Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kāda ir saistība starp magnija trūkumu un stresu?

 

2018. gada 22. jūlijs 00:00

175

Mūsdienās vārdu “stress” drīkstam pieminēt, cik reti vien iespējams. Mums ir jaunākās ierīces un tehnoloģijas, kurām būtu jāuzlabo mūsu spējas paveikt mūsu ikdienas darbus, dažādus uzdevumus, kā arī ekonomēt laiku. Taču, par nelaimi… Kāda iemesla labad, tehnoloģijām progresējot, aizvien vairāk cilvēku (īpaši pusaudži) izjūt stresu. Ja atceros pareizi, savu pirmo stresu es izjutu devītās klases eksāmenu laikā. Un, jā, es to drausmīgo nedēļu atceros ļoti labi un bieži vien par to murgoju. Taču tas bija pirms 25 gadiem. Kas pa šo laiku ir mainījies? Mums būtu jābūt vairāk brīvā laika, jo ir radīti daudzi instrumenti mūsu laika ietaupīšanai. Taču laika mums kļūst tikai mazāk; ir jāpadara aizvien vairāk darba, ir palicis mazāk laika atpūtai un būšanai kopā ar ģimeni. Es varu lieliski saprast to, kāpēc kāds “izdeg” darbā. Lai cik dīvaini tas nešķistu, stress ne vienmēr ir saistāms ar mūsu nebeidzamajiem darbiem, problēmām ģimenē un citiem jautājumiem. Izrādās, ka arī magnija nepietiekamība var izraisīt stresu, kā arī citas nervu sistēmas problēmas, piemēram, bezmiegu, depresiju, nervozitāti un galvassāpes.

Magnijs ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas atbild par vairāk nekā trīssimt bioķīmiskajām reakcijām mūsu organismā. Bez magnija mums nepietiktu enerģijas, mūsu ķermeņus nemitīgi piemeklētu lēkmes, un mūsu organisms nespētu pat regulēt holesterīna absorbciju. Ja organismā ir magnija trūkums, jūs ne tikai cietīsit no muskuļu krampjiem vai pēkšņas plakstiņu raustīšanās. Magnija deficīta simptomu vidū iekļauta depresija, bezmiegs, galvassāpes, trauksme, sirdsdarbības problēmas un nespēks. Protams, var būt manāmi tikai daži no šiem simptomiem, taču jums vajadzētu pievērst uzmanību reizēs, kad kas tāds sākas.

Arī stress ir viens no magnija trūkuma simptomiem, un tas ir īpašs vienas unikālas iezīmes dēļ. Magnijs dod organismam pretošanās spēju saspringtās situācijās – mēs reaģējam uz stresu ar daudz mazākām sāpēm un trauksmi. Ja organismā ir magnija deficīts, mūsu pretošanās stresam novājinās, mēs biežāk kļūstam nervozi, šķiet, ka ikkatrs sīkums mūs padara trakus. Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka fiziskais vai mentālais stress samazina magnija līmeni organismā, kas nozīmē, ka sekas rada cēloni. Mēs nokļūstam nebeidzamajā aplī – magnija trūkums rada stresu, kas liek mums pazaudēt vēl vairāk magnija. Hroniska, nepārtraukta stresa gadījumā sāk pasliktināties mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām. Lietojot vairāk magniju saturošu produktu vai magnija uztura bagātinātāju, mūsu nervu sistēma var kļūt noturīgāka pret stresu un magnija līmeņi tik strauji nesamazinās. Kādos produktos ir daudz magnija? Spinātos, mandelēs, ķirbju sēklās, melnajā šokolādē, banānos, brūnajos rīsos, avokado, jogurtā. Ja šos produktus ir grūti iegādāties, lietojiet magnija uztura bagātinātājus – tikai neaizmirstiet, ka magnijs netiek absorbēts tik ātri, tāpēc var paiet vairāki mēneši, iekams sajutīsit atšķirību. Ja absorbcija caur vēderu ir apgrūtināta, jūs varat iegādāties magnija eļļu un to klāt uz ādas. Jūs varat arī aptiekās iegādāties magnija sāli, kas ir patiešām lēts, un gatavot nelielas magnija vannas kājām. Magnija absorbcija caur ādu noris daudz ātrāk, nekā caur zarnām un nav tik dārga.

Magnija absorbcija ir atkarīga no vairākiem faktoriem – galvenokārt vecuma, medikamentu lietojuma, slimībām, dzīvesstila (alkohola patēriņa). Piemēram, absorbcija ir apgrūtinātāka vecāka gadagājuma cilvēkiem. Arī medikamenti pret dažādām slimībām (piemēram, Krona slimību) var kavēt magnija uzņemšanu šūnās. Pārlieks kafijas, tējas un alkohola patēriņš veicina magnija un citu minerālu izvadi no organisma, tāpēc uztura bagātinātāju lietošana var nesniegt cerēto efektu. Ir ieteicams mainīt savus paradumus, kas ir tieši saistāmi ar magnija deficītu, vai vismaz mēģināt maksimāli samazināto patērētā kofeīna un alkohola daudzumu

Kategorijas