Vidzemnieki vairāk uzmanības pievērš drošībai digitālajā vidē

Tija Ezeriņa, Public ID Group projektu direktore

2018. gada 8. jūnijs 07:40

Domājot par sava mājokļa drošību ikdienā, vidēji katrs desmitais vidzemnieks izmanto apsardzes pakalpojumus, signalizācijas vai videonovērošanas risinājumus, kamēr paroles savām ierīcēm ir uzstādījuši 77% aptaujāto, bet antivīrusu – 58%, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati.

Jāpiebilst, ka vidzemnieki drošībai digitālajā vidē ikdienā pievērš vairāk uzmanības nekā citu reģionu iedzīvotāji. Piemēram, Latgalē paroles savām ierīcēm izmanto katrs otrais jeb 55% aptaujāto. Savukārt zemgalieši ir skeptiskāk noskaņoti pret antivīrusa risinājumiem – tos ikdienā izmanto vien 41% šā reģiona iedzīvotāju.

Tāpat vidzemnieki piesardzīgāk nekā citu reģionu iedzīvotāji attiecas pret sava īpašuma, jaunāko pirkumu publisku demonstrēšanu, piemēram, to atrādīšanu sociālajos tīklos. Ja Vidzemē par šo jautājumu aizdomājas 89% iedzīvotāju, Kurzemē – 73%, bet Latgalē – vien 64%. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc vidzemnieki retāk izmanto mājokļa aizsardzībai dažādus papildu drošības līdzekļus, piemēram, izturīgas dzelzs durvis, kas īpašā cieņā ir Rīgā, vai signalizācijas sistēmas, ko labprāt izmanto Zemgales iedzīvotāji.

Sava mājokļa aizsardzību vidzemnieki nelabprāt uztic ne vien tehnoloģiskiem risinājumiem, bet arī apsardzes kompānijām. To pakalpojumus ikdienā izmanto 12% šā reģiona iedzīvotāju, kamēr Latgalē – teju katrs ceturtais.

Dodoties ilgākos izbraukumos, piemēram, ārvalstu ceļojumos, Vidzemes iedzīvotāji, rūpējoties par mājokļa drošību, dod priekšroku tradicionālām metodēm – viņi primāri pārliecināts, ka mājoklī ir aizvērti visi logi un durvis. Tāpat katrs otrais jeb 58% mēdz sarunāt, ka mājokli viņu prombūtnes laikā pieskata radi, draugi vai kaimiņi. Savukārt tikai 4% vidzemnieku šādos gadījumos ir gatavi atstāt iedegtu gaismu, lai radītu iespaidu, ka kāds ir mājās, kamēr Zemgalē šādi rīkotos katrs desmitais.

Jāpiebilst, ka arī videonovērošanas kameras, kas īpaši iecienītas ir Pierīgā, īpašuma aizsardzībai gan ikdienā, gan ilgstošas prombūtnes laikā vidzemnieki izmanto reti. Piemēram, ja Pierīgā tās izmanto katrs desmitais, Vidzemē – vien 4%. Turklāt vidzemnieki šīs kameras visbiežāk izmanto privātmāju “pieskatīšanai”, kamēr latgalieši – privāto mežu, bet rīdzinieki – dzīvokļu uzraudzībai.

“Starptautisku pētījumu dati liecina, ka zagļi mājokļus, kas nav aprīkoti ar drošības sistēmām, mēdz “apciemot” trīs reizes biežāk nekā tādus, kuros tās ir uzstādītas. Tāpēc, rūpējoties par īpašuma drošību, ir vērts izmantot dažādus papildu aizsardzības līdzekļus – apsardzi, videonovērošanu un citus. Piemēram, bezvadu videonovērošanas kameras, tostarp pasaulē populārās kameras “Arlo™”, var izmantot faktiski jebkurā vietā – ne vien mājās, bet arī dārzā, garāžā, mežā, pļavā un citur,” norāda BITES Mobilo ierīču un loģistikas nodaļas vadītājs Roberts Birnbaums.

Tomēr no Valsts policijas datiem izriet, ka Latvijā zādzības visbiežāk notiek dzīvokļos – 674 no kopumā 818 šā gada pirmajā ceturksnī reģistrētajām zādzībām bija dzīvokļos, turklāt to skaits, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, ir palielinājies par 12%.
Ņemot vērā, ka vasara ir atvaļinājumu laiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārpus mājas, drošības un tehnoloģiju eksperti atgādina dažas vispārzināmas patiesības, kas papildus tehnoloģijām ļauj pasargāt īpašumu no nelūgtiem viesiem:

Ir rūpīgi jāpārdomā informācija, kas tiek publicēta sociālajos tīklos, jo par mūsu ceļojumu plāniem un vērtīgajiem pirkumiem priecājas ne tikai draugi, bet arī potenciālie kramplauži un kibernoziedznieki. Interesanti, ka latgalieši retāk nekā citu reģionu iedzīvotāji atzīmē sociālajos tīklos savu atrašanās vietu, bet biežāk atrāda sev piederošas lietas, vērtīgus pirkumus.
Mājokļa, garāžas un citu saimniecības ēku rezerves atslēgas nav ieteicams turēt viegli pieejamās vietās, piemēram, zem kājslauķa, puķupodā vai uzkārtas uz naglas pie šķūnīša. Tās labāk atstāt kādam uzticamam cilvēkam.
Automātiskās garāžas durvis vēlams deaktivizēt, jo zagļi mēdz tās izmantot, lai iekļūtu īpašumā.
Vērtīgākās lietas, piemēram, skaidru naudu un vērtslietas, ieteicams glabāt bankā vai seifā, nevis skapjos, plauktos, grāmatās, lustrās, cepeškrāsnī, ledusskapī vai citās šķietami drošās vietās, ko zagļi parasti pārbauda vispirms.

Aptauja veikta 2018.gada aprīlī. Tajā piedalījās vairāk nekā 600 respondentu no visas Latvijas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vidzemnieki vairāk uzmanības pievērš drošībai digitālajā vidē

Kategorijas