Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai Alūksne kļūs par pirmo Latvijas pilsētu bez plastikāta traukiem?

Laura Felša

2018. gada 5. jūnijs 14:14

152

Maija sākumā iedzīvotāji tika aicināti uz konferenci Alūksnē “Vide un mēs. Ko varam darīt labāk?”, kurā varēja vairāk uzzināt par atkritumu šķirošanu un vides uzlabošanu. Viena no konferences dalībniecēm bija Kristīne Irtiševa - novadniece, kura dzīvo Rīgā. Lielākā daļa iedzīvotāji pirmo reizi iepazinās ar “Zero Waste” kustību, tās pamatidejām, tāpēc šāda konference bija īpaši vērtīga. K.Irtiševa ir ne tikai “Zero Waste” aktīviste, bet darbojas arī biedrībā “Homo ecos”, ir Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pārstāve un zinātniece.

Nemest, bet salabot

“”Zero Waste” pamatdoma ir likt cilvēkam aizdomāties. Tas ir dzīvesveids, princips un stratēģija, kas palīdz samazināt izdevumus, uzlabo veselību, veicina veidot kādu jaunu produktu. Rīgā parādījusies jauna niša, kas, cerams, kaut kad tiks ieviesta arī pārējās pilsētās, - ir vieta, kur aiznest salūzušo sadzīves tehniku, un attiecīgais meistars parāda, kā to var salabot. Tā ir iespēja apgūt ko jaunu. Tas pamazām attīstās,” stāstīja K.Irtiševa un uzsvēra, ka šī pamatdoma – neizmest, bet salabot – ļoti samazina atkritumu daudzumu. Visu iespējams pārstrādāt, veidojot jaunus un inovatīvus materiālus. “Cilvēks ikdienā pat neiedomājas, ka no kāda iepakojuma varētu uzmeistarot kaut ko mājai, kādu svētku rotājumu – dot priekšmetam otro dzīvību citā veidolā. Ja domā radoši, tad rezultāts var būt pārsteidzošs,” uzsvēra “Zero Waste” aktīviste.

Litija resursi pasaulē izsīkst

Baterijas, akumulatori, kā arī luminiscentās dienasgaismas un fluorescentās spuldzes satur bīstamas vielas, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. “Ļoti gribu uzsvērt, ka litija resursi pasaulē sāk izsīkt un izlietotās baterijas vajadzētu izmest tām piemērotos konteineros,” aicināja K.Irtiševa un uzsvēra, ka nevajadzētu arī aizrauties ar atkritumu dedzināšanu, jo tad cieš augsne. Jācenšas dzīvot skaistā vidē, un tikai mēs paši to veidojam. Bezatkritumu saimniekošana nozīmē radīt un pārvaldīt produktus, toksiskuma samazināšanu un resursu atjaunošanu. “Vienmēr ir izvēle, piemēram, lietot plastmasas karotīti vai iegādāties metāla karoti, kas izmantojama ilglaicīgi. Ļoti svarīgs resurss ir dzeramais ūdens, kas jāsargā. Ja piesārņojums turpinās augt, tad mēs par dzeramo ūdeni varētu maksāt desmit reizes vairāk. Cilvēki ar bezatkritumu dzīvesveidu izmanto, piemēram, bambusa zobu birsti, nevis plastmasas,” piemērus minēja K.Irtiševa.

Plašāk par bezatkritumu dzīvesveidu Alūksnes novadā lasi "Alūksnes Ziņu" 2018.gada 25.maija numurā!

Kategorijas