki to uzskatījuši par joku, ieliekot cilvēkam uzvārdu Vepris, Lupata, Žmogs, Zābaks,” norādīja A.Puzulis un piebilda, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē ļoti populāri bija latviskot uzvārdus, piemēram, Grīnbergs pārtapa par Zaļkalnu. 1939.gada 21.decembrī Ministru kabinets pieņēma “Likumu par uzvārdu maiņu”, kura 2.pantā bija minēts, ka pie uzvārda maiņas latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus. Tā nu katrs no mums līdz mūsdienām ir nonācis ar savu uzvārdu.

Atgūt dzimtas uzvārdu nav vienkārši
Mūsdienās dzimtsarakstu nodaļu darbu reglamentē “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums”. “Persona, kura vēlas mainīt uzvārdu, dzimtsarakstu nodaļā aizpilda iesnieguma veidlapu, norādot maiņas iemeslu,” stāstīja Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Grīvniece. Visbiežāk minētie iemesli, kāpēc cilvēks grib mainīt uzvārdu, ir vēlēšanās iegūt savas dzimtas uzvārdu. “Norādot šo iemeslu, būs nepieciešams pierādīt radniecību, kas ne vienmēr ir iespējams dokumentu iztrūkuma dēļ,” viņa skaidroja.
Kas jādara cilvēkam, ja viņš izdomā mainīt savu uzvārdu? “Dzimtsarakstu nodaļa pieņem personas iesniegumu uzvārda maiņai, bet galīgo lēmumu pieņem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam personīgi, un tas tiek izskatīts apmēram mēneša laikā,” paskaidroja A.Grīvniece.
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā uzvārdu vai vārdu mainījuši gandrīz 4000 cilvēku. Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļā kalendārajā gadā uzvārda maiņas lietu skaits ir salīdzinoši neliels – sešas septiņas.

Pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem, visizplatītākie uzvārdi mūsdienu Latvijā ir: Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols, Liepiņš, Krūmiņš, Balodis, Eglītis un Zariņš.

Retākie uzvārdi Latvijā: Gricjutis, Zanreps, Goļberkovs, Martinčuks, Spēlis, Kļams, Besiks, Kaida.

Pēdējo 20 gadu laikā visbiežāk mainītais uzvārds ir Baranovs (krievu val. - auns) - to nomainījuši 20 cilvēki, taču gandrīz 430 Latvijas iedzīvotājiem šis uzvārds joprojām ir mīļš un mainīt to viņi negrasās.

Personas vārda un uzvārda mainīšanu regulē “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums”.
Šī likuma 2.panta 1.daļa paredz, ka vārdu vai uzvārdu var mainīt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja sasniegts 15 gadu vecums. To var darīt šādu iemeslu dēļ:
vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu; vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
personai mainīts dzimums;
viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu (šajā gadījumā vārdu un/ vai uzvārdu var mainīt arī nepilngadīga persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu).

Uzvārdi, kas radušies pašos pirmsākumos, bet ir sastopami vēl mūsdienās (no Aivara Puzuļa pierakstiem)

Uzvārdi, kas saistīti ar:
dziesmu - Koris, Dziesma, Dancis, Ziņģe, Ziņģīte, Polka,
pilsētām - Ape, Bauska, Rīga, Cēsis, Jūrmala,
kalniem - Lielkalns, Jāņkalns, Rožkalns, Akmeņkalns,
upēm - Norupe, Pārupe, Straujupe, Jaunupe,
dabas parādībām - Saule, Zvaigzne, Vējš, Vētra,
amatiem - Arājs, Ārsts, Kalējs, Bitenieks, Slaucītājs, Šāvējs,
darba instrumentiem - Adata, Atslēga, Ēvele, Kalts, Ķelle,
amatniecības piederumiem - Āķis, Bloks, Bomis, Durtiņa, Java, Nagla,
mērvienībām - Sieks (apmēram 8 kg), Mārciņa (400 g), Šķipsna, Sauja, Olekte (53 cm), Kandele (atstarotās gaismas mērvienība),
cilvēka izskatu - Maziņais, Sīkais, Resnais, Skaistais,
ķermeņa daļām - Kājiņa, Galvvidus, Dibens, Paduse, Stakle, Gūža, Pumpa.

— Teksts un foto: Laura Felša

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uzvārdu īpatnības

Kategorijas