Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Apes zobārsts Igors Isankovs: Rīgā jauniem zobārstiem sevi pierādīt ir grūti, reģionos cilvēki tevi gaida

Agita Bērziņa
Vietējās ziņas

2018. gada 4. jūnijs 14:11

4912

Zobārstniecības pakalpojumi ir nepieciešami ne tikai pilsētās dzīvojošajiem, bet arī reģionu cilvēkiem, tā uz jautājumu - kādēļ izvēlējies atvērt praksi mazajā Apes novadā un Apes pilsētā, atbild zobārsts, zobu ķirurgs un protēzists Igors Isankovs. Otrs viņa arguments - reģionu cilvēki par sniegtajiem pakalpojumiem izjūt pateicību, tādēļ strādāt reģionos esot prieks.

Rīgā konkurence sīva

I.Isankovs praksi Apē, D.Ozoliņa Apes vidusskolas telpās, atvēra nesen - pirms nepilna gada. Tomēr apeniešiem viņš nav svešs. Jau vairākus gadus viņš pacientus pieņēma kolēģa zobārstniecības praksē Gaujienā, kur pacienti braukuši arī no Apes. “Apē praksi gribēju atvērt jau sen, taču apstākļi izveidojās tā, ka sāku strādāt Gaujienā un tā vietā atvēru praksi Aknīstē. Līdz ar prakses atvēršanu Apē pacientus Gaujienā vairs nepieņemu,” saka jaunais zobārsts. I.Isankovs ir rīdzinieks, dzimis, audzis un studējis Rīgā, un arī studiju gados strādājis Rīgā. Tomēr, saprotot, ka zobārstu konkurence Rīgā ir pārāk sīva, lūkojies reģionu virzienā. “Rīgā jauniem zobārstiem sevi pierādīt ir ļoti grūti, tādēļ tikko studijas beigušiem zobārstiem iespēja sevi pierādīt un iegūt klientus ir, atverot prakses vietas lauku reģionos,” stāsta viņš.

Dodas strādāt uz Norvēģiju

Viņš priecājas, ka darbs ar reģionu cilvēkiem esot patīkams, jo cilvēki viņa ierašanos gaida un novērtē. “Lauku reģionos ir zobārstu trūkums, tādēļ cilvēki ir priecīgi par katru jaunu speciālistu. Rīgā tā nav. Tur konkurence ir liela. Man ir iespēja strādāt, palīdzēt cilvēkiem, un viņi ir priecīgi, ka var saņemt pakalpojumu tepat savā pagastā vai pilsētā. Nevar noliegt - jauniem speciālistiem tā ir iespēja gūt pieredzi, jo, tikai strādājot, tā uzkrājas. Rīgā šo iespēju ir mazāk. Cilvēki ir atsaucīgi un saprot, ka zobārsts grib palīdzēt, tādēļ reizēm nebaidās arī ļauties eksperimentiem, izmēģinājumiem, kas dod iespēju glābt zobu nevis izraut,” stāsta I.Isankovs. Šobrīd I.Isankovs sniedz zobārstniecības pakalpojumus Apē, Zasā, Aknīstē, Bauskā un Rīgā, kā arī Norvēģijā, kur izveidojis un iekārtojis prakses vietas. Zobārsts neslēpj, ka ir grūti apvienot darbu tik dažādās vietās, bet pagaidām tas izdodas veiksmīgi. Dienās, kad viņš nav savās izveidotajās prakses vietās, tur strādā citi speciālisti. Tā Apē trīs dienas mēnesī pacientus pieņem arī zobārsts - ortodonts Lolita Pontaga.

Arī laukos modernas prakses

Katru mēnesi četras dienas mēnesī viņš strādā Apē, bet divas nedēļas I.Isankovs strādā Norvēģijā. “Kādēļ Norvēģija? Jo tur viss ir stabili. Diemžēl tā ir - situācija valstī liek braukt prom. Daļēji vēl esmu te, Latvijā, jo man patīk cilvēki reģionos. Viņi ciena to, ko dara zobārsts. Nedaru to tikai tādēļ, lai nopelnītu lielu naudu. Latvijā man patīk, bet nespēju nopelnīt tik, lai varētu attīstīties. Zobārstu kursi maksā ļoti lielu naudu, bet es gribu turpināt mācīties, kļūt par vēl labāku speciālistu,” stāsta viņš. Arī kabinetu aprīkošana ar mūsdienu tehnoloģijām prasot savus ieguldījumus. Kabinets Apē ir mūsdienīgi iekārtots, uz vietas ir rentgens. “Tas ir stereotips, ka laukos ārstu kabineti ir nemoderni. Arī Apē man kabinetā ir rentgena aparāts, lai operatīvāk varētu sniegt cilvēkam palīdzību,” skaidro zobārsts.

