Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Apes novadā top jauna foreļu audzētava

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2009. gada 8. decembris 07:54

5728

SIA “Grūbe – Hidro” zivju audzētavā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu un kredītu, kura galvojums ir HES, tiek rekonstruēta dīķu saimniecība. SIA “Valkas meliorācijas” strādnieki darbus pabeigs šonedēļ, bet iekārtas uzstādīs pavasarī. Tad pieredzējušie uzņēmēji Dzintars Raibekazs un Arturs Dukulis sāks audzēt foreles vērienīgi un mūsdienīgi.

Izaudzēs 50 līdz 60 tonnas zivju gadā
“Līdz šim dīķu saimniecība bija tradicionāla. Tas nozīmē, ka bija izrakti dīķi, kuros salaida zivis un audzēja. Tajos gadā var izaudzēt 10 līdz 15 tonnas zivju. Bet mūsdienās ir jādomā, lai dīķsaimniecības sistēma būtu tāda, kurā foreles var audzēt intensīvi. Tad ir jābūvē dīķi, kuros var izmantot jaunās tehnoloģijas. Ūdens tīrība ir noteicošā foreļu audzēšanā, bet izraktā dīķī vēlamo tīrību nevar iegūt. Tur veidojas mikroorganismi un baktērijas, kuras ietekmē zivju dzīves apstākļus un arī to garšu. Ja ūdens ir tīrs, tad forelei nav dūņu piegaršas. Tiesa, jau šobrīd Grūbes foreles ir iecienītas tieši labās garšas dēļ,” stāsta SIA “Grūbe – Hidro” valdes priekšsēdētājs D.Raibekazs.

Jaunās tehnoloģijas ļaus dīķos sakrājušās nogulsnes savākt speciālās šahtās un pēc tam izsūknēt laukā, tāpēc ūdens būs tīrs. Foreļu audzētavas jauda būs 50 līdz 60 tonnas zivju gadā.

Domā par zivju pirmapstrādi
Dz.Raibekaza salīdzina, ka igauņu kolēģis izaudzē 300 tonnas un uzskata, ka vajadzētu iegūt līdz 500 tonnām foreļu gadā, lai varētu konkurēt. “Ja nevar piedāvāt apjomu, tad grūti atrast pastāvīgu noieta tirgu. Turklāt tā iespējams samazināt pašizmaksu, kas ir ne mazāk svarīgi. Ir arī jāiegūst iespējami liels pieaugums, tāpēc nav vienalga, vai zivis pārdošanas svaru sasniedz 2,5 vai 3 gados,” spriež uzņēmējs.

Tagad Dz.Raibekazs secina, ka jauno dīķu sistēmu vajadzēja būvēt vēl lielāku. Trīs izbūvētajos dīķos jeb baseinos varēs turēt 70 tonnas dažāda vecuma zivju. Standarta audzētavās dīķi ir 150 tonnām zivju. “Pastrādāsim gadu vai vairāk, redzēsim, kā būs, un tad varbūt būvēsim vēl klāt dīķus. Tiesa, izaudzēt daudz foreļu nav māksla. Māksla ir tās pārdot, tāpēc jādomā par zivju pirmapstrādes cehu. Tas būs vēl viens solis uz priekšu,” stāsta Dz.Raibekazs. Uzņēmējs iecerējis tirgū piedāvāt svaigu, nevis saldētu produkciju. Šobrīd iecerei konkrētas aprises ir grūti iezīmēt, jo kavē ekonomiskās situācijas nenoteiktība un tās prognožu trūkums.

