Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Montessori nodarbības – arī Alūksnē

Līga Vīksna

2018. gada 7. augusts 08:00

831

Pirmsskolas izglītības skolotāja Daiga Jaunzema Alūksnē ieviesusi jauninājumu - sākusi interesentiem piedāvāt Montessori mācību metodes attīstošās nodarbības. Metodi radījusi itāļu bērnu ārste, pedagoģe, psiholoģe un filozofe Marija Montessori. Viņas vārdā nosaukta mācīšanās filozofija (Montessori sistēma), kuras pamatā ir ticība bērna radošajam potenciālam, viņa vēlmei mācīties un tam, ka katrs bērns jāuzskata par indivīdu. D.Jaunzema veikusi personīgus ieguldījumus, lai iegūtu atbilstošu izglītību un iegādātos mācību materiālus. Nodarbības kopš marta notiek Alūksnes pilsētā D.Jaunzemas dzīvesvietā speciāli iekārtotā kabinetā.

Brīvība un disciplīna
“Es ļoti gribētu palīdzēt bērniem, kuriem to tiešām vajag, kuriem ir grūtības mācībās. M.Montessori vēroja un palīdzēja bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, attīstot Montessori metodi, ko vēlāk sāka izmantot arī veseliem bērniem, lai paplašinātu viņu zināšanas un redzesloku,” stāsta skolotāja.
Viņa uzsver, ka Montessori metode nav visatļautība – jāievēro arī disciplīna, noteikumi. “Bērnam brīvība ir izvēlē, bet disciplīna – materiāla saudzēšanā un nolikšanā vietā, kur paņemts, un izmantošanā savam didaktiskajam mērķim. Caur Montessori viss tiek mācīts dziļāk – ne tik virspusēji kā vispārizglītojošajā pirmsskolas programmā. Šeit svarīga ir bērna personīgā aktivitāte, iniciatīva, patstāvības attīstība un pašdisciplīna,” saka D.Jaunzema.
Kopā ar Daigu bērni var ļauties dažādām nodarbībām, izmantojot attīstošos materiālus. Daudzus no tiem Daiga veidojusi arī pati. “Pirmklasniekiem netiek mācīts padziļināti par kosmosu, valstu karogiem, kontinentiem, zemi un ūdeni, kultūru, bet Montessori metode to māca. Sākumā manī arī bija šaubas, vai bērns spēs uztvert tādu informāciju, bet secināju – kad mazie tajā iedziļinās, viņus tas aizrauj un ļoti interesē! Montessori svarīga ir cieņa pret citiem, sadarbība – bērns paņem savu izvēlēto mantu, pie galda vai uz paklājiņa veic izvēlēto nodarbi, bet citi viņu traucēt nedrīkst. Ja grib pievienoties, noteikti jājautā atļauja piebiedroties. Ja atļauj – drīkst, ja ne – jāmeklē vieta citur,” stāsta D.Jaunzema.

Kā pasakā
D.Jaunzemai interese par Montessori metodi sākusies gandrīz pirms 20 gadiem, kad žurnālā “Pirmsskola” izlasījusi aprakstu par to. Toreiz šī metode Latvijā bija jaunums. “Montessori metodes pamatā ir bērna brīva izvēle nodarbei, ko viņš veiks, un bērns to var darīt tik ilgi, cik vēlas. Nodomāju: “Nevar būt – kā pasakā!” Arī mācību materiāli bija neredzēti – kaut kas pavisam jauns. Un – man arī to vajadzēja! Uzzināju, ka Latvijas Universitāte organizē mācību kursu par Montessori metodi. Gadu braukāju brīvdienās uz maksas mācībām Rīgā no Alūksnes pati pēc savas iniciatīvas. Iekšējā balss teica priekšā, ka man to vajag. 2006.gada vasarā kursu pabeidzu, turpināju strādāt bērnudārzā “Pienenīte” un līdztekus braukāju uz dažādiem kursiem par Montessori metodi, lai apgūtais neaizmirstas. Diemžēl mācību materiāli bija dārgi - strādājot Alūksnē, nevarēju atļauties tos iegādāties un uzsākt kaut ko. Turklāt - ja otrs kolēģis nav apguvis Montessori metodi, tad bērnudārza grupiņā to nevar pielietot, jo tam jābūt komandas darbam,” stāsta D.Jaunzema.

