Iemīlējos mūsu ģimenes draudzenē

2009. gada 15. decembris 11:50

1078

Tas nebija tīšām, taču tā vienkārši notika, un tagad es nezinu, ko iesākt, kā dzīvot tālāk. Man ir sieva un bērni, viņai ir vīrs un bērni, bet... mēs neprātīgi mīlam viens otru. Mūsu ģimenes ilgu laiku draudzējās. Taču, kad viņas vīrs bija spiests uz ilgāku laiku pamest mājas un ģimeni (kā šodien nākas daudziem), mēs satuvinājāmies.

Viņa (saukšu par Antu) ļoti pārdzīvoja, vajadzēja kāda vīrieša plecu, uz kura paraudāt. Anta ir sieviete, kas labāk saprotas ar vīriešiem. Vai es vainīgs, ka sirds kratīšanai viņa izvēlējās mani, nevis manu sievu? Laikam man vairāk uzticējās. Vārdu sakot kļuvu Antai par to cilvēku, kas salabo mājās elektrības slēdzi vai ūdens krānu, pasaka stingru vārdu viņas sīkajiem, kad tie neklausa māti, un noslauka Antai asaras viņas emociju plūdos. Pat nepamanīju, kā no drauga glāstiem biju pārgājis uz intīmām attiecībām. Tagad vairs nav svarīgi, kurš kuru noskūpstīja pirmais. Sacīšu vienīgi, ka ar pirmo reizi mēs jutām tādu saskaņu, kādu nekad agrāk dzīvē neesmu jutis! Mēs saķērāmies kā tādi dadzīši.

Kad mājās pārradās Antas vīrs, man atkal viņa bija jāmierina. Un atkal jau manas mīļotās sievietes asaru iemesls bija viņš vai, pareizāk sakot, vairs nevis viņa trūkums, bet klātbūtne. Anta teica, ka vairs nevēloties dalīt laulību gultu ar vīru. Savādi. Tādas pašas domas vienlaikus radušās man. Es vienkārši vairs nespēju mīlēties ar savu sievu. Es nespēju to darīt kā dzīvnieks – bez jūtām. Taču es neesmu gatavs šķirties, aiziet no ģimenes, bērniem. Brīžiem liekas, ka sajukšu prātā. Kas notiks, kad patiesību uzzinās mana sieva un Antas vīrs?

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iemīlējos mūsu ģimenes draudzenē

Kategorijas