Bērniem bojāti zobi

Zobārsta pakalpojumi Apē ir pieprasīti, reizēm esot jāgaida rindā pat divi mēneši. “Daudz ir bērnu, un diemžēl bērniem ir slikti zobi. Ir bērni, kuriem no 20 piena zobiem ar caurumiem ir 15 zobi! Diemžēl dziļi bojāti ir arī pastāvīgie zobi. Reti kuram bērnam nav neviena cauruma zobos. Kaut ko ietekmē ģenētika, bet kaut kur grēko arī vecāki, dodot bērnam daudz saldumu un nepārbaudot, cik tīri bērns iztīra zobus. Vecākiem ar bērniem vairāk jāsadarbojas. Turklāt vecākiem nevajadzētu biedēt bērnus ar savu slikto pieredzi - nevajag teikt, ka zobārsts ir slikts un tev sāpēs. Tā vietā vajadzētu apmeklēt zobārstu divas reizes gadā arī tad, ja nav sūdzību. Tad arī pie zobārsta nesāpēs, un bērns pieradīs. Tehnoloģijas ir attīrījušās, un zobārsta apmeklējums var būt patīkams,” stāsta zobārsts.
Jāuzsver - šis ir pirmais gads, kad zobus bērni Apē var labot par valsts kvotām, iepriekš novadam kvotas nebija. “Vecāki paši nevar novērtēt, cik veseli ir bērna zobi. Ja no skata zobs izskatās smuks un balts, tikai ārsts pamanīs, ka sānos vai starp zobiem sāk veidoties caurums. Tādēļ pie zobārsta jānāk regulāri, turklāt tas ir bezmaksas pakalpojums,” skaidro zobārsts.

Vai tikai tad, kad sāp?

Nepareizi esot domāt, ka pie zobārsta jānāk tikai tad, kad sāp. “Ja sāp zobs, tad diemžēl arī labošana sāpēs. Tā rodas trauma jeb negatīva attieksme pret zobārstu. Sāpju gadījumā neviens zobārsts nevarēs izdarīt tā, lai nesāp. Ja ir akūti iekaisis zobs, tas jebkurā gadījumā sāpēs. Neslēpšu, ka arī man pašam ir negatīva pieredze ar zobārsta apmeklējumu bērnībā un tieši tādēļ izlēmu mācīties par zobārstu - lai citiem bērniem pirmā pieredze būtu labāka, nekā bija man. Es būšu tas, kurš traumas neradīs. Pret bērniem izturos saprotoši un draudzīgi. Lai arī tas bija pirms 24 gadiem, ļoti spilgti atceros, kā caur sāpēm man rāva zobu. Es tā nedaru. Būt zobārstam - tam ir jābūt aicinājumam. Gluži kā māksliniekam - ja ir iedvesma, tad sanāks. Ārsts nevar būt tendēts tikai uz naudas pelnīšanu, ir jābūt aicinājumam palīdzēt. Jā, zobārstniecība ir naudīga profesija, bet nauda nevar būt galvenais,” saka viņš.

Katram sava pieeja

Atbildot uz jautājumu, kādēļ prakses izvēlas atvērt skolās, I.Isankovs stāsta, ka zobārstu praksēm ir jāatbilst standartiem - jāparedz iespēja praksē nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslā, jābūt pielāgotām tualetēm. Un skolās lielākoties tas viss jau ir. Otrs labums - bērni pierod pie zobārsta esamības turpat skolas telpās, un ārsts vairs neliekas kā kaut kas biedējošs. “Cilvēku attieksme pret zobārstu mainās. Ne tikai bērni lielākoties ir atsaucīgi un nāk ar prieku, bet mainās arī pieaugušo attieksme. Ir ļoti grūti pieaugušajiem “iestāstīt”, ka jāapmeklē arī higiēnists. Pamazām tas izdodas, bet joprojām ir cilvēki, kam liekas, ka zobakmens ir norma. Tādēļ katram klienta jārod sava pieeja. Stāstam un mudinām mainīt paradumus. Piespiest nevaram. Atnāks, kad sāpēs,” saka I.Isankovs.

Plašāk par zobārstu pieejamību Alūksnes un Apes novados lasi “Alūksnes Ziņu” 2018.gada 18.maija numurā!

Kategorijas

Kategorijas