No Alūksnes – uz Siguldu
Tad viņa sāka interesēties, kur Rīgā varētu likt lietā jauniegūtās zināšanas, bet neatrada, toties 2012.gada augustā saņēma darba piedāvājumu strādāt bērnudārzā Siguldā, kur izveidota jauna  Montessori grupiņa. “Ilgi domāju, tomēr sapratu: ja palaidīšu šo izdevību garām, pēc tam pati nožēlošu, un – piekritu! Līdztekus strādāju “Pienenītē” un meklēju dzīvesvietu Siguldā. Bet – viss nokārtojās: bija draugi, kuri palīdzēja, un rudenī sāku strādāt Siguldā. Biju tā, kura pirmā šo jauno grupu iekārtoju. Arī Siguldā šāda grupa bērnudārzā toreiz bija jaunums, lai gan Pierīgā tas ir populāri. Vadītāja bija ļoti aizrautīga, atbalstīja. Siguldā nostrādāju piecus gadus – gan Montessori grupā, gan vispārējās pirmsskolas izglītības grupā. Darba bija daudz, un savienot abas mācību programmas nebija viegli. Bet piepildījumu un gandarījumu deva tas, ka varēju strādāt ar Montessori metodi. Mūsu grupiņas bērni ļoti atšķīrās no pārējām grupām – viņi bija drošāki, brīvāki savās darbībās, dzīvespriecīgi,” secina D.Jaunzema. Jāuzsver, ka līdztekus darbam Siguldā vienu ziemu viņa ar Montessori metodi strādāja arī Cēsīs – projektā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Viņa apmeklējusi arī silto smilšu terapijas kursus, iegūstot sertifikātu.

Atgriešanās “Pienenītē”
Tikmēr “Pienenītē” uzbūvēja piebūvi ar sporta zāli un logopēdisko grupu, bērnudārza vadītāja jau iepriekš D.Jaunzemu bija rosinājusi strādāt jaunajā grupā un pielietot Montessori metodi. Un – šā gada janvārī D.Jaunzema atgriezās darbā “Pienenītē”. “Siguldā nācās meklēt citu dzīvesvietu. Paldies draugiem un radiem, ka viss atkal iegrozījās tā, lai es atgrieztos Alūksnē. Kaut kas dzīvē ir jāmaina, lai varētu atkal nonākt pie kaut kā jauna. Nedēļu nostrādāju “Pienenītē” un sapratu, ka es nekur prom neesmu bijusi. Kolektīvs “Pienenītē” ir brīnišķīgs, ļoti saliedēts un atsaucīgs! Es šeit jūtos kā zivs ūdenī. Bērni visur ir vienādi – ar saviem niķiem un stiķiem, bet Alūksnē ir manas tēva mājas, radi un draugi. Nenožēloju, ka atgriezos! Sigulda arī ir ļoti skaista pilsēta, kur tagad man ir draugi – varēšu braukt ciemos. Siguldā pavadītais laiks noteikti paplašināja manu redzesloku,” saka D.Jaunzema.

Laba un attīstoša metode
Šobrīd D.Jaunzema strādā “Pienenītē” un līdztekus arī savā Montessori kabinetā Alūksnē. “To izveidoju, jo gribējās vidi, kur šo metodi var apgūt rāmi, mierīgi, savā ritmā, nevis steigā. Turklāt katrs bērns ir citādāks – vienam vajag mieru, klusumu, otrs ir drošāks. Strādājot viens pret vienu ar bērnu, redzu, kā viņš sevi realizē, atveras, nomierinās. Prieks!” viņa saka.
Kabinetā tiek gaidīti gan pirmsskolas vecuma bērni vecumā no trim gadiem, gan pirmklasnieki. “Ja neveicas matemātikā, valodā, varu arī privāti strādāt. Pirmie klienti jau ir bijuši – gaidu arī citus!” viņa saka.
D.Jaunzema uzskata, ka būtu vērtīgi, ja Alūksnes novada Skolu psiholoģiskās palīdzības centrā kā štata vieta būtu Montessori speciālists, kuram algu maksātu pašvaldība, bet kurš darbam izmantotu savus materiālus, jo tad šāda speciālista pakalpojumus varētu izmantot plašāks bērnu un vecāku loks. “Līdzīgi kā jau šobrīd centrā ar bērniem strādā logopēds, psihologs, jo Montessori metode ir ļoti laba un attīstoša: acu un roku, pirkstu koordinācijai, koncentrēšanās spēju uzlabošanai, sīkās muskulatūras attīstīšanai, pacietības treniņam un daudz kam citam,” viņa saka.

Kategorijas