Iegulda savu intelektuālo kapitālu
Betonētajos baseinos tiks nodrošināta aerācija, ūdens tiks bagātināts ar skābekli. Lai ar dīķu caurplūdi varētu nodrošināt zivju audzēšanai vislabvēlīgākos apstākļus, būtu vajadzīgas daudz lielākas dīķu platības. “Forele ir skābekli mīloša zivs. Tā daudzumu ūdenī automātiski regulēs speciāla iekārta. Visas iekārtas saņemsim līdz martam. Tad ielaidīs ūdeni, lai izskalojas, nostāvas, un saliksim iekārtas, lai aprīlī varētu ielaist foreļu mazuļus. Tos iepērkam Igaunijā,” stāsta uzņēmējs.
60 procentus finansējuma projekta īstenošanai nodrošina Eiropas Savienības fonds, 40 procentus – pašu ieguldījums. Tiesa, finansiālu atbalstu projektam varēs saņemt tikai tad, kad zivju audzētava būs nodota ekspluatācijā. „Mēs būsim pirmie, kuri šajā reģionā nodos tādu būvi. Diemžēl daudziem uzņēmējiem ir grūtības īstenot projektus, jo nevar dabūt kredītus bankā. Protams, arī mēs bez kredīta neiztikām,” atzīst Dz.Raibekazs.
Viņa ideja un arī aprēķini ir projekta pamatā. „Tas ir mans intelektuālais kapitāls. Esmu daudz braukājis un pētījis zivju audzētavas, tomēr kopēt neko nevar. Ir jāprot aprēķināt straumes ātrumu, caurplūdi un panākt, lai tiktu nodrošināti atbilstoši apstākļi foreļu audzēšanai,” skaidro uzņēmējs. Tiesa, Vaidavas līcis foreļu audzētavai ir lieliska vieta. Dz.Raibekazs to salīdzina ar Dieva ausi, Lielākā bagātība ir upes tekošais ūdens, kas ar pašteci nonāk foreļu dīķos. Tomēr intensīvai zivju audzēšanai ar to vien nepietiek.

Stabilus ienākums nodrošina HES
Labs bizness skaitās tad, ja septiņos gados var atpelnīt ieguldīto naudu. „Pat, ja valstī neturpināsies krīze un nebūs citu kataklizmu, domāju, ka šis process varētu būt arī ilgāks. Mani apmierinātu, ja ieguldīto atpelnītu 10 gados,” atzīst Dz.Raibekazs. Viņš norāda, ka vairāk balstās uz ienākumiem, ko dod hidroelektrostacija. Atjaunotajā Grūbes HES uzstādītā modernā caurplūdes turbīna darbojas automātiskā režīmā, nodrošinot konstantu ūdens līmeni upē, tāpēc nav jāizmanto sūkņi. Tas iespējams ne tikai ar videi draudzīgās turbīnas dubulto regulēšanu, bet arī tam, ka aizsprosts atrodas uz dabiska ūdenskrituma. „Pirms desmit gadiem austriešu turbīna likās dārga, bet mēs riskējām to iegādāties. Tagad secinām, ka trāpījām desmitniekā,” saka Dz.Raibekazs. Mazā spēkstacija gadā saražo gandrīz miljonu kilovatu elektroenerģijas, nenodarot pāri upē mītošajām zivīm. HES nopelnīto uzņēmēji iegulda līdzās izveidotajā zivju audzētavā.   

Makšķerniekiem piedāvā Ziemassvētku foreles
Šajā laikā pirms Ziemassvētkiem uzņēmēji aicina makšķerēt foreles. Daudzi jau iecienījuši šo vietu, uz kuru brauc pat no Rīgas. „Viņi zina, ka te var ne tikai tikt pie Grūbes forelēm, kuras ir īpaši cieņā, jo tām nav dūņu garšas, bet arī labi atpūsties.Turklāt būs arī pārsteigumi,” sola Dz.Raibekazs. Ja uz dīķa būs ledus, zem eglītes sēdēs nevis zaķītis, bet makšķernieks. Noķertās foreles varēs gan izfilēt un apsālīt, gan arī izžāvēt. Pietiek paņemt līdzi baltmaizi, gurķi, tomātu, un sātīga maltīte ir nodrošināta. Kompānija līdz pat 40 cilvēkiem var palikt viesu namā pa nakti. Ir arī zāle, pirts un balles šķūnis. Dz.Raibekazs atzīst, ka sākotnēji vaļaspriekam un draugiem veidotā atpūtas vieta kļuvusi par biznesu.

Kategorijas

Kategorijas