Dzīvo šeit un tagad

2009. gada 12. decembris 10:18

888

Bejas pamatskolas skolotāja Guna Igošina nepiekrīt, ka vārds ietekmē cilvēku un viņa raksturu, bet savs vārds viņai ļoti patīk. Vārdu esot izdomājis tētis, jo Guna esot kā uguns, turklāt brūnām acīm.

“Skolas gados man meitenes žēlojās, ka viņu vārdus ne vienmēr var mīļi pateikt, bet manu – vienmēr, jo arī sabarot teica Guniņa. Bet, jau pirmajā vārdā pasakot Guniņa, arī sabarot audzinoši varēja likt bērnam atplaukt. Man patīk, ja arī tagad reizēm kāds man pasaka Guniņa, bet tas nozīmē, ka kaut ko neesmu izdarījusi atbilstošā līmenī vai ka kādam no manis kaut ko vajag,” stāsta G.Igošina.
Visplašāk vārdadienas svinētas līdz 18 gadu vecumam kopā ar draugiem. Kad savulaik decembrī piedzima dēls Viktors un pēc dažiem gadiem arī decembrī meita Zanda, mammas vārdadienas svinības atvirzījās otrajā plānā. Tagad vārdadienu svin ģimenes lokā, tomēr šogad viņa nolēmusi Gunas svinēt plašāk. “Tā bija dvēseliska svinēšana darba kolektīvā ar daudzām jo daudzām iedegtām svecēm. Bejas skolas kolektīvā vienmēr jubilejās atceramies visus darbiniekus, gaviļnieku ievērojot un suminot – tas arī saliedē kolektīvu,” saka G.Igošina.

Gunai piemīt dzīves gudrība, kas gūta no tiekšanās nemitīgi sevi vispusīgi izglītot. Manuprāt, tagad cilvēkiem ir grūti kaut ko ieteikt, ierosināt, jo to uztver slimīgi. Uzskatu, ka pašlaik cilvēkiem vairs nav ko otram skaust vai būt nenovīdīgiem, jo treknie gadi taču ir beigušies. Bet tiem, kas visu laiku ir dzīvojuši godīgi, treknie gadi nemaz nav bijuši – arī man,” saka Guna.
Viena no G.Igošinas mīļākajām grāmatām ir Antuāna de Sent-Ekziperī “Atziņas”. Tajā autors norāda, ka “pasaulē lielākais krāšņums ir cilvēku savstarpējās attiecības”. “Manuprāt, pašlaik ir iespēju laiks, kāda vairs nebūs, tādēļ tieši pašlaik katrs iedzīvotājs var visvairāk izdarīt laba savai dzimtajai vietai. Turklāt tagad katrā vietā, pagastā ir svarīgi, cik dziļi un gudri katrs pratīs aizstāvēt dažādas intereses gan uz vietas savā pagastā, gan novadā kopumā,” viņa domā.
Guna neslēpj, ka ir diezgan paškritiska. “Varbūt reizēm patiesi pārlieku kontrolēju savu rīcību, un bieži ir tā: jo vairāk es centos, jo vairāk neizdevās gaidītais. Jāatzīst, ka lielā paškontrole reizēm rada lieku stresu. Maz ir brīžu, kad esmu apmierināta ar paveikto,” saka bejeniete.

Gunas dzīve ir saistīta arī ar teātri, vadot pulciņus un kolektīvu gan skolā, gan pieaugušajiem. Pašlaik gan šajā jomā ir neliela pauze, tomēr ar bērniem tiek gatavota ludziņa uz Ziemassvētkiem. Guna vienmēr cenšas bērniem iemācīt vairāk, nekā prasīts, lai viņiem būtu plašāks redzesloks.

Tagad, tumšajā laikā, Guna labprāt pievēršas garīgām lietām, kur nekas nav nosaukts konkrēti, bet ļauj risināt savas problēmas. “Tagad nav neviena cilvēka, kam nebūtu lielāku vai mazāku problēmu. Labi, ka man ir ģimene, gan savi bērni, gan skolā audzināmie bērni – tas ļauj visu vieglāk pārvarēt,” saka G.Igošina.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvo šeit un tagad

Kategorijas