Taupīguma garša

Agnese Leiburga (Materiāls tapis projektā "Tavas pēdas nospiedums vidē. Saimnieko gudri." ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu)

Saimnieko gudri

2018. gada 23. aprīlis 09:02

380

Nekad bērnībā uz maizes pudiņu gan neraudzījos kā uz taupīgas saimniekošanas rezultātu, bet kā uz viesību cienīgu saldo ēdienu. Protams, tas ierindojas izdevīgi pagatavojamo klāstā, jo nav nepieciešams iegādāties īpašus un dārgus produktus. Nereti, tieši gatavojot konditorejas izstrādājumus, par taupību jāaizmirst. Nu kā gan tiksi, piemēram, pie mutē kūstošiem makarūniem, neizmantojot ellīgi dārgos mandeļu miltus. Tomēr pudiņš, lai arī tapis pamatā no nesvaigas maizes, tai transformējoties, var kļūt par ballītes karali.
Klasiskajā baltmaizes pudiņa receptē tiek izmantoti āboli un rozīnes. Ja no rudens pagrabā vēl saglabājusies labākas vai sliktākas kondīcijas raža, to droši var izmantot šī saldā pagatavošanai. Tagad pavasarī pirkt pudiņa cepšanai teju mūžam jaunos importa ābolus lielveikalā nav vēlmes, taču saldētavā ne vienam vien noteikti vēl atrodami šādi tādi ogu pārpalikumi. Pudiņš ir īstā recepte, kur tos izmantot.
Interesanti, ka pētījumi rāda – viens no iemesliem, kāpēc ik gadu pasaulē aug mājsaimniecībās radīto pārtikas pārpalikumu daudzums, ir tas, ka cilvēkiem zūd pavārmākslas iemaņas. Tiesa, vienlaicīgi interneta resursi un televīzijas lepojas ar neskaitāmiem ēdienu pagatavošanas šoviem un raidījumiem. Iespējams, ēst gatavošanas entuziasti labprāt pieņem arvien jaunus augstākās pilotāžas izaicinājumus savā pavārmākslā, bet neaizdomājas par piezemētākiem risinājumiem, lai mazāk patērētu arvien jaunus un jaunus resursus, vecos produktus metot ārā.
Nenoliedzami, viens no lielā pārtikas pārpalikumu daudzuma iemesliem ir augstais dzīves līmenis mājsaimniecībās. Salīdzinot ar kara, pēckara vai padomju ēras tukšo veikalu plauktu laikiem, tagad, ja vien maciņa saturs atļauj, iespējams pirkt un mest ārā atkal un atkal.
Lai garšīgais pudiņš kļūst par vienu no pirmajām ierosmēm, kā ēdiena pagatavošanā racionāli izmantot aizstāvējušos produktus.

Nepieciešams
• 10 šķēles baltmaizes (lieliski der nostāvējusies baltmaize, kuru mājās neviens vairs nevēlas ēst)
• 500 ml piena
• 3 olas
• glāze saldētu ogu (šajā gadījumā – upenes, jāņogas un nedaudz avenes)
• tējkarote vaniļas cukura
• glāze cukura (ja pudiņu pasniedz ar vaniļas vai šokolādes mērci, cukuru var likt arī mazāk)
• tējkarote kanēļa
• šķipsniņa sāls
• 50 gramu (plus vēl nedaudz formas ietaukošanai) sviesta
• manna, lai apbārstītu ietaukoto cepamo formu

Pagatavošana
Maizes šķēles liek bļodā un pārlej ar pienu. Atstāj uz desmit minūtēm. Kad maize ievilkusies, nospiež lieko pienu un šķēles samīca putrveidīgā masā. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem. Atsevišķā bļodā liek sviestu, cukuru un puto, līdz masa kļūst gaišāka. Pa vienai, turpinot putošanu, pievieno olu dzeltenumus. Savieno izmērcēto maizes putriņu un saputoto olu dzeltenumu un sviesta masu. Stingrās putās, pievienojot šķipsniņu sāls, sakuļ olu baltumus un iecilā pudiņa mīklā. Izvēlēto cepamo formu vai stikla veidni ietauko ar sviestu un izkaisa ar mannu. Veidnē liek sagatavoto mīklu, izlīdzina un pārkaisa ar kanēli (var bērt arī nedaudz auzu pārslu). Cep aptuveni 30–40 minūtes 180–200 grādu temperatūrā.
Pudiņš garšīgs būs gan karsts, gan atdzesēts, gan ar piedevām un bez. Ja iecerēts pārsteigt viesus, pudiņu var pasniegt ar vaniļas, šokolādes vai dzērveņu mērci. Taču tas būs īsts brīvdienu gardums ģimenei arī bez lepnām piedevām un īpaši labi garšos, ja būs apziņa, ka tas pagatavots no maizes, kas citkārt nonāktu atkritumu urnā.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Taupīguma garša

Kategorijas